Sveika pasaule!

Welcome to NaudasFormula.lv Blogs Sites. This is your first post. Edit or delete it, then start blogging!

286 comments

  1. Great post. I used to be checking continuously this blog and I am inspired!
    Extremely useful info specially the closing section :
    ) I take care of such information much. I used to be looking
    for this particular information for a very lengthy
    time. Thanks and best of luck.

    Also visit my page – triche clash of clans –
    tinyurl.com -

  2. I’m gone to tell my little brother, that he should
    also go to see this weblog on regular basis to obtain updated from latest news.

    My web site twitter hack – Therese
    -

  3. Hello! I came across your page web page on Google.

    I am making this comment to find out what theme you are using on this web page, I would love to use the theme that you’re using
    so I can use it on my site (top eleven cheats).
    Thanks!

  4. Hello! I came across this blog on Facebook. I am posting to find what theme you are using on this web page, I
    would love to use the theme that you are using so I can use it on my
    website (game of war fire age cheats).
    Thanks!

  5. Hi! I stumbled this blog on Twitter. I am posting here to know what theme you
    are using on this page, I would love to use the same theme so I can put it on my site (plants vs zombies hack).
    Regards!

  6. Hey! I came across your page web page on Facebook.
    I am making this comment to find out what
    theme you’re using on this web page, I would love to have the theme that you’re
    using so I can use it on my web page (six guns hack).
    Regards.

  7. Hello! I came across your blog on Facebook. I am posting to find which theme you’re using on this blog, I would love to have the theme that you’re using so I
    can use it on my page (jungle heat hack).

    Thank you!

  8. Hey! I stumbled your website on Twitter. I am posting to find what theme you’re using on your site, I would like to use the same theme so
    I can put it on my page (saints row 4 cheats).
    Thank you!

  9. Hi! I stumbled this page web page on Facebook. I am making
    this comment to find out what theme you are
    using on your web page, I would like to use the theme that you are using so I
    can use it on my site (deer hunter 2014 hack).
    Thanks!

  10. Hello, I believe your web site could be having internet browser compatibility issues.
    When I look at your web site in Safari, it looks fine
    however when opening in IE, it has some overlapping issues.
    I just wanted to give you a quick heads up!

    Apart from that, great site!

  11. Hi! I stumbled this website on Yahoo. I am posting
    to find which theme you are using on your website, I would like to
    have the theme that you are using so I can put it on my site (real racing 3 hack).
    Regards!

  12. Hello! I came across your blog on Facebook. I am posting to
    find what theme you are using on this blog, I would like to use the theme that you’re using so I can put it
    on my site (candy crush saga cheats).
    Regards.

  13. I’m really enjoying the theme/design of your website. Do you ever run into any web browser compatibility issues?

    A number of my blog audience have complained about my website not operating correctly in Explorer
    but looks great in Safari. Do you have any advice to help fix this
    issue?

  14. Hello! I stumbled this blog on Google. I am posting to find what theme you’re using on your website, I would like to use the
    theme that you’re using so I can use it on my site (top eleven hack).
    Regards!

  15. Hey! I stumbled your site on Google. I am making
    this comment to find out which theme you are using on your site,
    I would love to have the theme that you are using so I can put it on my site (six guns cheats).
    Thanks!

  16. Hey! I stumbled this website on Yahoo. I am posting here to know
    what theme you’re using on this site, I would like to
    have the same theme so I can use it on my blog (game of war fire age hack).
    Thanks!

  17. Hello! I came across your website on Google. I am making this comment to find out which theme you’re using on your web page,
    I would love to use the same theme so I can put it on my site (jungle heat cheats).
    Thanks!

  18. Greetings! I stumbled your site on Twitter. I am posting
    here to know which theme you are using on your web page, I would love to have the theme that you’re using
    so I can use it on my site (minion rush hack).
    Regards!

  19. Hey! I stumbled this blog on Twitter. I am posting here to know what theme you are using on your blog, I would love
    to use the theme that you’re using so I can use it on my
    web page (hay day hack).
    Thank you.

  20. Hi! I came across your site on Facebook. I am
    posting here to know which theme you are using
    on your website, I would love to use the theme that you’re using so I can use it
    on my website (dragon city cheats).
    Thank you.

  21. Hi! I came across your site on Facebook. I am posting to find what theme you’re using on this website, I would like to have the theme
    that you are using so I can put it on my web page (dead trigger 2 cheats).
    Regards.

  22. Greetings! I came across your website on Google. I am making this comment to find
    out which theme you’re using on your site, I would love to use the same theme so I can use it on my website (Boom Beach Cheats).
    Regards!

  23. Hi! I stumbled your blog on Facebook. I am posting to find which theme you’re using on this blog, I would love to have the theme that you’re
    using so I can use it on my site (saints row iv cheats).

    Regards!

  24. Greetings! I stumbled this site on Facebook. I am making this comment to find out
    which theme you’re using on this page, I would love to have the theme that you are
    using so I can use it on my blog (stardom hollywood hack).
    Thank you!

  25. Hello! I stumbled this site on Google. I am posting to find which theme you are using on this
    page, I would love to use the theme that you’re using so I
    can use it on my website (Jetpack Joyride Cheats).

    Thanks!

  26. Greetings! I came across this page web page on Facebook.
    I am posting to find which theme you are using
    on this page, I would like to use the theme that you’re using so I can put it on my blog
    (dragon story hack).
    Thank you!

  27. Hey! I came across this blog on Google. I am making this comment to find
    out what theme you are using on your page, I would like to use the theme that you are
    using so I can use it on my web page (monster warlord hack).
    Thank you.

  28. Hi! I came across this blog on Twitter. I am posting here to find out what theme you are using on your
    page, I would like to have the theme that you are using so I can use it on my website (blitz brigade cheats).
    Thanks.

  29. Greetings! I stumbled this blog on Facebook. I am making this comment to find out which theme
    you are using on your web page, I would love to use the same theme so I can use it on my site (castle clash cheats).

    Thanks.

  30. Greetings! I came across this page web page on Facebook.

    I am posting here to know which theme you’re
    using on your blog, I would like to have the theme that you are using so I can use
    it on my web page (jelly splash cheats).

    Thank you.

  31. Hey! I came across this website on Yahoo. I am posting to find what theme you are using on this web
    page, I would love to have the theme that you’re using so I can put it on my
    page (subway surfers cheats).
    Regards!

  32. Hello! I stumbled your page web page on Facebook.
    I am making this comment to find out what theme you are using on your
    site, I would love to use the theme that you’re using so I can use it on my site (pirater un compte facebook).

    Thank you!

  33. Aside from that I saw an increase in their serotonin levels; hence, it
    may also imprrove mood and sleeping behaviors.
    On a galement mentiinn les enceintes ou allaifantes ne
    doivent pas prendre cet appel. Miss part cela,j’ai vu une augmentation de l’nergie, eet ne voit pas d’effets secondaires ngatifs.

    No side effects or drug interactions have been experienced in
    human clinical trials, garcinia ectracts loiwered LDL cholesterol and triglycerides compared with the placebo group.

    Also visit myy weblog; pure garcinia cambogia

  34. When you buy it online, you will find thaat this remarkable herb does indeed fulfill the promise suggested by the research we have so
    far. Many studies demonstrate the effectiveness of Garcina garcinia cambogia extract on sale as an
    Appetite Suppressant. Julje Chen, this does not mean that
    you should take yor dose with a full glass of water for 30 minures to 1 hour
    before each meal at least two times per day.

    Childen under the age of 18 should not take this.

    My website … hydroxycitric acid

  35. Jaunava

    Jaunavas telpaugi: dracaena, eiforbija, fitonija, kalatejs, skaistnatre, istabas berzs, iztabas klava, jatrofa, japanu aukoba, jeb zelta koks, triskrasaina manatra, monster.
    Monstera harmonize telpas gaisotni, uzsuc haosa energiju. Pat pasi nolaidigakie cilveki, kurienm jutas, domas un darbos ir nekartiba, tas ietekme ir spejigi savakties.Monstera organize domas, parveido valodu, var palidzet citiem, kas cies no nezinasanas., ko un kam var teikt, palidz atrast pareizos vardus, dazadiem sarunu partneriem. Uz cilvekiem un dzivniekiem harmonizejosi , specinosi, dzivinosi iedarbojas dracaenas. Tas gada par labu mikroklimatu un energiju telpa. Noder cilvekiem ar noslieci iz diktatu, kas neprot just lidzi citiem. Tas davas domas par racionalu speku izmantosanu un cilveku kustibas klust precizakas.

  36. Lauva

    Lauvas telpaugi: balzamine, biezlapeCrassula, dracaenas, gardenija, gumijkoks, kaktusi, kalla, kamelija, laurs, vedeklveida palma, pelargonija, Kinas roze, rozes.
    Biezlapi sauc par naudas koku. Ta pievelk majas materialas labklajibas energiju.Ja augam lapas ir sikas, mazas, tad ari kabatas bus sikums, ja lielas-liela nauda.Rozes ir labveligas pasiviem cilvekiem, kuri mekle iespejas izvairities no darba. Sie ziedi apsarbe vajas slinkuma energijasun parvers tas radisanas energija. Like celties no divana un sakt kaut ko darit. Dzeltenas rozes noder vaditajiem un palidz nesavaktiem cilvekiem, kuriem gruti notureties noteikta rezima, kuri biezi kaut ko kave un aizmirst, ko gribejusi izdarit. Baltas rozes modina lauvas cilvekos labakas jutas: iecietigumu, augstsirdibu, milestibu un radosumu.

  37. Veza telpaugi: agave, alveja, citronkoks, difenbahija, fuksija, gumijkoks, klivija, lidakaste, palmas, saulrietenis, seflera, tetrastigma, istabas bonsai.
    Fuksija attire atmosferu no cilveku domu, vardu un jutu energetikas, no konservativiem uzskatiem un noslieces visa ieverot tradicijas. Ja jusu majas dzivo laudis, kuri sapigi reage uz jebkadam parmainam, iegadajaties fuksiju. Ta bus noderiga tiem, kas tiecas atkartot savas kludas vai noklust atkartotu nepatiksanu virkne.

  38. Dvini.

    Dvinu telpaugi: alveja, asparagus, datelpalma, efeja, kaktuss, dzelonainais muzdzivis, pukakoks, stapelija, tradeskancija, visu veidu titeni, un augi ar kuplam lapam. JA biezi steidzaties, ja dienas kartiba darbu ir vairak, neka to var izpildit, ja jutat nogurumu no knadas, iegadajaties asperagu. Tas neder gulamistaba, bet loti piemerots darba vietai, jo aktivize problemas un projektus, kas nav isti kartiba. Efeja attire majas atmosferu no vaju, nedrosu, emocionali atkarigu cilveku domam, vardiem un energetikas. Tikai atcerieties, ka efejas tauta sauc par ,,viru aizdzinejam”, ja sieviete ir precejusies vai velas atrast sev partneri, lai neperk efejas. Ja velas tikt vala no bijusa vira, kurs negrib braukt projam uz citu dzivokli, tad efeja bus loti noderiga. Datelpalma absorbes skumjas, uztures mozumu majas. Dzivokli tadas var but vairakas.

  39. Versis.

    Versa telpaugi:balta acalija, ananasi, ciklamena, gloksinija, heliotrops, hortenzija, Ziemassvetku kaktuss, kalanhoja, krizantema, lilija, primula, Kinas roze, vijolite.
    Vijolite
    pasarga no slimibam un nelaimem.Berni sa auga ietekme paliek mierigaki un paklausigaki. Vijolites ar baltiem ziediem uztur tiru atmosferu; ar roza un sarkaniem ziediem attire telpu no jutam un domam, kas saistitas ar miesiskajam vajadzibam, instinktiem, parlieku raizesanos par materialo stavokli; ar ziliem ziediem noder tad, ja majas doma un runa par makslu, skaistumu,; ar violetiem ziediem pozitivi ietekme apkartejo atmosferu, majas auru. Savukart, ja jusu majas dzivo ar kaut ko neapmierinati cilveki, kuri nepartraukti to pauz, tad ipasi nepieciesama ir kalanhoja.

  40. Telpaugu horoskops.

    Auns.

    Auna telpaugi: aukuba, acalijas, karaliska begonija, ehmejas, eifobija, fatsija, filodendrs, heptapleire, monster, scindapsis, havortija, guzmanija.
    Begoniju ieteicamsiegadaties tiem, kas parasti ilgi doma pirms kaut ko izdarit un kas gribetu skaidri un isi izteikt savas domas. Tapat sis telpaugs butu lietderigs biznesa cilvekiem, jo ir labveligs tirzniecibai. Begonijas ietekme pat visracionalakie laudis sak uzklausit savu ieksejo balsi.
    Guzmanijasaktivize virisko energiju, ziedosas ir loti piemerotas gulamistaba. Dara mundrakus ilgguletajus un intravertos, tas ir, uz sevi verstos.

  41. Aicinu pievienoties jaunas paaudzes e-pasta marketingam.Parakstisanas saite http:/mlgn.to/gsn. Laba pelnas iespeja. Ludzu sutiet savas e-pasta adreses

    E-pasta adrese *
    Vārds *
    Uzvārds *

  42. Bus interesanti.
    Ja jus velaties sanemt sava e-pasta jaunakas zinas, tad pierakstieties linka http:/mlgn.to/gsn. Ludzu uz sadarbibu un aicinu piedalities jaunas paaudzes e-pasta marketinga.

  43. Augi palidz nenovecot.
    Ieteiktas antioksidantuAizvien biezak dzird runajam par kaidigajiem brivajiem radikaliem, kas graujosi iedarbojas uz cilveku oganismu, veicina novecosanos, izraisaslimibas. Tapec arsti un uztura zinatniekiaicina ikdiena lietot vairak produktu, kas satur antioksidantus.

    Antioksidanti
    Dabigie antioksidanti ir E, C vitamins, karotinoidi jeb augu krasvielas un augu bioflavonidi. Pec savas butibas dabiskajiem, augosm esosiem antioksidantiem ir liela nozime pasu augu dzive – tie pilda aisargfunkcijas.

    E vitamins jeb tokoferols daba veidojas tikaj augos un koncentrejas seklas, lai pasrgatu tur esosas polinepiesinatas taukskabes no oksidesanas – no brivajiem radikaliem. Bagatakais dabiska E vitamina avots ir augu ellas.
    Karotinaidi rodas tikaj augos galvenokart zalajas lapas, betnoziniga daudzuma ri krasainajos auglosun darzenos. Betakoratins un likopens skist taukos, tapec,lai tie zarnas labak uzsuktos, pie svaigas burkanu vai tomatu sulas velams pievienot nedaudz sulas.
    C vitaminsbrivos radikalus gamn neiznicina, tacu piesaista antioksidantiem, jo tas spej aktivet citus antioksidantus.

    Augu bioflavonidi vairak koncentrejas zem auglu un darzenu mizas. Ar tiem augi pasi sevi aisarga pret arejas vides kaitigajiem faktoriem, tostarp pret ultavioleto starojumu. virusiem, bakterijam, senitem.Ieteiktas antioksidantu dienas devas cilvekiem var sanemt salansetu uzturu, tomer tada veida ir diezgan gruti nodrosinat nepieciesamo vitaminu daudzumu organisma.

  44. Piladzi.
    Piladzi Latvijas flora ir biezi sastopami.Parasti tas ir koks, kas var sasniegt 20 m augstumu. Zied maija un junija baltiem ziediem, kas veido vairogveida ziedkopu.Auglus ievac augusta un septembri.
    Medicina izmanto ziedus, auglus, pumpurus un mizu.Augli satur rugtvielas, organiskas skabes, miecvielas, cukuru, eteriskas un taukellas, vasku, glikozidus, C vitaminu, karotinu, ka ari mikroelementus- varu, manganu, aluminiju, dzelzi.
    Piladzu auglus lieto ka divretisku un vieglu caurejas lidzekli. Tautas medicina izmanto gremosanas veicinasanai, plausu slimibu gadijumos, tejai pret aizsmakumu un klepu. Mizu izmanto pret kaulu sapem, liek uz saposas vietas, bet to novarijumu pret caureju. Auglus lieto reimatisma,nierakmenu,urinpusla arstesanai. Svaigu sulu hipertonijas arstesanai.

  45. Trusiem indigie augi.
    Ja trusis nav izbadejies, tas atskir aizdomigos augus un tos need. Mazak izveligi ir jauntrusi turklat tiem irvajaks organisms.
    Daudzi indigie augi izkalteta veida ir nekaitigi. Dazkart trusi pierod pie attiecigaja apvidu esosajiem indigajiem augiem, turpreti atvestie dzivnieki var saindeties.
    Viena no bistamakajam trusiem un zirgiem ir kosas, kas satur alkaloidu ekvisetinu.
    Pazimes: Vispareja novajinasanas, muskulu vajums, nespeks, caureja. dzivnieki slimo no 2- 30 dienam.
    Indigais velnarutks.
    Aug purvos, mitras purvainas plavas.Indigas ir ne tikai saknes, bet visas auga dalas.
    Mena drigene.
    Sim augam ir raksturigi netiri dzelteni ziedi ar violetam dzislam.
    Plankumainais sunstobrs.
    Tas biezi sastopams uz atkritumu kaudzem, celmalas. To viegli sajaukt ar petersiliem.
    Sunpetersili.
    Aug darzos, parkos. Svaiga veida trusiem loti bistams. Ja paberze starp pirkstiem rodas kiploku aromats.
    Parastais velnabols.
    Zila kurpite.
    Ja darza aug kurpite, tad tas tuvuma noplauto zali nedrikst izedinat ne trusiem, ne zirgiem.
    Sarkana uzpirkstite.
    Melna naktene.
    Sastopama tirumos, kartupelu laukos. Visindigakas ir ogas- melna vai zala krasa ar daudzam seklam.
    Bebrukarklins.
    Aug upju ,ezeru, krastos.Tas ir puskrums ar loznajosu stumbru un spidigam sarkanam odzinam.Visvairak solanina ir negatavas ogas.
    Liela strutene.
    Zied no maija lidz augustam ar kosi dzelteniem ziediem. Izmanto tautas medicina.Visas auga dalas izdala dzeltenu piensulu. Aug darzos un setmales.
    Gundegas.
    Indigas ir visas pie mums satopamas sugas. rada apdegumus. Izkaltusi zaude savu indigumu.
    Parasta kreimene.
    Aug mitras plavas, parkos, darzos.Indigs ir viss augs.
    Trusu veselibai var skadet vizbulites, gailbiksites, purenes, cukausi.
    No lapukokiem trusiem ir bistamas ievu lapas un pumpuri.
    Trusim var kaitet ari lauka magone.Aug sausas atmatas, grants karjeros.
    Starp indigajam nezalem ierindojams ari tiruma zilausis, parastais kokalis, reibuma airene.

    1
    2
    3
    4
    5

    Skatījumu skaits: 142 | Pievienoja: inta59 | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 0
    Vārds *:
    Email:

  46. Sauvvalas aitas.
    Pavisam aitu ginti ir piecas sugas un vairakas pasugas.
    Galvenas aitu gints sugas un pasugas.
    Eirazijas kalnu aitas, ko sauc par argaliem, mufloni, uriali, Kanadas aita, Daila aita un sniega aita.
    Neraugoties uz to,Kur un ka audzetajs iegadasies so dzivnieku, vinam ir jabut Lauksaimniecibas datu centra registretai dzivnieku turesanas novietnei.Informaciju par tam var uzzinat Lauksaimniecibas datu centra vai Partikas un veterinara dienesta teritorialajas parvaldes.

  47. Tibetas mastifs.
    Lai izprastu Tibetas mastifa butibu janem vera ta izcelsanas.Sai skirnei ir tukstosiem gadu sena vesture. Lielie specigie suni sargajusi klejojoso lopkopju cilsu ganampulkus, apmetnes Himalajos.
    Tibetietis modri sarga saimnieku un ta setu un labi sadzivo ar visiem gimenes locekliem. Tomer vins vairak ir sargs neka kompanjons. Atnacejiem, kurus suns neuztver ka gimenes loceklus, var izradit savu apsarga prasmi.
    Sava uzmanibas loka cetrkajanais sargs ieklauj ari citus majdzivniekus.
    Vislabak jutas blakus saimniekam, vins vienmer veletos atrasties ta tuvuma.
    Ka vairums lielo sunu ari tibetietis aug lenam. Lidz 2 gadu vecumam kucens var but dauzonigs. Tad lidz 3 gadiem nobriest, tad ari var mainities ta raksturs. Pieaugusie tibetiesi ir mierigas dabas. Tiesi no audzinasanas atkariga ari suna uzvediba un attieksme pret apkartejiem.

  48. Baklazani.
    Viena siltumnica ar tomatiem var audzet ari baklazanus, tacu no pelekas puves cies vairak ka tomati. tapec siltumnicai vajadziga laba vedinasana. Jacensas uzturet relativo mitrumu 80% limeni vesa laika ierobezojot, bet karsta palielinot laistisanu.Vegetativas augsanas perioda substrata mitrumam ir jabut 75%, bet razas novaksanas laika 80%-85% robezas. Ta ka baklazaniem ir speciga saknu sistema, tos laista bagatigi bet reti. Parak biezi laistitie medz nobirt ziedi. Vasara gan tomati gan baklazani jameslo ar kalcija nitratu, tas jadara regulari ik pec 10-12 diena.
    Baklazanus veido llidzigi ka papriku, augam atstajot vienu vai divas galotnes un pa vienam auglim zakle ik pec vienas vai divam lapam.Regulari izgirz tievas tuksas pazares un bojatas apaksejas lapas.
    Auglu aimesanos veicina bites , kamenes, lapsenes un citi kukaini. Apputeksnesanu var veikt ari ari ar pirkstiem viegli saspiezot ziedu. To var darit ari ar mikstu otinu.

  49. Majputni.
    Indijas skrejejpile.
    Dzimtene Malaizija. Tas ir baltas, pelekas, melnas. raibas ar garu, stavu kermeni loti kustigas un diezgan atras skrejejas. Pilu tevins sver 1,6-2kg, matite 1,5-1,7kg.
    Sak det aptuveni 200dienu vecuma gada izdej 170-180 olu.Izmanto ari galai.Parasti nobaro lidz 4 menesu vecumam.
    Indijas skrejejpiles ir izteikti sauszemes putni, tam pilnigi pietiek ar blodu udens, kur papluncaties. Vasara labprat uzturas ganibas, ker gliemezus un vardes.Peretajai ligza liek ne vairak par 6 olam.
    Kohinhinas vistas.
    Putni var but melni, zilpeleki, balti.Skirnei raksturigs bagatigi apspalvots kermenis un kuplas biksainas kajas. Gada vista izdej 100-120 olu. Caumalas krasa no gaisi brunas_tumsi brunai. Vistas ir mierigas loti labas peretajas.
    Pieaugusie lielas formas gaili sver 3,5-5,5kg, vistas nedaudz virs 3kg.
    Australorpas skirne.
    Vista sver2,5-3kg, bet gailis 3,5-4kg. Gada izdej 220-240olu, caumalas krasa var but no gaisi brunas lidz violeti brunai. Olas svars lidz 60 gramiem. Siem putniem raksturigs melns apspalvojums ar violetu zalganu apspalvojumu. Putni ir miermiligi, ratnas dabas.
    Araukana vistas.
    Izveidota Cile. Apspalvojums bruns, melns, zilgans vai balts. Putni ir diezgan kaskigas dabas. Videja augum: gailis sver 2,7-3,2kg, vista2,3-2,7kg. Sis skirnes vistas ir labas dejejas (170-200)olu gada. Olu caumalas zalas vai zilas.
    Faveroles vistas.
    Dzimtene-Ziemelfrancija. Izveidotas 2 linijas francu un vacu. Apspalvojums dazads. Var but melns, laskrasas. Pacies zemu temperaturu tapec ziema nesamazinas dejiba. Pieaugusi vista sasniedz 2,5kg, gailis 4kg smags. Gada vistai aptuveni 160 0lu. Caumalas krasa gaisi brungana, olas svars 56-60kg.

  50. Sarkanais un melnais pluskoks.
    Latvija ir sastopamas 2 pluskoku gints sugas. Sarkana pluskoka auglus uzskata par indigiem, tacu medicina izmanto abas sugas. Ievarijumus vara no melna pluskoka augliem un ziediem, tacu gan auglu kaulins, gan auga parejas dalas ir indigi.
    Pie mums sarkanajam pluskokam ir tikai dekorativa nozime, bet melno pluskoku izmanto medicina, gan ka auglaugu.
    Sarkanais pluskoks ir lidz 5m augsts, blivi sazarots krums, vai neliels koks ar pelecigi brunu mizu. Lidzigs melnajam pluskokam, tikai ar sikakam lapam. Ziedi zalgandzelteni neregularas ieapalas kompaktas skaras. Zied maija. Augli spilkti sarkani, dekorativi satur 3-5 kaulinus (kalinos ir zilskabe). Bagati ar vitaminiem.
    Labak aug saule, pusena. Mazprasigs augs, tacu nemil kalkainu augsni.
    Pazistams daudzu tautu medicina.
    Ziemelamerikas indiani izmantoja ka antioksidantu, caurejas un vemsanas lidzeli.Lapu dzinumus un saknu novarijumu lietoja, lai arstetu savainojumus.
    Auga izdalitie fitoncidi nepatik lielakajai dalai darza kaiteklu. Svaigi griezti dzinumi sabazti pelu un kurmju alas atbaida tos no darza.
    Lapas un auglu sulu izmanto dziju un audumu krasosanai.

  51. Obligata skaistumkopsana.

    Nagus kakim ieteicams griezt vien tad, kad viniem tie sak traucet. Paraugusie medzieaugt ari kepu spilventinos. Lidzko to sak darit, ir jarekinas, ka so proceduru vajadzes veikt reizi menesi. Tas nav nepieciesams minciem, kas pasi uzasina nagus.
    Kepas apkopj ar specialam grieznem- ta, lai neskartu dzivnadzi.
    Suniem ir dazada veida nagi. Lielakoties pedikirs ir nepieciesams istabas un dekorativo skinu suniem, kam nagus griez regulari ik pec 2. vai 3. menesiem. Suniem izmanto knaibles, kuram var regulet nogriezta posma garumu.

    Pirma palidziba.

    Ja ir caureja un vemsana, nonem edienu. Atstaj tikai udens blodinu.Var iedot aktivo ogli (1 tablete uz 10kg svara.) Ja ir vemsana un neiziet veders, tad gremosanas trakta ir kads nosprostojums. Sadas izpausmes ir ari zarnu samessanas gadijuma.
    . Traumu gadijumos bruci apstrada ar 3% udenraza parskabi., atskaiditu kalija permanganata skidumu vai kumelisu teju.
    .Pec kukainu dzelumiem un cuusku kodumiem ir iespejama dazada reakcija. Vispirms iedod antihistamina lidzekli un novero passajutu.

  52. Esi vesels draugs.
    Majas ieradies dzivniecins. Majdzivniekam parasti ausis ir gaisi roza, sausas, tiras. Tiklidz milulis sak purinat galvu vai kasit ausis, uzreiz ieteicams doties pie veterinararsta. Reizem izdalijumi no ausim ir tikai sekundara saslimsana. Istais celonis ir vaja imunitate, alergija.
    Ausis tira ar kadu no sim nolukam paredzetajiem lidzekliem. Vispirms iepilinaun, lai skidrums vienmerigi izplatitos, ar pirkstiem to iemase pie auss pamatnes. Tad ar vates kocinu pec iespejas dzilakizrira auss kanalu.

  53. Burkanu kaitekli.
    Burkanu lapu blusina.
    Dzivo uz skujkokem un burkanos barojastikai maija beigas, junija sakuma.Burkanu lapas sacokurojas, bet pasos augos sak veidoties rugtas vielas- glikozidi, kas ari atbaida blusinu no burkaniem. Diemzel rugta garsa saknes paliek. Pati lapu blusina irloti sika musa, ko gruti saskatit ar neapbrunotu aci.
    Nematodi apkarot ir daudz grutak. Burkaniem kaite vairaku sugu nematodes.
    Saknu pangu nematode.
    Tiesi pedejos gados palielinajusies tiesi sis nematodes invazija. Nematodes ir siki veltentarpi, kas loti liela skaita dzivo augsne.
    Mazdarzina augsnes atveseselosanai var meginat audzet sikziedu samtenes- ziedesanas sakuma noplau un iestrada augsne.

  54. Purva varnkaja.
    Purva varnkaja ir starp tiem augiem, kura lakstus un saknenus iesaka daudzu slimibu gadijumos, tostarp ginekologisko kasu, plausu tuberkulozes arstesanai, saaukstesanas simptomu arstesanai. Lieto kunka sapju reizes un onkologisko saslimsanu profilaksei. Arigi ka pretiekaisuma un pretsapju lidzekli izmanto brucu apkopsanai. Augs palidz stiprinat veselibu, attirit organismu un attalinat novecosanos.Darbojas ka maigs biostimulators.
    Lakstus vac un zave pilnmeness laika. Saknenus vac un sagatavo rudeni augosa menesi.
    Novarijumus gatavo no edamkarotes lakstu, ko aplej ar glazi verdosa udens, 2-3 minutes vara, tad nosedz un lau 1-2 stundas ievilkties. Lieto pa tresdalai glazes 3reizes diena pirms esanas. Asinojusu smaganu un anginas gadijuma novarijumu izmanto mutes skalosanai. radikulita, podagras vai reimatisma sapju mazinasanai biezumus ietin marle un liek pie saposam vietam.
    Kaulu un locitavu sapju mazinasanai varot gatavot ari ziedi no tubinas lanolina krema, viena karote izvilkuma spita, viena karote asa pipara uzlejuma, 3 pilieniem E-vitamina un 1edamkarotes medus.

  55. Zirgi.
    Nacionalas skirnes.
    Latvijas skirne.

    Latvijas skirne veidojusies no vietejiem zirgiem, ko pie mums izmanto darba. Sistematiska un merkieciga selekcionesana sakas tikai Latvijas republika. lai darbs noritetu veiksmigak 1921 gada izveidoja pirmo zirgauzetavu Okte, ko uzskata parLatvijas braucamo zirgu supuli.Velak selekcijas materialu papildinaja no Holanddes un Vacijas ievestas Oldenburgas skirnes keves. Sakuma veidoja klasisku braucamo zirgu skirni, lai dzivniekus izmantotu gan darbam, gan transportam. Tipisks latvijas skirnes zirgs ir atletiski liels ar proporcionalam linijam, un tas labi piemerots jatnieku sportam., jo apveltits ar pareizu gaitu.
    Paslaik latvijas skirnei ir 2tipi- braucamais un sporta. Braucamais ir specigs, drukns un elegants. Otra tipa zirgs ir smalkak veidots, bet lielaks un ar garaku kaklu.

    Latgales riksotajs.
    Latgale visaugstak verteja atras gaitas zirgus.tas bija saistits ar garajiem smilsu celiem un mazajiem tirumiem.Latgales riksotaji piemeroti tiesi riksosanai un citam sacensibam, ir nevien atri un izskatigi, bet ari stipri un izturigi, izcelas ar nosvertu raksturu un labdabigumu.

  56. Zemes tauki.
    Zemes tauki ir vertiga edama sene, kamer vel ir olas stadija-nav izaudzis balts kats un izveidojusies tumsi bruna cepurite, izplatot ne visai patikamu aromatu. Izmantojamais auglkermenis ir balts lidzigs vistas olai un pildits ar receklainu masu.Dazu minusu laika sene izaug20-30cm, gala vedojot tumsi brunu cepuriti.
    Zemes taukus ievac no junija lidz augustam, velams agri no rita. Ja ir silts rudens sene aug lidz pirmajam salnam.
    Tautas medicina izmanto veza profilaksei. Sievietes izmanto olnicu cistu arstesana.
    Noder ari gastrita, nieru slimibu, kunga un divpadsmitpirkstu zarnas culas, olvadu, prostatas, adas senisu gadijumos.
    Zemes taukiem olas stadija ieteicams notirit mizinu un uzreiz sagriezt, lai neturpina augt. var uzglabat ledusskapi vai pagraba.
    Lai pagatavotu uzlejumu, sagrieztas senes aplej ar degvinu 1:1. Trauku aizvako un glaba tumsa, vesa vieta 21 dienu. Izkas caur marli. Paredzets ierivesanai.
    Iekskigai lietosanai 200ml 50 gr vai 5gr kaltetu zemestauku. Skidrumam vismaz 2nedelas janostav ledusskapi.
    Ja nepieciesama zemestauku sula, tai vesuma vienkarsi lauj iztecet.
    Zemes tauku sulu profilaktiski lieto 2-3 reizes diena pirms esanas pa0,5-1 edamkarotei uz pusglazi udens.
    Senes var kaltet un samalt pulveri.Vienu tejkaroti pulvera parlej ar glazi karsta udens. Pusstundu nostadina, izkas pa pusglazei lieto2-3 reizes diena.

  57. Sapnu sargsuns.
    Bulgarijas aitu suns ir ideals sargs privatmajai un lauku ipasumam. Labi pielagojas musu klimatam un gadalaikiem. Tuvojoties ziemai uzaudze biezu kazoku un pat vislielakaja sala gul ara. Sunim ir iespaidigs augums un dobja balss.

  58. Diabetiki.
    Ir runa par 2. tipa diabetu, ko arste ar veseligu uzturu papildinatu ar piemerotam fiziskam aktivitatem.
    Diabetikiem ir rupigi jaizvelas partika, jo dazadi edieni dazada atruma ietekme cukura limeni asinis. Tapec ir jaizvelas oglhidratus, kas leni uzsucas. Tadi ir rudzu maize, abolos, zirnos, pupas, kirsos, klijas, tvaicetos risos, vajpiena, jogurta bez piedevam, pilngraudu makaronos.
    Oglhidratuuzsuksanos palidz mazinat skiedrvielas, proteini un tauki. Diabetikiem nav ieteicams lietot daudz tauku. Vislabak ir est proteinu( liesa gala, liesas zivis,olas, piens,siers.) un skiedrvielas(augli, darzeni) saturosus produktus.

  59. Tikllapsenu kapuri.
    Tie ir bumbieru tikllapsenu kapuri. Pati tikllapsene ir 11-14 mm gara, bet kapurs-lidz20mm,gars, sakuma zilgandzeltens, velak oranzdzeltens, ar melnu galvu.
    Tam ir attistitas krusu kajas, vedera gala divi nelieli spiekisi. Bumbieres un vilkabeles Ir so kaiteklu baribas augi. Gada attisistas viena paaudze.
    Ziemo kapuri kokonos lidz 20 cm dzili augsne. Iekunojas pavasari, Iekunojas pavasari, kuninas stadija ilgst no 15 – 21 dienai.
    Tikllapseses izlido junija lapu apakspuse matite izdej 40-60olas. Izskilusies kapuri uzturas vienkop grupas ar zida pavedieniem satiklotajas lapas. Kapuri barojas 30-40 dienas. Pieaugusie kapuri atstaj so majvietu un augzsne izveido nelielu ligzdu ziemosanai.

  60. Sejas kanepes.
    Sejas kanepes dzimtene ir Vidusazija. Tas ir viengadigs divmaju lakstaugs ar specifisku aromatu. Svesapputes augs, sasniedz 1-3m augstumu, viriskie augi ir mazaka auguma un mazak aplapoti neka sieviskie. Viriskie ziedi sakopoti skaras, bet sieviskie blivas varpskaras. Ziedi blavi zali. Zied junija un julija. Auglis ir pelecigi bruns, spidigs riekstins. Seklas dikgtspeju saglaba vienu gadu.
    Saskana ar likuma,,Par narkotisko un psihotropo vielu un zalu likumigas aprites kartibu” 6. pantu, Latvija skiedras un seklu ieguvei, ka ari darzkopibas merkiem ir atlauts audzet Sejas kanepes. Sejumus drikst ierikot neierobezota platiba, bet tikai atklata lauka.
    Latvija aizliegts audzet Indijas kanepes, kas satur tetrahidrokanabinolu- galveno marihuanas aktivo vielu. Augu galotnes atrodas dziedzermatini, kas izdala svekus, ko ari sauc par hasisu. Tie satur halucinogenas vielas, apreibinosi iedarbojas uz cilveku apzinu.
    Lai lauksaimnieki par kanepju sejumiem varetu sanemt vienoto platibu maksajumu Latvija no sa gada tiek veidota Eiropas savienibas prasibam atbilstosa administresanas un tetrahidrokanabinola satura kontroles sistema.
    Kanepju audzesanai piemerota trekna labi iekopta smilsmala vai smiltsmala augsne.Labakie prieksaugi kartupeli, abolins. Pec kanepem labi aug rapsis, graudagi. Audzet vairakus gadus pec kartas nav ieteicams slimibu un nematozu del.
    Augstakas seklu un skiedras razas iegust no agri setam kanepem. Musu apstaklos labakais sejas laiks ir,kad augsne aramkartas dziluma iesilusi lidz +10 C. Kanepes var set tulit pec agrinajiem vasarajiem. Svarigi , lai butu mitrums, jo sausa augsne dod mazaku razu.
    Nezalu apkarosanu veic kamer kanepes nav sasniegusas 20cm augstumu. Mitruma un siltuma kanepes aug loti strauji.Tam ir garas saknes, kas uzlabo augsnes strukturu.

  61. Marrutki.
    Marrutks nak no plasas krustziezu dzimtas. Glaba marrutku saknes pagraba, kaste ar mitram smiltim.
    Marrutks ir bagats ar C vitaminu. Vel satur B grupas vitaminus, asparaginu, svekveida vielas, cukurus, svarigas mineralvielas( kalciju, kaliju,manganu, seru, dzelzi,selenu) amoracinu un lizocimu. Tam ir speciga antimikrobu aktivitate. Svaiga marrutka ir daudz eterisko ellu.
    Izmanto elpcelu slibibu arstesanai, lieliski attira bronhus, novers krepu veidosanos.
    Marrrutks izvada no organisma lieko udeni. Lieto urincelu iekaisumu arstesanai. Samazina tusku.
    Tautas medicina lieto, ja ir locitavu sapes, reimatisms.
    Tonize gremosanas sistemu, veicina sulu izdalisanos, novers aizcietejumus.
    Uzlabo asinsriti, pazemina asinsspiedinu, stimule zults razosanu, aktivize imunitati.

  62. Tomatu dzimteneir Dienvidamerika.Savvala tomati ir sastopami Kanariju un Filipinu salas. Eiropa tos ieveda 16.gs. spanu un portugalu juras brauceji. Spanija, Portugale un Italija tos audzeja ka dekorativu kulturu, deveja par zelta aboliem, uzskatija par needamiem. Tad atklaja, ka tie ir edami un garsigi.
    Tomati satur ap 70% aisargvielu.
    Karotinu, kas stabilize sunu aizsargmembranas.
    Organiskas skabes, kas normalize vielmainu.
    Mineralus: ntriju, kalciju, magniju.
    C,E, K, PP vitaminus
    Tomatu augli ir dziednieciski.Tie darbojas ka antibiotiki, arste gremosanas organus, vielmainas traucejumus, hipertoniju, sirds nepietiekamibas izraisitas tuskas, stimule zarnu darbibu, pazemina cukura limeni asinis un specina organismu.
    Senaja medicina tomatus kopa ar olivellu lietoja pret adas niezi.

  63. Kroplas ogas.
    Neattistitas kroplas ogas zemenu stadijuma ir plasi izplatita paradiba, kas rodas sazadu iemeslu del. zemenes slikti apputeksnejusas.
    Apputeksnesanos trauce ilgstosi nokrisni, parak zema temperatura, vai ari nav bijis kukainu.
    Kroplas zemenogas parasti veidojas ari tad, ja stadijumu nosedz ar agrotiklu. Tapec, audzejot zemenes zem segmateriala, ziedesanas laika seguma malas pa dienu japacel uz augsu, lai laukiem pieklutu vejs un kukaini.
    Zemenes vislabak aug un uzkraj baribas vielas merena augsanas temperatura( +14-+18C). Kaut gan zemenes ir pasapputes augi, vienkop der audzet vairakas skirnes.
    Nepareiza meslosana.
    Nereti ogu defektus izraisa dazadu mikroelementu trukums., nesabalansets meslojums.
    Visbiezak kroplas ogas attistas tad, ja augiem trukst kalcija, cinka, magnija, vara.

  64. Zemenu erce.
    Zemenu ercei savairojoties zemenu cers sak nikulot, lapas sacokurojas un ogas veidojas sikas, neattistitas. Erces un to kapuri suc sunsulu no zemenu lapam, velak tas deformejas. Bojato zemenu raza samazinas -50%. Latvija gada attistas 4-5 ercu paaudzes. Matites ziemo pie lapu katu pamatnes vai pielapes. Pavasari tas dej olas uz lapam. Embrionala attistiba ilgst 10-13 dienas, bet kapuri attistas 10-17 dienas. Seviski intensivi erces vairojas mitra un silta laika. Vasara uz zemenem var atrast visu attistibas stadiju ipatnus.
    Kaiteklis galvenokart attistas uz veciem augiem, tapec nav ieteicams viena vieta zemenes audzet ilgak par 3-4 gadiem. Ta ka erces intensivi vairojas, ja ir paaugstinats gaisa mitrums, nevajadzetu zemenes stadit enaina vieta.
    Augu izturibu var palielinat pareizi meslojot. Pec ogu razas novaksanas vecas lapas noplauj un sadedzina. Zemenu erces apkarosanai atlauts lietot tiovitu80. Augus apsmidzina pirms ziedesanas vai pec razas novaksanas.Seru atlauts izmantot 4 reizes sezona, lieto 1% darba skidumu.

  65. Hortenzijas.
    Pie mums stada kokveida hortenzijas skirnes. Sis skirnes veido lidz 1,5 augstus krumus. Lielo ziedgalvu del tiek iecienitas kapsetu apstadijumos. Tas ir piemerotas ari pilsetu apstadijumiem, jo labi pacies gaisa piesarnojumu.
    ,Grandiflora” zied lieliem krembaltiem ziediem, kas velak iekrasojas zalgani. Ziedkopas veido ieapalus vairogus apmeram 1,5 cm diametra. Zied no julija lidz septembrim. Bargakas ziemas var apsalt.
    ,Annabelle” lielas 15-25cm platas ziedkopas sastav no daudziem ciesi novietotiem krembaltiem ziediem. Zied no junija beigam lidz septemra sakumam. Ziema apsalst dzinuma gali, tacu krumi atjaunojas.
    Hortenzijas labi aug saule, gan daleji noenotas vietas.
    Nepieciesama irdena baribas vielam bagata mazliet skaba augsne. Pavasari meslo ar rododendriem paredzeto meslojumu. Augsanas laika jaraugas, lai nepietruktu mitruma. Lai augi ziedetu, krumus vajag apgriest agri pavasari, atstajot divus augstak tris pumpurus no zemes.

  66. Kirzakas.
    Pati iespaidigaka no visas kirzaku saimes ir zala iguana.
    Ta atri pierod pie cilvekiem un atskir savejos no svesiem.
    Ari nebrive tai nepieciesami tadi apstakli ka dzimtene. Dienvidamerikas tropos,- augsta temperatura un mitrums.
    Parasti kirzakas garums ar visu asti sasniedz lidz 1,5m.
    Savvala iguanas dienu pavada jokos, tadel velams ierikot vismaz 1 kubikmetru lielu vertikala tipa mitni. Sis skaistas kirzakas ir labas peldetajas, briesmu bridi tas glabjas,lecot no koka udeni.Ja nav atveleta gana laba dzives telpa, kirzaka jalaiz pastaigas. Un paris reizu diena lau nopeldeties sava vanna.
    Kirzakas jasarga no caurveja, jo tas viegli saaukstejas.
    Kirzaka ir visedaja. Mazotne labak barot ar kukainiem, bet pieaugusiem dzivniekiem labak piedavat auglus, salatus un reizi nedela kukainus un jelu vistas galu.
    Bazilisks.
    Sengrieku mitologija aprakstits drakons, kura elpa var iznicinat visu dzivo. Pusmetru garais dzivniecins ari izskatas pec puka ar gaila seksti. Var apbrinot baziliska prasmi liela atruma skriet pa udens virsmu uz pakalkajam un ar izstieptu asti noturot lidzsvaru.
    Bardaina agama.
    Pirmie ar sodzivnieku saka nodarboties amerikani, izveidojot vairakus krasu variacijas. Pie mums var iegadaties gaisi brunas agamas.Terarija ierikoto sildlampu noregule lidz pat +40C, lai kirzaka zem tas var kartigi izsildities, kad vien velas.
    Agama lieliski var partikt tikai no kukainiem, bet dazadibai velama zalbariba.
    Leoparda gekona.
    Siem tuksnesa iemitniekiem terarija ieteicams ierikot gridu ar sildelementiem zem smiltim. Lai neapgrutinatu kustibas, mitniveido horizontalu, ieriko ari sleptuvi.
    Mazas kirzacinas parsvara baro ar kukainiem, vienmer jabut dzeramajam udenim.

  67. Kokvardes, salamandras.
    Atskiriba no kirzakam abiniekiem vajadzigs mitrums, mazak siltums. Tie mit akvaterarija, kur1/3 platibas aiznem baseins. Velama temperatura var but +22C vai pat zemaka. Tiem patik sauloties, tatad noder sildlampa. Diena tie slepjas, tadel vajadziga sleptuve. Kustigi klust kreslas stunda vai agri no rita.
    Uguniga salamandra.
    Izcelas ar spilgtas krasas kermeni. Tas ir saticigas var dzivot barina.
    Sarkanacu kokvarde.
    Slaidas, graciozas vardites ir loti izskatigas. Pa dienu tas tup nekustigas ka dekoracijas, bet vakara atdzivojas un sak siveret.
    Australijas kokvardes.
    Izcelas ar mazkustigu dzives veidu un izcilu apetiti. Tas nedrikst parbarot un mitne jaliek tadi augi, kas spej noturet to svaru.

  68. Inkubatora cali.
    Diennakti vecus calisus vislabak parvadat speciala kaste. Karsta laika putnus labak transportet agri no rita vai velu vakara. 24 stundas vecus calus var parvadat bez edinasanas undzirdinasanas.
    Tulit pec atgadasanas majas calisus ievieto labi apsildamas telpas. Tiklidz putneni sak kusteties tos paedina un padzirdina.
    Dejejvistu calitis diennakts vecuma sver 33-43 gramus. Auzesanai izraugas tadus, kuriem ir spidigas acis un normals miksts vederins. Jabrake mazkustigi, slikti apspalvojusies putneni ar lieliem vederiem.
    Pareiza edinasana.
    Pareizi edinot cali atri aug, nedelas laika to svars divkarsojas. Caleni var est visdazadako baribu, tikai tai jabut labas kvalitates. Pirmajas dienas var dot cieti novaritu sasmalcinatu olu, mazliet pamercetus kviesus, miezus, vai kukuruzas putraimus., biezpienu. Sakot ar treso dienu var dot svaigi sakapatus zalumus.
    Ceturtaja diena radina pie svaigiem, sarivetiem burkaniem, varitiem sasmalcinatiem kartupeliem. Sestaja maltiti papildina ar liesu galas buljonu. Saja perioda sak edinat no silitem. Atseviskos traukos jabut mineralbaribai-sasmalcinatiem gliemezvakiem, kaulu miltiem, smalkai, tirai upes grantij.
    Pirmajas dienas calus dzirdina ar svaigu vajpienu, kumelisu teju.
    Infekcijas slimibas.
    Gadas, ka pirmaja dienas cali masveida iet boja. Tiem samazinas vai zud estgriba, paradas caureja, putni ir sagurusi mazkustigi. Viens no iemesliem ir kludas turesana un edinasana. Tacu caureju var izraisit virusi un bakterijas. Lai izvairitos no saslimsanas calisus jatur atseviski no parejiem putniem.
    Putniem bistamas ir divas infekcijas slimibas- puloroze un tifs. Slimibas ierosina bakterijas. Slimo dazados vecumos.Pulorozes del var nobeigties lidz 50%- 70% putnu, bet vistam dejiba samazinas lidz 10-20 procentiem. Akutas saslimsanas pazimes novero caliem lidz triju nedelu vecumam. Olas no inficetiem vistu ganampulkiem nedrikst izmantot inkubacijai.
    Putnu tifs.
    Ir akuta pieauguso vistveidigo putnu slimiba, kam raksturiga diareja, aknu degeniracija. tai uzliesmojot var saslimt 50-80% putnu.

  69. Brants.
    Musu majas mit vesela rinda parazitisku senu, kuras par ekas svarigakajam dalam interesejas ka par uzkodu. Mura senes partiek no kalka dalinam, kas atrodas java, koka senes no celulozes, kas ir koksne. Gala rezultata noved pie materiala sabojasanas.
    Pret siem nelugtajiem cieminiem lieto dazadus antiseptikus.
    No senem visbistamaka ir ista majas sene.
    Ipasi aktivi tas senotne veidojas skaba vide, kur pietiekami silts un mitrs. Sene veido ieapalu vai ovalu, nedaudz krokotu pankukai ladzigu auglkermeni ar baltu vai kremkrasas apmali un kosi brunu vidus dalu. Spej piesaistit mitrumu no apkartejas vides. Labveligos apstaklos sene attistas loti strauji un 2-3 gados var saest pilnigi jaunu gridu.
    Darva un linella ir labakie dabiskie antiseptiki, ko tradicionali izmanto koksnes impregnesanai. Ka rupnieciskos aizsardzibas lidzeklu izmanto
    Kazelitu lieto artelpas un iekstelpas pret pelejumu, trupes seni, kirmjiem
    Surolu, kas iznicina mikroorganismu sporas un koksngrauzu olinas
    E
    rlitu izmanto gan slegtas gan atklatas telpas trupesanas, pelesanas apkarosanai
    Vel aizsardzibai izmanto dikantu un stafonestu.

  70. Mandarinkocini.
    Ja mandarinkocinu velas tikai skastumam, to drosi var auzet tikai noseklam, ja grib garsigus mandarinus janem no spraudena, kas nemts no konkretas skirnes vai ari uz citrusa potcelma jauzpote skirnes potzars.
    Parasti telpas mandarinu audze ka krumu. Mandarinam vajadziga saulaina un gaisa telpa. Pec gaismas nabadzigas ziemas augs pakapeniski japieradina pie spozas saules, bet vasara to varetu novietot darza, uz terases.
    Nomarta lidz novembrim mandarinaugi labi jutas istabas temperatura, bet ziemas perioda temperaturu velams samazinat lidz +14 gradiem. Saja laika augs atpusas.
    Laistisanai jaizmanto miksts un silts udens. Jutigas saknes asi reage uz parliesanu vai iekaltesanu. Ari lapas vajadzetu miglot ar siltu un mikstu udeni.
    Auzesanai piemerota pasmaga trudvielam bagata augsne ar skabu reakciju.
    Izcili labi aug ja meslo ar putnu un liellopu mesliem.
    Nelielus 3-4 gadus vecus mandarinus parstada lielakos traukos, ta, lai neizjauktu saknu sistemu. Pec parstadisanas jaierobezo laistisana.
    Mandarinam piemit fitoncidas ipasibas, kas uzlabo gaisa sastavu telpa. Telpas visu laiku javedina, jo augi necies sasmakusu gaisu.

  71. Trusadu geresana.
    Geresanas uzdevums- sagatavot adinu ta, lai ekspluatacijas laika izstradajums pec iespejas ilgak saglabatu elastibu un maigumu.
    Pec nokausanas pareizi javeic pirmapstrade. Adinu nonem caurulveida, zave uzvilktu uz spilem +25…+30 gradi telpa, kur ir laba ventilacija.
    Nogadajot sagatavotas adinas geretava, tas tur vispirms izmerce. Tad skalo udeni, izsuka un mazga. Pec tam veic atgalosanu. Rupigi nokasa adinas apakspusi atbrivojot no liekajiem audiem. Tad merce izmantojot dazadas kimikalijas, pec miecesanas mazga un skalo siltuma. Pedeja apstrade adinas ietauko, lai butu mikstas.
    Izgeretas adinas kvalitati nosaka adinas biezums, apmaojuma kvalitate, dzivnieka vecums.
    Geresana majas apstaklos.
    Izzuvusu trusa adinu vispirms merce 12 stundas un mazga. !0 litriem mercejama udens ieteicams pievienot 50g varama sals un 60g mazgajama pulvera. Pec tam ar asu nazi nokasa adas apakspusi. Burzot izmazga silta udeni, tad auksta udeni izskalo un sak geresanu.
    Adinas ieliek skiduma, ko gatavo no 10l udens, 120ml etikskabes esenses, 500g varama sals. Pec 20 stundam adinas iznem, izstaipa un lauj nostaveties 30 stundas. Tad ievieto skiduma, kas sastav no 10l udens, 50g varama sals, 70g hiposulfata, 30g alauna. pec 12 stundam iznem, nospiez, izstaipa, izburza un notur 5 stundas. Tad tauko un zave. Ietaukosanai gatavo sadu maisijumu: 1l verdosa udens izskidina 1/4 gabala saimniecibas ziepju, tad kulot pievieno 1l cuku tauku, tad 10-12ml ozama spirta. Tad zave +25…+35 gradi temperatura. Velama gaisa cirkulacija. Zave kamer klust sausas. Izzavetas adinas burza un staipa. Kailo pusi nobarsta ar gipsa vai krita pulveri un norive ar smilspapiru. Apmatojumu ieziez ar krita javu un nozuvusu notira ar rupju suku. lai spalva butu spidiga, to notira ar tehniskaja spirta samercetu vates

  72. Zilas meles slimiba.
    Zilas meles slimiba ir virusa ierosinata atgremotaju infekcijas slimiba. Bistama ar straujo gaitu, turklat tai nav specifiskas arstesanas. To parnesa odveidigie asinssuceji. Dazas radniecigu migelu sugas registretas ari Latvija. Kontaktejoties ar slimu dzivnieku saslimt nav iespejams. Tas notiek tikai ar asinim, spermu, ka ari, ja slimai matei piedzimst pecnacejs.
    Slimiba skar visu atgremotaju sugu dzivniekus. Liellopiem un kazam slimiba parasti noris subkliniska forma. Izteiktas slimibas pazimes raksturigas tikai aitam.
    Inkubacijas periods ir no 5-20 dienam. Inficetajiem dzivniekiem ir paaugstinata temperatura pat lidz 42 gradiem. Pec paris dienam paradas plakstinu tuska, lupu, zemzokla un galvas sejas dalas tuska, iztecejumi no nasim, sakuma caurspidigi, velak strutaini. Tipisks ir sapiga purna efekts. Mutes glotada, kura saskaras ar zobiem veidojas culas. Daziem dzivniekiem novero meles tusku, nereti tai ir zilgana nokrasa.Dzivnieki ir apatiski, need, parvietojas klibojot, jo iekaisums ir ari nagu kroniti. Slimibai progresejot novero dermatitus un vilnas bojajumus.
    Eiropa si slimiba registreta Spanija, Portugale, Francija, Griekija un Italija.

  73. Titaru audzesana.
    Jaunie putneni cies no zemas temperaturas, paaugstinata gaisa mitrumun caurveja. Velams ieverot sadu temperaturas rezimu. Pirmaja dzives nedela telpa jabut +30…+28. Katru dienu temperaturu samazina par vienu gradu ar relativo mitrumu 60-70%. Kontrolet temperaturu var noverojot putnu uzvedibu. Ja titareniem salst, tie saspiezas kopa, ja temperatura augsta, tie daudz dzer, elso, censas attalinties no siltuma avota.
    Redze titareniem normalizejas tikai dazas dienas pec izskilsanas, tapec pirmas dienas baribas un dzirdinamos traukus novieto zem apgaismojuma. Apgaismojuma intensitati pakapeniski samazina, 100-50 luksiem prmajas dienas, lielakiem lidz 5 luksiem.
    Veselus un specigus titarus var izaudzet sausas un tiras telpas. Pirms majputnu ievietosanas tas iztira un balsina ar 10% svaigu dzestu kalka skidumu. Tad telpas labi izzave un izvedina. Uz gridas 15cm karta nober pakaisus. Labakie ir skuju koku skaidu pakaisi. Var izmantot ari salmus vai kudru. Jaskatas, lai putneni neapveltos uz muguras, jo tie pasi nevar piecelties un aiziet boja. Pakaisus vienmer tur sausus.
    Svariga nozime ir titarenu blivumam. Putnu mitne ieriko ari laktas. Sakuma tas izvieto ne augstak par 20cm no gridas, velak tas pacel 45-50cm no gridas. Titareniem vajadziga olbaltumiem bagata bariba seviski pirmajas dienas. Kopejam proteina saturam jabut 28%. Velak proteina limeni samazina. Lidz 10 dienu vecumam titarenus edina ik pec 2 stundam. Pec tam edienreizu skaitu samazina, beigas titarenus edina tikai 5 reizes diena. Loti piemerots ir sads sausas baribas maisijums: ap 60% labibas graudu, 27% paksaugu graudu, 14% proteina baribas lidzeklu, ka ari 5% mikroelementu un vitaminu. Dod kviesu, auzu, miezu graudus, lobitus maltusgrikus, zirnus. Piena un varitu zivju produktus, ka ari lidz 5% rapsu ellas. Var dot ari alus raugu. Titareni labak attistas , ja tiem pirmajam dzives dienam dod zalumus: abolinu, natres, salatus, kapostus, burkanus, sipollokus.

  74. Bumbieru -kadiku rusa.
    Bumbieru kadiku rusu ierosina sene. Pilnam attistibas ciklam nepieciesams otrs saimnieks augs kadikis. Pret so slimibu uznemigi ir Kinas, virdzinijas kadiki. Rusa ir loti postiga, ta boja bumbieru lapas, auglus un dzinumus. Slimie kocini sak nikulot, augli slikti piebriest, lapas priekslaikus nobirst. Stipras infekcijas gadijuma bumbieri neizaug lielaki par 2cm, sazust.
    Agri pavasari infekcija no kadikiem pariet uz bumbieriem. Pec noziedesanas inficejas auglaizmetni. Vasaras otraja puse sporas uz bumbieriem ir nobriedusas, tas parvietojas ar veju lielos attalumos un infice otru saimniekaugu kadiki. Sporu izplatiba notiek lidz velam rudenim.
    Ja ir paradijusies sene vienu no saimniekaugiem noteikti jaiznicina. Ja rusa bubbieros paradijusies, jaaizvac bojatas lapas, auglus, Jaizgriez dzinumi ar aizdomigiem uzbriedumiem.
    Ja mazdarzina grib saglabat gan bumbieri gan kazaku kadiki, regulari jaapgriez ari tas. Inficetajiem kadikiem skujas klust pelecigi brunas un iekalst.
    Latvija pret so slimibu izmanto-efektoru. Ar to bumbieres apsmidzina pavasari, pumpuru plauksanas laika, un atkarto pec 7-14 dienam. Darba koncentracija 0,o75-0,1%. Efektora lietosana kadiku stadijumos nav atlauta.

  75. Uz kuru pusi gulet?
    Gulot nepareizi, cilveks, pat to nenojauzdams, rada sev problemas- radas slikti sapni, miegs nedod speku un atspirdzinajumu. Musu pasaule viss ir iekartots pec principa mikrokosmoss- makrokosmoss, tas nozime, ka procesi Visuma-Daba-Cilveka ir identiski un notiek paraleli. Lec saule daba mostas, riet saule, iestajas miers, atnak pavasaris- daba mostas, atnak ziema-iestajas klusums gan daba, gan cilvekos.
    Daba viss notiek saskana ar tas ritmiem. Tos noteic saule. Kad ta paradas viss mostas, kad ta pazud, visa dziva radiba posas pie miera. Cilvekam svarigi dzivi nodzivot ieverojot dabas ritmus. Jauna diena sakas ar saules uzleksanu austrumos, tapec visa gariga dzive sanem stiprinajumu no austrumiem. So virzienu uzskata par vissvarigako, taja jaoriente cilveka galva gulesanas laika. Saulei lecot visi organi piepildas ar saules speku. Saule dod speku cilveka pratam, vairo aktivitati, optimismu, stiprina veselibu, dod speju stradat. Jaiemacas celties lidz saules lektam.
    Veiksme, labklajiba un particiba nakot no ziemelaustrumiem un tas ir otrais labakais gulesanas virziens. So virzienu parvalda Jupiters.
    Gulesana dienvidaustrumu virziena palielinot cilveka noslieces uz jutekliskam baudam. So virzienu parvalda -Venera.
    Gulesana uz dienvidiem attista materialo domasanu, cilveks klust egocentrisks un maz prato par to, ka jutas citi. Fiziski sada gulesana izpauzas ka bezmiegs, galvassapes, slimigums, nomaktiba. So pusi parvalda Marss.
    Gulesana uz rietumiem cilvekam rada grutibas un skerslus. So virzienu parvalda Saturns.
    Dienvidrietumu virzienu parvalda enas planetas rahu, Ketu, gulesana saja virziena nedod labveligu ietekmi.
    Ziemelrietumu virzienu parvalda meness, kas rada nmieru cilveka prata.
    Pastav viedoklis, ka galvai jabut vesuma, bet kajam siltuma.Tapec galvai jabut verstai uz ziemeliem, kajam uz dienvidiem.

  76. Apgerbs sunitim.
    Galvenais nosacijums- materialiem jabut viegliem un mikstiem. Virskartai piemerots puteklu metela audums, siltinasanai – sintapons, oderei slidoss atlass. Metelisus var oderet ari ar mikstu flisu un kazokadam. Ieteicams uzsut ari atstarosanas lentas, lai milulis nepazustu tumsa.
    Vieglak realizejams ir apmetna tipa apgerbs, kas pilnigi nosedz muguru un vederu.Suj ar aprekinu, lai dzivnieks varetu brivi kusteties. Terpa aizdarei izmanto spiedpogas. Apmetnis ir tikpat silts ka kombinezons. Vieniga atskiriba, ka kombinezons aizsarga ari kajas. Staras var sut cik garas velas nobeidzot ar manseti.Kombinezonu var papildinat ar kapuci vai piepogajumu adas apkakli.

  77. Veigelas.
    Veigelas ir atraudzigi, loti skaisti ziedosi, augsnes zina loti pieticigi krumi. Augi pacies ari nelielu noenojumu, kaut gan bagatigak zied pilna apgaismojuma. Zied gan uz iepriekseja gada, gan uz jaunajiem dzinumiem. Patik dreneta, irdena, augliga augsne.
    pie mums visizturigaka ir agra veidola, kas savvala aug apiejuras novada, Koreja, Ziemelkina. Tas ir lidz 2m augsts krums. Ziedi tumsi roza, zied maija. Augli pogalas, seklas ienakas augusta vai septembri. Bargas ziemas dzinumi var apsalt, bet tie labi atjaunojas.
    Retak audze krasno veigelu. Tas ir ap 2m augsts krums no Ziemelkinas un Korejas. Ziedu taurites tumsi roza krasa, zied maija, junija. Augli ienakas septembri. Piemerota audzesanai Latvijas rietumos. Lai panaktu krumu zarosanos, iesaka pavasari isinat zarus.

  78. Paipalas.
    Anglu baltas, Anglu melnas.
    Izteikti dejejputni. Gada izdej 280 olu, katras olas svars 10-11g. Anglu baltas dzivsvara sasniedz 160-180g. Tas melna masa ir nedaudz smagaka (170-200g). Olu ieguvei audze ari Marmora paipalas. Gada iegust 260-280 olu, kas sver 9-10g. Putna dzivsvars ir 9-19g. Smokinga paipalas gada izdej lidz 280 olam, vienas olinas svars 10-11g, bet pats putns sver 140-180g.
    Viscaklakas dejejas ir Igaunijas paipalas. Lidz 310 olam gada, olas svars 12g un vairak. Pieaugusi sis skirnes paipala sasniedz 170-200g. Zeltaina paipala gada sarazo 280 olu.
    Galas ieguvei ieteicams audzet Faraona paipalas. Putna dzivsvars 200-300g. Gada nedod vairak par 220 olam.
    Paipalam visu gadu nepieciesams siltums. +20- +22 gradi. Var turet vienkarsa cinka buri. Garums 40cm, platums un augstums 25cm.

  79. Amarants.
    Pasaule ir 900 amarantu sugu, 17 no tam var izmantot partika. Savvala amaranti aug Azijas un Amerikas tropu apgabalos un loti iecieniti edamo lapu un seklu del. Peru indiani tas deve par speka graudiem.
    Asinssarkanais amarants.
    Var sasniegt 50-100cm garumu. Ziedi tumsi roza vai zala krasa. Lapas zalas vai tumssarkanas ar zalu spidumu, uztura tas lietoceptas vai sautetas. No seklam var gatavot putraimus. Varoties graudini palik lipigi, no tiem var cept placenisus.
    Astainais amarants.
    Ta ir labi zinama lapsaste. Atri aug.Garums var sasniegt 70-100cm. Lapas eliptiskas vai ovali lancetiskas tumsi sarkana vai zala krasa. Ziedi siki purpursarkani, zied no julija lidz septembrim.
    Dienvidamerika so augu audze ka partikas augu. Ta ziedkopas un lapas var izmantot vilnas un auduma krasosanai.
    Hibridais amarants.
    Veido taisnu, apalu, resnu, vairak ka m garu stublaju un labi attistitu, zarainu mietsakni. Noamaranta seklam gatavotajai ellai ir maigs aromats un patikama garsa. Amarantu seklas satur 7-8% ellas. Majas apstaklos ellu var iegut izmantojot mehanisko presi.
    Amarantu sej lauka maija sakuma. Seklas iestrada 1-2cm dzili, sadikst pec 8-10 dienam. Audze saulaina, labi meslota augsne. Seklas ienakas pakapeniski sakot ar septembri.

  80. Kallas.
    Tradicionalas baltas kallas ir daudzgadigi augi ar paresninatiem sakneniem, kuros uzkrajas baribas vielas. Si kratuve palidz augam attistities ari miera perioda. Lapas sakartotas rozete uz 60-80cm gariem katiem. Kallas galvena rota ir sniegbalta sparnlapa, kuras viduci atrodas valite ar sikajiem istajiem ziediem.
    Kallam ir vajadzigs labs apgaismojums. Tam nekad nedrikst pietrukt mitruma, ne gaisa, ne augsne. Ipasi saulainas dienas ieteicams rasinat lapas. Jasargas iekaltet, saknu kamols nedrikst izzut pat miera laika. Laista ar siltu udeni.
    Kallam vislabak patik augt , ja temperatura ir +16, +18 gradi.
    Ja istaba ir sastavejies gaiss, tad kallas nikulo. Jabut labi vedinatam telpam. Saulainas dienas nedrikst pielaut lapu parkarsanu.
    Visbiezak kallas pavairo parstadot, atdalot jaunstadus no vecakaugiem. Parstada visu gadu julija beigas.
    Augsnei jabut irdenai viegli skabai, tas sastava noteikti jabut velenu zemei, satrudejosiem kutsmesliem. Nedrikst pardozet fosforu saturosu meslojumu. Stada ta, lai sakneni nebutu redzami, bet lapu pamatne butu briva no augsnes. Pec parstadisanas augus bagatigi laista. Augus meslo ar kalija sulfatu. Tumsaja laika dod ari vara sulfatu. Uz pavasari augiem dod slapekli saturosu meslojumu. Aprili beidz meslot un laistit,turpina tikai rasinat lapas. Kad begusas salnas, tas uzliek darza. Tam sakas atputas laiks.

  81. Rozkaposti.
    Labas razas pamata ir ne tikai agrotehnika, bet ari skirne.
    Rosella
    Videji agrina, augstraziga skirne, kas piemerota razas novaksanai rudeni. Destus uz lauka stada aprili, maija. Audzesanas perioda nepieciesama meslosana 2 vai 3 reizes.
    Brilliant F,
    Relativi agrina hibrida skirne. Vegetacijas periods no destu iestadisanas lidz razas novaksanas periodam. Razu vac septembri, oktobri. Mazak cies no miltrasas, baltkkrevem.
    Boxer F,
    Videji velina, viegli audzejama hibridskirne. Veido ovalas galvinas. Vegetacijas periods 170 dienas. Skirnei piemit laba aukstumizturiba vela rudeni.
    Rozkaposti labi pacies aukstumu un pat salu. Var atstat audzesanas vieta un vakt visu ziemu.
    Auzesanas sakuma jaunajiem stadiniem var dot slapekla papildmeslojumu, velak meslot ar komplekso meslojumu. Vasaras beigas meslosanu partrauc. Lai veidotos vienada lieluma galvinas, nepiecisams laikus veikt galotnosanu, tas nozime iznemt augsanas pumpurus. To dara, kad pirmas galvinas ir ikska naga lieluma.

  82. Spargeli.
    Spargelu audzesanai piemeota viegla, trudvielam bagata smilsmala augsne vai smiltis uz mala pamatnes. Neder smaga , akmenaina augsne, vai ari tada, kas viegli veido garozu. Optimalais pH lidz 7. Vislabak stadit atklata lidzena lauka. Neder ziemelu nogazes vai noenoti lauki. Neder vietas, kur medz but salnas, migla vai sakrajas udens pelkes.
    Augsnes sagatavosana.
    Piemeroti prieksaugi ir rusinamas kulturas, paksaugi, graudaugi. Neder kukuruza, lucerna, abolins. Augsni var sagatavot 2gadus pirms stadisanas.
    Vispirms veic analizes augsnes slani, nosakot pH, kalija, fosfora, magnija saturu. Ja zems pH augsni kalko. Apkaro daudzgadigas nezales. Lai butu irdena augsne, pamatmeslojuma dod kutsmeslus. Pirms stadisanas var ieset zalmeslojumu, ko pec tam iear zeme.
    Atkariba no audzesanas panemiena augus apraus ar augsni vai to nedara. Kamer jaunie dzinumi nav izspraukusies tie ir balta krasa. Ja novaksana aizkavejas tie krasojas violeti. Virs zemes augusie ir zala krasa.
    Pec noziedesanas vasaras beigas veido daudz sarkanu odzinu, kas velak nobirst zeme. Izaug daudz spargelu sarnaugu, kas ir jaapkaro.
    Spargelu seklas sej maija sakuma, labi sagatavota irdena augsne 2-3cm dzili, 3-5cm attaluma augu no auga, 50-70cm attaluma rindu no rindas. Rudeni lapas nogriez 10-15cm augstu. Nakamaja gada aprila beigas augus parstada.
    Lai iegutu labu razu, tie ir jalaista, citadi augi parkoksnejas un klust rugti. Ja grib audzet baltos spargelus, rudeni uzraus vagu skaustus. To augstums 35cm, platums pirmaja gada 40cm.
    Pirmaja gada spargelus sak vakt maija beigas, turpmakajos gados lidz Janiem.Tulit pec novaksanas spargelus uz 20 minutem iegremde auksta udeni., pec tam apzave. Tad saisina baltos lidz22cm, zalos lidz27cm.Nodrosinot +2-+3 gradi temperaturu ar 95% gaisa mitrumu. Realizacijai sagatavotos dzinumus var uzglabat 2-3 dienas.

  83. Hoijas jeb vaskapukes.
    Savvala sastopamas ap 200 hoiju sugas. Telpas audze apmeram 10 tostarp ari skirnes, hibridus. Hoijas pieder pie visbiezak audzetajiem telpaugiem. Visas hoijas ir daudzgadigi, muzzali kapeletajaugi ar biezam, adainam, dazada lieluma, formas un krasas lapam.
    Vaskapuke sasniedz 2m un vairak, turpreti skaista hoija neizaug garaka par 40cm. Ir garlapu hoija ar garam lancetiskam lapam, Australijas ar apalam lapam. Smarzigie zvaigznveidigie hoiju ziedini sakopoti cemuros. Parsvara zied pavasari, vasara Ja visu gadu vienmeriga temoeratura, tas nezied.
    Siem augiem vajadziga gaisa vieta, bet tiesie saules stari var apdedzinat augu lapas. Labprat aug pavesas telpas. Labi pacies sausu gaisu, bet tomer tam patik, ja noskalo ar dusu. Meslo reizi menesi, laista ar mikstu udeni. Labak liet mazak neka daudz. Parmeriga mitruma del lapas zaude spozumu. Augsnei jabut trudvielam bagatai ar skabu vidi. Viegli pavairojamas ar lapainiem galotnes un stumra spraudeniem, lai atrak sakuplotu stada vairakus augus kopa.

  84. Slotveida leptosperma.
    Augs pieder pie mirsu dzimtas. Savvala aug Australija un Jaunzelande. Pie mums sos augus audze tikai telpas. Ziema siem augiem vajadziga vesa telpa, bet gaisa telpa. Slotveida leptospermu biezi deve par skuju kocinu, jo daudzas sauras lapinas no neliela attaluma atgadina skujas.Tapat ka visiem mirsu dzimtas parstavem , ari leptospermai ir smarzigas lapinas.
    Vasara siem augiem ir vajadziga saulaina un silta telpa. Atkariba no sugas un skirnes leptosperma zied no pavasara lidz rudenim. Saja laika to bagatigi laista un 2 vai 3 reizes meslo. Augs ir piemerots apgriesanai, parasti to dara pec noziedesanas. Pavairo ar spraudeniem, tie labi saknojas. Stada un audze trudvielam bagata augsne ar skabu vidi. Lai veicinatu bagatigu sazarosanos, jaunos apsaknotos augus vairakkart galotno.
    Tikpat ka nav kaiteklu. Cies no nepiemerotiem apstakliem telpa. Ja iekalst saknu kamols, vai ziema karstas telpas, augiem birst lapas.

  85. Piena govis.
    Piena tipa govis iedala melnraibajas un sarkanajas. Sarkano govju grupa ietilpst Latvijas bruna, Holsteinas sarkanraiba, Zviedrijas sarkanraiba, Danijas sarkana, Angleras. Melnraibo skirnu grupa-Holsteinas melnraiba. Lai zemnieki izveletos sev piemerotu skirni, jaizverte tas plusi un minusi. Reizem skirnes izveli nosaka sarazota piena realizacija.
    Holsteinas melnraiba.
    Pieticigs tauku saturs (3,85%), augsts olbaltumvielu saturs (3,25%).
    dzivnieki ir loti prasigi turesanas un edinasanas zina. Ja nodrosinajums slikts, veseliba strauji pasliktinas. Govim raksturigs liels augums, dzivsvars 700-900kg.
    Mazak prasigas, tacu pietiekami augstrazigas ir Latvijas brunas jauna tipa piena skirnes. Normali edinatas sada tipa govis izdod 8000-11000kg piena. Sis govis vairak piemerotas nelielam saimniecibam un saimniecibam ar biologisko virzienu.
    Zviedrijas sarkanraibas.
    Skirnei raksturigs augsts izslaukums (8500-12000kg). Skirnei raksturiga vaja tesmena saite un ir kaju veselibas problemas.
    Sveices skirne.
    Raksturiga speciga kermena uzbuve, ilgs muzs. Videjais izslaukums 6000-7000kg piena. Piena ir augsts olbaltuma saturs, kas piemerots siera razosanai.

  86. Gladiolas.
    Pirms stadisanas gladiolu sipolus ieteicams mercet 0,2% aktaras skiduma. Ja ir vairakas skirnes, tad katru skirni ieteicams mercet atseviski. Patur 10 minutes patur spaini ar sagatavotu skidumu,sipolus pilnigi iegremdejot taja.
    Lielos bumbulsipolus stada tikai tad, kad temperatura augsne iesilusi lidz +9…+10gradi. Tad bumbulsipoli labi dikst un attistas. Stadot auksta zeme, aizkavejas ziedesana.
    Gladiolu bumbulsipola muzs ir 4-5 gadi. Lidz ar sipolu novecosanu pasliktinas ziedu kvalitate, augi vairak slimo. Jaizvelas apalus, gludus bumbulsipolus, kuru diametrs ir 2-2,5cm.

  87. Lopbaribas augi.
    Timotins.
    Vislabak aug trudvielam bagatas smilsmala, malsmilts augsnes. Loti liela ziemcietiba.
    Plavas auzene.
    Vislabak padodas irdenas trudvielam bagatas, pietiekami mitras mineralaugsnes ka ari labi iekoptos nosusinatos zalu purvos. Augsta baribas vertiba, veido noslegtu zelmeni.
    Sarkana auzene.
    Aug gan sausas smilsainas augsnes, gan mitras un kudrainas.Pilnu razu dod 2. vai 3. gada pec sejas.Laba ziemcietiba.
    Niedru auzene.
    Var augt neaugligas augsnes. Augstraziga. Paraugot strauji zaude baribas kvaliati
    Plavas skarene.
    Vislabak padodas trudvielam bagatas smilsmala, malsmilts augsnes tacu pietiekami labi aug ari kudras augsnes. Pilnu razu dod 3.gada pec sejas.
    Ganibu airene.
    Ganibu airene.
    Piemerota audzesanai trudvielam bagatas mineralaugsnes ar pietiekamu mitrumu.
    Viengadiga airene.
    Vislabak padodas iekoptas smilsmala un nosusinatas kudras augsnes, kultivrtos zalu purvos.
    Sarkanais abolins.
    Labi padodas iekultivetas nosusinatas augsnes ar pietiekamu kalka saturu. Agrinais sarkanais abolins izmantojams1-2 gadus. Vegetacija var iegut 3 plavumus.
    Bastarda abolins.
    Aug kudras augsnes, tacu razibas zina atpaliek no sarkana abolina. Ilgak saglaba augstu baribas vertibu.
    Baltais abolins.
    Vislabak padodas mereni mitras ar kalki un trudvielam bagatas augsnes.
    Lucerna.
    Ilggadigs, augstvertigs augs ar loti labu lopbaribas kvalitati. Ganisanai velams izmantot lucernas atalu.
    Kamolzale.
    Neaug blivas skabas augsnes un vietas ar augstu gruntsudeni. Jutiga pret salnam. Labi aug sausas smilts augsnes.

  88. Cerini.
    Julijas cerins.
    Savvala izplatits Kinas vidiene. Dekorativais, 1,5-2m augstais krums bagatigi zied nedelu vai divas pec parastajiem ceriniem. Ziedi no arpuses purpurvioleti, iekspuse-gaisi violeti roza lidz baltiem, ar violetam puteksnlapam, kas rada skaistu krasu kontrastu. Loti smarzigi.
    Siklapu cerini.
    Savvala aug Kinas ziemelos. Veido lidz 2,5m augstu, samera platu krumu. Siem ceriniem ir siki , bet smarzigi ziedi roza krasa. Zied gandriz vienlaikus ar parastajiem ceriniem, tacu siklapu ceriniem rudeni raksturiga atkartota ziedesana.
    Pukanie cerini.
    Savvala aug Kina kalnu mezos. Kruma augstums var sasniegt 3m. Siem ceriniem raksturigi slaidi zari un nelielas ziedkopas. Ziedi violeti roza, loti smarzigi.
    Korejas cerini
    Saukti ari par samtainajiem ceriniem. Izaug lidz 3m augstumam, savvala sastopami akmenainas augsnes kalnu skujkoku mezos. Zied pec parastajiem ceriniem ar nelielas skaras sakartotiem, gaisi violetiem lidz balti sudrabainiem ziediem.

  89. Vilkabeles.
    Vilkabelu auglos un ziedos ir vielas, kas stimule sirdsdarbibu, darbojas ka antioksidanti, atslabina un paplasina asinsvadus, uzlabo asins plusmu uz sirds muskuli, novers stenokardijas simptomus.
    No drogam var gatavot uzlejumus. Labak lietot novarijumu, kam uz glazi udens nem edamkaroti sasmalcinatu vilkabeles auglu un vara 15 minutes. Dzer pa tresdalai vai pusglazei 2-3 reizes diena pirms esanas. Savukart uzlejumu parasti gatavo, tikai parlejot drogu ar verdosu udeni un atstaj 15-30 minutes ievilkties.
    Ziedus izmanto tinkturas pagatavosanai.
    Tinktura paredzeta vairogdziedzera hiperfunkcijas, klimakterija neirozes, vecuma bezmiega, paaugstinata asinsspiediena neregulara pulsa gadijuma.

  90. Dekorativas zivtinas.
    Visticamak skandaletaji akvarija ir cinitajzivis. Tas ir vienas no iecienitakajam dekorativajam zivtinam, jo tas nav izveligas. Var dzivot pat pavisam maza 5l tilpumu akvarija un itin labi iztiek bez skabekla padeves. Tas ir loti krasnas- ar plivojosu asti un selekcijas cela iegutiem daudziem krasu toniem. Diemzel sis mazas zivtinas ir loti nesaticigas, tadel labak turet pa vienai. Vienam tevinam vajag 2 vai 3 matites.
    Ja gribas vairak dazadibas, viena akvarija ar kareivigajam cinitajzivim var turet nazu zivis, kas pieder pie elektrisko zivju klana. Nazu zivis ir flegmatiskas- paed un nolien augu puduri nosnausties. Ar tam kausligas cinitajzivis kaski nemekle, jo nazi driz tos paraug-var sasniegt vairak neka 30cm garumu.
    Afrikas cihlidas pagalam necies citu sugu zivis. Ari sava starpa kildigas, kaut gan gimeniskas saites tam nav svesas.
    Nesabiedriskas ir ari visiem pazistamas zelta zivtinas.Saimi akvarija var veidot tikai sugas ietvaros. Lai zelta zivtinas labi justos, akvariju izraugas, rekinot 10l uz vienu individu. Nepieciesama ari rupja grunts, kur tam pec patikas lodat.
    Miermiligas un saderigas.
    Saticigas zivis, kas neiebilst pret kaiminiem, ir piesuceknu sami. Tie izaug lielaki par apaksirniekiem. Jau pusaudzu vecuma samiem uz galvas unsaniemparadas adas izaugumi, kas velak partop par krasniem vedeklveida ragiem.
    Sami ir darbigi, tacu strada naktsmaina-diennakts tumsaja laika ar snukiti notira alges no akvarija sienam.
    Mazulites gupijas var izmitinat neliela izmera akvarija kopa ar vairaku citu miermiligu sugu zivtinam. Lenigajam gupijam kaiminos noteikti neder barbes- tas ir ziperigas, veido barus, kas var apdraudet gupijas.
    Ari spurlapes labprat piebiedrojas dazu sugu barbem. No Amazones nakusam spurlapem vajadzigs liela izmera akvarijs, jo sis zivis atri izaug, sasniedz 20cm garumu.
    loti interesanti, ja akvarija ir tikai neoni. Tos tikai nevar likt kopa ar spurlapem, jo neoni savvala ir spurlapju bariba. neoni atgadina sikus fosforizetus punktinus.

  91. Baziliks.
    Nopluktas bazilika lapinas atri bojajas, tapec tas ievakt isi pirms lietosanas. Kad augs sak ziedet un briedinat seklas no kulinarijas viedokla,tas nozime, ka bazilika sezona iet uz beigam. Ziedesanas laika lapinas klust rugtas, tapec ik pec 2 vai 3 nedelam ieteicams saisinat dzinumu galotnites. Veidosies kupls krums, kas dos gardu, aromatisku lapinu.
    Laistisana.
    Ja saknem trukst mitruma, tas augam rada stresu.Baziliks celies Dienvidazija, savvala aug tropu un subtropu apgabalos. Tapec audzejot darza ieteicams mulcet augsni. Tas nodrosinas siltumu saknu zona.
    Skirnu ipasibas.
    Ir izveidots daudz dazadu skirnu.
    Meslosana.
    Bazilikam patik viegla, irdena, trudvielam bagata augsne, kuras reakcija tuva neitralai.Papildmeslosanai var izmantot atskaiditu vircu. Baziliks ir prasigs pec baribas vielam.
    Jauna auga lapinas ir suligakas un daudz aromatiskakas neka tadam, kurs iesets pavasari. Ieteicams set regulari ik pec 2 vai 3 nedelam, ja gaisa temperatura ir ap 20 gradiem celsija.

  92. Udenszurkas.
    Udenszurka augsne rok 10-15cm ejas, kuru kopgarums var sasniegt vairakus desmitus metru. Ejas ir savienotas ar pazemes dobumiem, kuras strupastes uzglaba baribu ziemai. Udenszurkas veido neregularus, bet diezgan plasus zemes pacelumus. Pec alas atraksanas grauzejs steidz to atkal aizmuret un dara to akurati.
    Gada udenszurkai ir 2 vai 3 mazulu metieni. Katra metiena var but 3-9 zurkuleni. Jaunuli spej vairoties jau no 2 menesu vecuma.
    Apkarosana.
    Pardosana ir saindetas esmas, kuru sastava ietilpst 0,0005% indigas vielas. Lai grauzeji nobeigtos, tam jaaped 5-10g sadas esmas.
    Indigo esmu ievieto udenszurkas ala un nosedz ta, neiesprauktos ne mazakais gaismas starins vai veja plusma, kas varetu atbaidit dzivniekus.
    Var meginat izkert ar sitejslazdiem, ko ievieto grauzeju alas.

  93. Kurmji.
    Nenogurstosajam racejam javeic smags darbs, tapec visu laiku jaed. Kurmis barojas tikai ar dzivo baribu- tarpiem, kukainiem, diena tas aped 60-70g, bet gada-bet gada apmeram 20kg baribas. Ja edama daudz, kurmji gatavo rezerves – sakrauj kaudze simtiem slieku.
    Visdrosaka kurmja iznicinasanas veids ir izkersana ar alas ievietotiem kurmju slazdiem. Vietas, kur ielikti slazdi japiesedz ar augsni.
    Kurmju atbaidisanai paredzetas specialas granulas, kas saskare ar augsni izdala loti specigu, kurmjiem nepatikamu aromatu. Sis granulas drikst lietot tikai sausa laika, jo saskaroties ar udeni tas uzliesmo. Alas var likt ari gatavu saindetu esmu.

  94. Mazie sunisi.
    Civava.
    No 1-3 kg.Skausta no 15-22cm. Labestigs, apkerigs, rotaligs, reizem nedaudz pardross. Nav piemerots gimenem ar pavisam maziem berniem.
    Japanu hins.
    Ap 3kg. Skausta no 25-30cm. Loti mirmiligs un labestigs, jutigi uztver saimnieka attieksmi. Piemerots cilvekiem gados.
    Jorksiras terjers.
    Lidz 3kg. Skausta no 20-24cm. Loti ass un kustigs, nemil palikt majas viens, sirsnigs pret saimnieku. Ideals gan vienam cilvekam, gan gimenei.
    Dzeka Rasela terjers.
    Lidz 5,5kg. Skausta ap 23cm. Arkartigi kustigs, tomer nepieprasa daudz dzives telpas.Piemerots aktiva dzives veida cienitajiem.
    Grifons.
    No 3-5kg, ari vairak, skausta lidz 20cm.Loti labestigs un uzticigs, der jebkuram cilvekam.
    Pomeranu spics.
    Lidz 3kg. Skausta lidz 20cm, labi sarga teritoriju. Piemerots jebkuram cilvekam un gimenei.
    Pundurpincers.
    No 3-5kg. Skausta ap 25cm. Skals sargs.
    Krievu tojs.
    Skausta lidz28cm. Lidz 2,5kg. Sargs mil daudz un skali riet, piesardzigs pret svesiem.
    Papilons.
    Lidz 4,5kg. Skausta lidz28cm, labestigs, loti lustigs, ideals kompanjons jebkuram cilvekam.
    Taksis.
    Apmeram ap 3kg, augstums skausta loti atskirigs.
    Skals, gudrs, bezbailigs,mil uzkundzeties. Piemerots gimenei ar maziem berniem.

  95. Katalpas.
    Olveida katalpa.
    Pazistama ar nosaukumu Kinas katalpa, jo ta celusies no kinas centralas dalas. Latvija ta sasniedz 5-8m augstumu. Tai ir lielas dekorativas lapas – plati sirdsveida, virspuse nespodri zalas, apakspuse gaisi zalas. Zied julija, augusta. Ziedi apmeram 2cm diametra dzeltenigi balti ar violetiem, orandziem plankumiem sakopoti garas stavas skaras. Veido garas, nokarenas plaksnveida pogalas ar sparnainam seklam. Pilnigi ziemcietiga visa Latvijas teritorija. Seklaudzi sak ziedet otraja vai tresaja gada.
    Cerinlapu katalpa.
    Tai ir lielas sirdsveida lapas. Savvala aug Ziemelamerika. Zid junija. Lielie, baltie, trompetveida ziedi sakartoti stavas irdenas ziedkopas. Ziedu iekspusi rota dzeltenas svitras un sarkanbruni plankumi. Bargakas ziemas koki apsalst.
    Stada labi dreneta baribas vielam bagata augsne, saulaina novejiem pasargata vieta.

  96. Sausa puve.
    Loti izplatita paradiba, kas piemekle tomatus katru vasaru. Tas ir fiziologiska rakstura traucejums. ko izraisa kalcija trukums. Kalcija deficitam ir vesela virkne iemeslu.
    Kalcija trukums augsne.
    Ta daudzumam jabut 80-120mg/l, bet kudras augsne 3200-4200mg/l. Kalciju no augsnes iznes visi darzeni.
    Kalcija pietiek, bet augi to neuznem. Ta uznemsanu kave dazadi faktori:
    sausa augsne,
    karsta laika augs uznem vairak udeni neka baribu
    Ja ir pazeminats relativais gaisa mitrums
    vess un mitrs laiks kave kalcija uznemsanu.
    Diena kalcija uznemsanu trauce karstums, bet agri no rita-palielinats gaisa mitrums. Savukart nakti tumsa, fotosinteze nenotiek- lapu atvarsnites ir ciet, un baribas elementi neparvietojas.
    Uz augsu saritinajusies lapinas-pirma pazime, ka augiem ir par karstu.
    Jameslo.
    Mazdarzos iecieniti kutsmesli, pelni, zalu virca kalciju nesatur. Kalciju satur kalkosanas lidzekli. Kalkis, dolomita milti, krits, gipsis. Labak tos lietot rudeni vai agri pavasari. Vasara nepieciesams smidzinat caur lapam ar calcija nitratu. Karsta laika jasmidzina vismaz vienu reizi nedela.

  97. E.coli
    Lai gan lielākā daļa E.coli ir nekaitīgi un pat veselībai derīgi, tomēr ir arī patogēnie celmi.
    E.coli izraisa hemorāgisku kolītu un hemolītiski urēmisko sindromu. E.coli O157:H7- viens no bīstamākajiem celmiem. Toksīns, ko izdala šī baktērija, bojā zarnu trakta šūnas, izraisor asiņošanu, pēc nokļūsanas asinsritē bojā arī nieres un aknas.
    Slimību izraisošie E.coli celmi ilgstoši saglabā dzīvotspēju apkārtējā vidē. Baktērija organismā nonāk, uzturā lietojot inficētus produktus un izdalās ar fekālijām. Infekcija izdalās no cilvēka uz cilvēku.
    Slimības inkubācijas periods ir1-8, biežāk3-5 dienas. Infekcija izraisa vemšanu, krampjveida vēdersāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, asiņainu caureju, hemolītisko anēmiju, aknu un nieru mazspēju.
    Lai izvairītos no saslimšanas jāievēro profilakses pasākumi, sākot ar drošu pārtikas produktu izvēli un beidzot ar augļu un darzeņu rūpīgu mazgāšanu un uzglabāšanu atbilstošā temperatūrā.
    Nav ieteicams peldēties ūdenskrātuvēs, kas šim mērķim nav paredzētas.
    Saslimšanas simptomi ir sāpes vēderā, pēkšņa ūdeņaina caureja, nereti arī vemšana un nespēja urinēt.
    Ja ir novērotas šādas pazīmes jādodas pie ārsta.

  98. Dzemdes izkritums govij.
    Dzemdes izkrišana govīm ir ļoti reta parādība. To nevar tieši saistīt ar govs vecumu un laktāciju. Tā var gadīties pēc smagām, apgūtinātām dzemdībām, neprofesionālas dzemdību palīdzības sniegšanas, pēcdzemdību komplikācijām.
    Smagas dzemdības saistītas ar govs nepareizu ēdinašanu (kad govis pārbarotas). Rezultātā govs aptaukojas, tā dzimst lieli teļi. Tas ir bieži par celoni apgrūtinātam dzemdībām. Parbarotiem dzīvniekiem auglis briest straujāk , spiediens uz dzemdes sienu un saitēm ir lielāks. Tām pārmērīgi izstiepjoties, pēc dzemdībām dzemde nespēj savilkties, dažkārt vismazākā kontrakcija provocē izkrišnu.
    Bieži dzemdes izkrišana notiek pēc nepareizas augļa eks trakcijas. Tās laikā pastiprināti tiek kairināti govs dzemdes nervi, dzīvnieks dzenas stiprāk, tādējādi pēc teļa izvilkšanas , augļa segu atdalīšanās laikā, pastāv dzemdes izkrišanas risks.
    Nepiemērotas stāvvietas.
    Grūsnas govis tiek turētas uz parāk slīpas grīdas. Šādām govīm konstatē biežāk dzemdes plato turētaj saišu sastiepumu. Dzīvniekiem, kuri spiesti gulēt uz parāk slīpas grīdas, grūsnības perioda beigās pastiprinās spiediens uz dzemdes sienu un turētajsaitēm, provotējot daļēju vai pilnīgu maksts izslīdēšanu.
    Palīdzība pie dzemdes izkritumiem ir neatliekama.

  99. Karš ar gliemežiem.
    Dārzos visbiežāk sastopams raibais vīngliemezis- tam raksturīgs melns ķermenis un brūna, baltiem lāsumiem klāta čaula apmēram 2cm diametrā. Citu sugu gliemeži sastopami daudz retāk. Mitras vasarās mēdz savairoties raibais mīkstmiesis. Tam dzīves cikls ir tikai 2 mēnesi.
    Vienkāršākā gliemežu apkarošanas metode, tos salasīt. Lai mazinātu kaitēkļu skaitu regulari jāuzirdina zeme tādējādi apkarojot gliemju dējumu attīstibu. Raibais vīngliemezis parasti dēj maijā un jūnijā, bet var dēt olas 5 reizes gadā. Pirmajos dējumos ir apmēram 50 olu, pēdejos ne vairāk kā 20. Ja gliemeži noposta tikai atsevišķus augus, tad ap augiem var izkaisīt pelnus. Diemžēl pelni darbojas tikai līdz pirmajam lietum vai laistīšanai, jo ūdens aizkavē pelnu aktīvās vielas.
    No ķīmiskajiem līdzekļiem var izmantot ēsmu, kas satur metaldehīdu. Tās tāpat kā pelni jākaisa bieži, jo saskaroties ar lietus ūdeni zaudē aktīvas vielas.
    Gliemežu apsēstos augus apsmidzina ar 1-1,2% vara sulfāta šķīduma.

  100. Kalifornijas sliekas.
    Kalifornijas sliekas spēj pārstrādat kvalitatīva mēslojumā liellopu un cūku mēslus. organiskos atkritumus, notekūdeņu dūņas, sadalijusos augu atliekas. Sliekas novērš nepatīkamo smaku. Sliekām kaitē amonjaks, tāpēc kompostējamajam materiālam nedrīkst būt amonija mineralmēsliem. Arī svaigos putnu mēslos ir daudz amonjaka, tāpēc tie iedarbojas uz sliekām nāvējoši. Tās arī nespēj dzīvot svaigos mēslos, kur temperatūra +70 grādi. Mēsliem jāļauj vairākas nedēļas sadalīties.
    Ja vēlas saražot vairāk biokumusa, tad sliekas labāk audzēt tvertnēs, un regulāri piebarot izmantojot virtuves atkritumus, nopļauto zāli, nezāles, kritušos ābolus.
    Vispirms sagatavo sākuma maisījumu ar optimālu slāpekļa un oglekļa attiecību. Izmantojot kūtsmēslus jāliek tik pat daudz zāles vai salmu. Noturēt 10 dienas un pēc tam ielaist sliekas. Barību pievieno pakāpeniski izkliedējot 10cm biezumā. Pārstrādatais materiāls jāaizvāc pakāpeniski atdalot sliekas.
    Lai nodrošinātu efektīvu slieku savairošanos, ielaisto slieku masai jāsasniedz vismaz pusei no pārstrādājamā materiāla.
    Mūsu klimatiskajos apstakļos Kalifornijas sliekas aktīvi darbojas no maija līdz septembrim, kad gaisa temperatūra ir +20 gradi. Ja kļūst vēsāks slieku aktivitāte samazinās. Pavasara un rudens salnas sliekām nekaite, bet ja uznak sals sliekas iet bojā. Tāpēc komposta kaudzes jāapsedz ar 30-50cm biezu salmu kārtu.

  101. Tomātu augļu brūnā puve.
    Sēne Phytophtona infestans, kas izraisa kartupeļu lakstu puvi un tomātu augļu brūno puvi vispirms attīstas uz kartupeļiem. Attīstības ātrums ir atkarīgs no laika apstākļiem, nereti pirmās sporas izlido jau jūnija sākuma. Tāpēc apdraudēti tie tomāti, kas aug kartupeļu lauka tuvumā. Infekcijas perēklis var būt arī neapsegta komposta kaudze, kurā izmesti bojāti kartupeļi. Sporas ir ļoti vieglas un spēj pacelties 2km augstumā, tādēļ pārceļo lielā attālumā. Nonākot uz lapām saglabājas ilgu laiku, gaidot dīgšanai labvēlīgus apstākļus. Lai sporas digļstobrs varēru ieurbties lapā, vajadzīgs, lai uz lapas būtu vismaz 2 stundas ūdens plēvīte. Tāpēc augļu bŗūnā puve attīstās siltā un mitrā laikā. Sporas no lapām ir iespējams noskalot. Lietains laiks samazina tomātu infekciju. Vispirms inficējas stublāji un lapas, pēc tam augļi. Uz stublāja paradās tumši plankumi, uz lapām un augļiem tie ir lieli un izplūduši. Sākuma augļa audi ir cieti, vēlak tie kļūst mīksti un sapūst.
    Stādot tomātus , jāievēro konkrētajai šķirnei optimālā augu biezība. Lielakajai daļai siltumnīcu tomātu šķirņu var būt līdz 2,5 augiem uz kvadrātmetru. Augi regulari jāveido , laikus izlaužot visas pazarītes un liekās lapas. Starp augļu ķekariem atstāj tikai 2 lapas. Atlapo vienu reizi nedēļā. Tomatu siltumnīcu regulāri jāvēdina. Labāk tomātus laistīt pie saknes nasamitrinot lapas.
    Svarīgi nodrošināt augiem pilnvertīgu mēslojumu. Jāievēro slāpekļa un kālija attiecība mēslojumā. Tai jābūt N:K=1:1,5-1,7. Lai nodrošinātu imunitāti, vajag augus nodrošināt ar fosforu. Parādoties pirmajām pazīmēm aizvāc bojātās auga daļas. Pēc uzreiz smidzina ar preperātu Ridomils Gold MC68d.g. Smidzinājums jāveic, lai auga lapas varetu uzreiz apžūt. Ar darba šķīdumu jānoklāj visa virsma, bet nedrīkst ļaut notecēt zemē. Svarīgi atkārtot apstrādi pēc 14 dienām.

  102. Dobermaņi.
    Dobermanis ir nopietna būtne. Dzīvnieki apveltīti ar labu ožu un ir izcili skrējēji. Tie ir vieni no ātrākajiem suņiem.Dobermanis ir piemērots dzīvei privātmājā vai arī dzīvoklī, taču ne lauku apstākļos jo viņam ir īss apmatojums. Turklāt dzīvnieks mīl uzturēties telpā, vēlas vienmēr atrasties blakus saimniekam.
    Veselus kucēnu ar nosvērtu psihi ieteicams meklēt pie audzētājiem. Mīluli nepieciešams vest uz apmācības kursiem. Šie suņi mīl daudz un labi paēst, tāpēc barību nepieciešams dozēt. Barību pasniedz noteiktā laikā un vietā.

  103. Naktenes.
    Melnā naktene nereti sastopama kā nezāle dārzos, labprāt aug arī sētmalēs, gan ceļmalās. Tā sēklas augsnē saglabā 40 gadus. Melnajai naktenei patīk irdenas ar organiskajām vielam bagātas augsnes.
    Ierobežošanas pasākumi ietver gan augsnes pamatapstrādi, gan pirmsējas apstrādi, šīs nezāles nopļaušanu pirms ziedēšanas. Augsni sagatavo agri, pirmās sadīgušās naktenes apkaro ar herbicīdiem. Apkaro nelielās devās izsmidzinot metribuzīnu un rimsulfuronu. Laukos, kur neaug kultūraugi var izsmidzināt raundapu un glifosātu preperātus.

  104. Ciedru priedes.
    Pie mums var audzēt gan Eiropas, gan Sibīrijas, gan Korejas ciedrupriedes. Līdz pirmajai riekstu ražai jāgaida ir 10 gadi.
    Jāpavairo ar sēklām, ko pavasarī sēj podiņos. Vispirms podā iepilda drenāžas kārtu, tad auglīgu augsni – kūdras un meža zemes maisījumu, ko nosedz ar dažus centimetrus biezu smilts slāni. Virs tā izvieto sēklas, ko pārklāj ar 1-2cm smilts vai smalkas grants kārtiņu. Vasarā dēstus var stādīt dobēs. Kad tie sasnieguši pardesmit centimetru, stāda patstavīgā vietā.
    Eiropas ciedru priede ir 16m augsts koks ar samērā regulāru olveida vainagu, kas var sasniegt 4m diametru. Tai ir garas, zilganzaļas skujas un 6-7cm gari olveida formas čiekuri ar ēdamām sēklām. Var audzēt arī pilsētas vidē. Vēlama kaļķaina augsne.
    Sibīrijas ciedru priede.
    Ir līdz 20m augsts koks ar konisku vainagu, tumši zaļām skujām un līdz 13cm gariem čiekuriem. piemērots stādijumiem pilsētās.
    Korejas ciedru priede.
    Var sasniegt 30m augstumu. Tas ir koks ar konusveida vainagu un 6-12cm garām, zaļganzilām skujām. Čiekuri ir 15-18cm gari.
    Klājeniskā ciedru priede.
    Ir krūmveida suga, cēlusies Tālajos Austrumos. Augstumā sasniedz 1,5-3m. Plašumā 2-5m. Tai ir zaļas vai zilganzaļas skujas un mazi, līdz 5cm gari olveida čiekuri. Piemērota plašākiem alpinārijiem.

  105. Sniegpulksteņu koki.
    Karolīnas halēzija.
    Jeb sniegpulksteņu koks, kas nāk Ziemeļamerikas, aug kā neliels koks vai augsts krūms. Tam ir nokareni balti zvanveida ziedi, kas ir sakārtoti ķekaros. Atgādina sniegpulkstenītes. Zied maijā aplido bites. Augam ir zaļas, vienkāršas , ovālas līdz eliptiskas lapas, kas rudenī krāsojas spilgti dzeltenas. Augļi sīki, bumbierveida, pēc ienākšanās ilgi karājas zaros. Sēklas nogatavojas oktobrī. Halēzijai ir mīksta koksne un ļoti trausli zari. Stiprā vējā var lūst pie pamatnes.
    Kalnieņu halēzija.
    Var sasniegt 3-4m augstumu. Tai ir nedaudz lielākas lapas, ziedi2-3cm gari.balti, ziedlapiņu gali viegli sārti. Labi pacieš bezvēja aukstumu.
    Pie mums labāk audzēt saulainā vietā. Augsne vēlama labi drenēta, trūdvielām bagātā, viegli mitra ar skābu vai neitrālu reakciju. Kā mēslojumu var izmantot kūdru, kompostu. Augi ir jūtīgi pret sausumu,slikti sagatavotu ,sablīvētu augsni, sārmainu reakciju.

  106. Krīnijas.
    Povela krīnija.
    Palieli čemurā izvietoti lilijveida ziedi balti ar tumši sarkanām svītrām. Virs smailajām zobenveida lapām paceļas 75-100cm garš ziednesis ar vairākiem ziediem. Krīnijas zied vasarā, ziedēšanas laiks ir garš. Ziedi plaukst pakāpeniski ar dažu dienu starplaiku. Labi saglabājas vāzē. Atveras visi ziedpumpuri. Pie mums šie augi neziemo. Šie augi nāk no Dienvidāfrikas, spēj izturēt tikai vieglas salnas. Ziemā tās var turēt ne pārāk tumšā telpā. Miera periodā laista tik daudz, lai neiekalstu augsne. Vasarā vislabāk novietot uz terases vai dārza, no saules un vējiem aizsargātā vietā. Lai netraumētu saknes, dārzāierok ar visies podiem. Vasaras sākuma dod organisko mēslojumu.
    Krīnijām patīk mēreni siltas telpas, labi pacieš sausu gaisu. Labi iederas plašās telpās ar augstiem griestiem. Pavairo atdalot vairsīpolus no vecāksīpola. Stāda lielā podā, lai sīpola lielākā daļa būtu ārā. Ik pēc 4 gadiem pārstāda trūdvielām bagātā augsnē. Lai krīnijas bagātīgi ziedētu, podā jābūt pēc iespējas vairāk sīpolu.

  107. Monardas.
    Šo ziemciešu dzimtene ir Ziemeļamerika. Monardas sasniedz vismaz 1m augstumu, tās spēcīgi un jauki smaržo, piesaistot bites, kamenes un tauriņus. Ziedi ir visdažādāki- gaiši violeti, sārti asinssarkani, balti. Dārzos audzē dvīņziedu monardu ar tumši zaļām lapām un šarlaksarkaniem ziediem.Zied jūlijā, augustā. Audzē arī hibrīdus. Tie zied no jūlija vidus līdz septemra sākumam.
    Labi aug saulainā vietā, arī nelielā noēnojumā. Tās ir pieticīgas, aug mitrā, irdenā dārza augsnē. Tomēr augi ir regulāri jādala un jāpārstāda. Hibrīdu šķirnes pavairo tikai ar sēklām, sugas arī ar sēklām. No februāra līdz aprīlim stāda podiņos, paliekamā vietā stāda maijā vai jūnijā.

  108. Alpakas.
    Dienvidamerikā mīt vairākas lamu sugas: arī alpakas. Gandrīz visas mīt augstu Andu kalnos. Pasaulē reķina ap 3miljoniem šo skaisto dzīvnieku, kas apveltīti ar garu vilnu. Alpakas tagad audzē Austrālijā, Jaunzēlandē, ASV.
    Starp 10-15 mātītēm vajadzīgs viens teviņš. Alpakas aizsargā savu teritoriju. Viens no veidiem ir spļaušana. Tās ir ziņkārīgas, tomēr tām nepatīk, kad tās apčubina. Piemīt racionāls domāšanas veids. Dabā ir spēcīgi izteikta hierarhija. Līderis visur ir pirmais, arī pie barības. Ēdot viens stāv sardzē. Alpakas ir ļoti organizētas. Dzīvniekam nav raksturīga meklēšanās. Pretējie dzmumi tiekas noteiktā laikā. Lai pārliecinātos par rezultātiem, pēc 2 nedēļām tēviņu ielaiž pie savas izredzētās. Ja tā ir aplecināta, tad tēviņu nelaiž klāt. Parasti alpaku jauno paaudzi plāno pavasarī, lai būtu vasaras bērni.
    Dzīvniekus cērp reizi gadā. No viena iegūst 2-3kg labas vilnas. Labāka ir, ko nocērp no muguras in sāniem. Vilna ir ļoti gara10-15cm un ļoti blīva.

  109. Pupu sēklgrauzis.
    Pupu sēklgrauzis melna 4-5mm gara vabole, kas pārziemo atklātā laukā vai sēklās, kas uzglabājas telpās. Pavasarī tās izlido un dēj oliņas uz jaunajām pupu pākstīm.
    Pupām kaitē kāpuri. Attīstības perioda beigās izgrauž caurumu sēklā un pāksts apvalkā un izkļūst laukā.
    Drošākais paņēmiens ir izmantot tīras, neinvadētas pupu sēklas.
    Pupu ziedēšanas sākumā būtu jālieto insekticīdi.
    Pārziemošanas laikā pieaugušo vaboļu diapauze ilgst 5-7 mēnešus un vairāk, tās nosacījumi ir tumsa un konstanta temperatūra. Pieaugot dienas garumam un temperatūrai līdz +10 grādi vaboles mostas un izlido un sāk baroties ar saimniekauga ziedputekšņiem. Šo īpašību var izmantot, lai no iespējamiem kaitēkļiem.

  110. Kizils.
    Kizils, kura dzimtene ir Tālie Austrumi ir pieradināts. Latvijā tas pārziemo labi, tomēr bargā ziemā augi var apsalt, tādēļ kizilu stāda no vēja apsargātās vietās. Kizils izaug 3-5m augsts. Vēl pirms lapu plaukšanas tas zied maziem dzelteniem ziediņiem. Vēlāk ienākas ēdamas ogas. Tumši sarkanas, iegarenas. Ogas veicina sirds slimibu ārstēšanu un palidz cukura diabeta slimniekiem. No ogām vāra ievārijumus, spiež sulu. Ogas bagātas ar askorbinskābi, ābolskābi, citronskābi un citām skābēm.
    Kizils ir ārstniecisks. Tā augļiem, lapām, mizai, saknēm ir pretiekaisuma, bakteriocidas, žultsdzenošas, urindzenošas ipasibas.

  111. Baltās blusiņas.
    Tas nav plaši izplatīts zemeņu kaitēklis. Zemeņu baltā blusiņa ir apmēram 1mm gara ar bāli dzeltenu ķermeni un diviev pāriem baltu spārnu. Blusiņas var lidot un lekāt. Gadā attistās 3-4 paaudzes. Savairojas jūnijā un jūlijā. Vairāk izplatītas ēnainās vietās. Kāpuri un pieaugušas blusiņas sūc augu sulu zemeņu lapu apakšpusē. Bojājumu vietās veidojas sīki dzelteni plankumi. Iznīcina lapu blusiņas izkarot dzeltenos līmes vairogus. Var arī miglot ar deci 0,04% koncentrācijā.
    Putu cikāde.
    Tā ir 8-10mm gara, bāli dzeltenā vai iepelēkā krāsā ar divām gaišākam svītrām pār muguru. Cikāžu kāpuri izdala sev apkārt baltas putas. Savairojas jūnijā un jūlijā. Zemenes bojā kāpuri, kas sūc augu sulu lapu apakšpusē uz lapu kātiem un ziednešiem. Bojājumu vietās audi kļūst gaišāki, lapas krokojas arī ogas kļūst kroplas. Cikādēm vairāk patīk nezāļaini, blīvi apstādīti lauki. Tās parasti lielus postījumus nenodara, tāpēc ķīmiski nav jāapkaro.

  112. Ziemcietes.
    Ziemcietēm piemērotas auglīgas, vidēji smagas caurlaidīgas augsnes ar zemu gruntūdens līmeni- tādās labi iesūcas mitrums un saknēm viegli piekļūst gaiss. Neder smaga māla augsnes, nepatīk arī vieglās smilts augsnes. Vispirms labi sagatavo stādīšanas vietu, atbrīvo no daudzgadīgajām nezālēm. Tad iestrādā organisko mēslojumu. Ja augsne skāba tā jākaļko. Lielākajai daļai ziemciešu pH 5,5-6,5.
    Augiem patīk silta no ziemeļu vējiem aizsargāta vieta. Neder dārza zemākās vietas, kur ir spēcīgas salnas.

  113. Sarkanais ozols.
    Sarkanā ozola dzimtene ir Ziemeļamerika. Koku lapu daivas ir dziļas ar smailu galu. Zīles apaļīgas un strupas-īsākas un resnākas nekā parastam ozolam. Tās nogatavojas tikai otrajā gadā pēc ziedēšanas. Zīļu ražošanas laiks atkarīgs no augšanas apstākļiem, bet vidēji tas notiek 15-20 gadu vecumā.
    Lapu plaukšanas laikā un rudenī šis ozols krāsojas neparasti košos toņos.
    Ozola zīlēs esošās sēklas ātri zaudē dīgtspēju, tādēļ tās tajā pašā rudenī tūlīt pēc nobiršanas iesēj 4-5cm dziļās vagās. Viengadīgos sējeņus pārskolo, lai veidotos sazarotāks un kompaktāks sakņu kamols. Zīles var sēt arī paliekošā vietā pēc tam augsni ravējot un mulčējot. Labāk ja stādus nolūko rudenī, bet pārstāda pavasarī.
    Sarkanais ozols ir izturīgāks par parasto. Tas ir mazprasīgs, ātraudzīgāks. To mazāk bojā slimības un kaitēkļi. Tomēr tas necieš augstu grunsūdens līmeni un stāvošus ūdeņus. Šim ozolam vajadzīga trūdvielām bagāta augsne ar neitrālu reakciju.

  114. Laputis.
    Laputis novietojas kolonijās lapas apakšpusē un sūc augu sulu. Sava organisma vajadzībām tās galvenokārt izmanto olbaltumvielas un tikai nedaudz cukuru. Tādējādi kukaiņi caur zarnu traktu izfiltrē daudz šķidruma, kas pilienu veidā nokļūst uz apakšējām lapām. Karstās dienās laputis patērē daudz šūnsulas, saldie izdalījumi pil nepārtraukti uz auga lapām. Tās var apkarot nogriežot un iznīcinot invadētās zaru galotnes. Ja laputu invāzija ir spēcīga, tad var izmantot augu aizsardzības līdzekļus:
    aktara25 deva 4g uz 25l ūdens
    decis2,5 deva 8ml uz 10l ūdens
    fastaks50 deva 10ml uz 10l ūdens
    kestaks50 deva 10ml uz 10l ūdens
    Jāapsmidzina lapu apalšpuse, kur barojas kaitēkļi.

  115. Krosandras.
    Brīvā dabā kosandras aug Āfrikā, Madagaskarā, arābu zemēs arī Indijā. Daudzgadīgās mūžzaļās krosandras ir kupli zaroti 30-50cm puskrūmi ar veselām tumši zaļām, spīdīgām lapām un ziediem, kas sakārtoti četrstūrainās vārpās. Zied no pavasara līdz rudenim. Ziedi bez smaržas, atveras pakāpeniski no apakšas uz augšu. Ziedēšana ilgst vairākas nedēļas.
    Siltumnīcas apstākļos krosandras pēc ziedēšanas nobriedina dīkstošas sēklas. Pavairojot ar sēklām gada laikā augs spēj uzziedēt un nogatavināt sēklas, tāpēc bieži audzē kā viengadīgu kultūru. No agra pavasara līdz vēlam rudenim jābūt temperatūrai +24 grādi. Ziemā jābūt temperatūrai ne mazākai kā +12 grādi. Sākoties miera periodam kosandras nedaudz apgriež. Laista minimāli un nemēslo. Visu gadu nepieciešams labs apgaismojums, taču pavasarī jāsargā no pirmajiem karstajiem saules stariem. Jābūt paaugstinātam gaisa mitrumam. Sausā gaisā var pat iznīkt. Lapu apmiglošanai izmanto tikai mīkstu ūdeni.
    Stāda trūdvielām bagāta augsnē ar viegli skābu vai neitrālu reakciju. Kosandras pārstāda pēc noziedēšanas vai beidzoties miera periodam. Viegli var pavairot ar lapainiem galotņu spraudeņiem , ko griež un sprauž vasarā. Spraudeņus novieto gaišā vietā un apsedz ar plēvi. No spraudeņiem audzētās uzzied pēc 7 mēnešiem.
    Augšanas un ziedēšanas laikā kosandras katru nedēļu mēslo ar 0,2% papildmēslojuma šķīdumu, kas nesatur daudz kalcija. Laista bagātīgi ar mīkstu un siltu ūdeni.

  116. Arbūzi uz lauka.
    Lai gan arbuzi ir dienvidu augi, tos var audzēt ari pie mums. Var sēt , var ari stādit destus. Sējot laukā netiek traumeta saknu sistema.Uz lauka sej maija, kad temperatura +15 gradu, sadikst nedelas laika. Audzesanai piemerota silta saulaina no veja pasargata vieta. Augiem ir nepieciesams organiskais mellojums. Neliela slapekla deva lidz Janiem sekme augsanu. Uz lauka arbuzus sej 70cm vienu no otra. Starp rindam ietur 1,5m attalumu.Viena bedrite liek lidz 5 augi , pec tam atstaj specigako. Lai pasargatu augus no salnam uzliek plevi. Sakoties ziedesanai segumu nonem. Arbuzs aug atri.Arbuzs nav jalaista. uz viena auga lauj attistities 2-3 augliem. Parejos laikus izkniebj.

  117. Šampinjoni.
    Šampinjonu audzēšanas komplekts sastāv no viena vai diviem substrāta masiņiem, komposta un četriem kociņiem. Izņem plastmasas maisiņus no kastes un uzglabā tumšā vietā. Uz četrām dienām aizvākotu kasti novieto +20 grādu temperaturā. Pēc tam substrātu ar micēliju uzliek uz komposta slāņa. Ielej spainī 1/4 daļu ūdens un pēc tam pievieno maisiņa saturam. Ja divi maisiņi tad 1/2 daļas ūdens. Tad ļauj substrātam pusstundu izmirkt. Tad izklāj virs komposta. Kasti vēl uzglabā 8 dienas +20-25 gradi temperatūrā. Pēc 5-8 dienām kasti novieto vēsākā vietā. Komplektā ieliktos 4 kociņus novieto kastes stūros, uzliek uz tiem vāku. Pēc temperatūras krišanas micēlijs pārstaj augt un attīstās augļķermeņi. Ja micēlijs parādās augsnes virspusē, tad to noberž un vietu pārklāj ar augsnes kārtu. Substrāts jāsmidzina patstāvīgi, lai būtu viegli mitrs līdz parādās sēņu augļķermeņi. Līdz ko paradās augļķermeņi laista intensīvāk. Šampinjonus vāc izskrūvējot no augsnes. Pēc novākšanas tukšās vietas aizpilda ar augsni. Otrās ražas novākšana ir 2 nedēļas pēc pirmās. Kad augšana beigusies, izlietoto substrātu var izmantot mēslošanai.

  118. Luizeānija.
    Ieteicams stādīt saulainā no vēja aizsargātā vietā. Jāsagatavo trūdvielām bagāta, mitrumu saglabājoša, māla daļiņas saturoša augsne. Pārcieš līdz -20 gradu salu. Jau rudenī iestradā minerālo mēslojumu, kālija magnēziju. Tas palīdz nobriedināt jaunos dzinumus. Jaunos var samazināt līdz nokoksnētai dzinuma daļai. Šo darbu nedrīkst veikt pārāk velu. Ja uznāk sals jaunos kociņus ievīsta filca audumā. Lai iegūtu blīvu vainagu, zarus apgriež tūlīt pēc ziedēšanas. Zarus saīsina atstajot 5 pumpuri uz dzinuma.

  119. Rododendri pirms ziemas.
    Rudenī pirms sala iestāšanās rododendrus bagātīgi salej, lai augi spētu uzņemt vairāk ūdens. Tas novērš izžūšanu ziemā. Pēc saliešanas ieteicams apsmidzināt ar 1% kālija sulfāta šķīdumu. Tas paaugstina ziemcietību. Augus mulčē ar sausu kūdru, priežu skujām, koku lapām uzberot 5-10 cm biezā slānī. Tas pasargā no izšalšanas kailsalā. Pavasarī mulčas slāni novāc. Vislabākās ir vietējās šķirnes. Atklātā vietā augiem ir vajadzīgs noēnojums.

  120. Himenokallas.
    Intensīvas augšanas n ziedēšanas laikā, no agra pavasara līdz vēlām rudenim, šie tropu un subtropu augi ir izteikti mitrumprasīgi. Gandrīz visas savvaļas sugas aug ūdens tuvumā, purvainās, applūstošās vietās. Ziemas periodā himenokallām ir atpūtas laiks miera periods, ko tās pavada bez lapām, siltumā (+14….+16) un ar pavisam niecīgu mitruma daudzumu. Tā ka ziedēšanas laiks ir vasarā, tad var novietot ārā ūdens tuvumā. Gaisa temperatūra ieteicama +21…+29 grādi.
    Audzē trūdvielām bagātā augsnē, kam piejaukta pmatīga deva grants. Substrāta reakcija ir no vāji skābas līdz neitrālai. Intensīvas augšanas laikā mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem. Vasarā vairāk jādod fosfors un kālijs. Savukārt slāpeklis vairāk jādod pavasari. Augšanas laikā nedrīkst iekaltēt. Nereti neregulāra laistīšana var būt par iemeslu tam, ka šie augi nezied. Arī gaismas trūkums neļauj augiem uzziedēt. Šiem augiem nepatik pārstādīšana, jo ir pārāk trauslas saknes, tās reagē uz traumām. Pārstādīšanas laikā parasti atdala vairāksīpolus, taču paturēt podā vienu sīpolu nav pareizi, jo vairāk sīpolu, jo vairāk ziedkātu. Ziedēšanu nelabvēlīgi var ietekmēt vēsas telpas miera periodā.

  121. Dracēna.
    Telpās audzē apmaļu dracēnu. Augiem piemērota gaiša saulaina telpa, bet augs jānoēno no ilgstošiem saules stariem. Ēnā turētas dracēnas stīdzē un ātrak nomet apakšējās lapas. Ilggadīgi augi nomet apakšējās lapas, tādēļ 1,5-2m garās dracēnam ir gari stumbri bez lapām. Tās koncentrētas tikai zaru galotnēs. Visu gadu ir vajadzīga apmēram +20 grādu temperatūra. Izcili labi jūtas, ja apkārtējā vidē ir sauss gaiss. Taču obligāti ir vajadzīgs svaigs gaiss. Sasmakušās telpās pūst galotne un jaunie dzinumi kalst lapu gali, neveidojas lapu rozetes. Sakņu sistēma jātur mēreni mitra. Taču dienu pirms mēslošanas augsnei jābūt piepildītai ar ūdeni. Mēslo ar istabas augiem piemērotajiem mēslojumiem. Nedrīkst mēslot sausus izkaltušus augus. Ilgākā augšanas laikā apgriežot galotni var iegūt vairākas galotnes. Nogieztos bezlapu spraudeņus var apsakņot. To dara siltumā, gaismā un mitra augsnē. Vienā poda var spraust 3-4 spraudeņus.

  122. Blosfelda kalanhoje.
    Kalanhoje ziedēšanas laiks no vēla rudens lidz pavasarim. Tās ir maz jālaista, pacieš sausu gaisu un labi jūtas gan siltās gan vēsās telpās. Galotņu spraudeņi viegli apsakņojas istabas temperatūrā. Ieteicams substrāts ir bagātināta kūdra, neitraliēta kūdra. Spraudeņu apsakņošanai var izmantot arī kūdras kubiņus. Stādīšanai var izmantot arī labi sadalijusos lapu zemi, kurai piejauc nedaudz neitralizētas kūdras un nedaudz putnu mēslu. Lai kalanhoje uzziedētu nākamajā gadā ir vajadzīgs papildapgaismojums. Ziedēšanas veicināšanai rudenī dod arī kāliju un fosforu.

  123. Lielogu dzērvenes.
    Latgalē ir lielogu dzērvenēm piemērots klimats un daudz kūdras purvu. Dzērvenes novāc šķirnei tipiskajā krāsa. Bīstamas ir agrās rudens salnas, jo var bojāt negatavās ogas. Tā notiek ja gaisa temperatūra vairākas stundas ir -2 gradi. Tomēr pilnīgi nogatavojušās ogas var izturēt pat -4 grādi. Ienākušās ogas ir mīkstas un sulīgas.
    Lai pasargātu ogas no salnām, lai ogas varētu nogatavoties laukā ieriko laistīšanas sistēmu.
    Amerikas lielogu dzērvenes labi aug dārzā. Labākais stādīšanas laiks maijs jūnijs. Maziem stādijumiem izmanto viengadīgus vai divgadīgus apsakņojušos stādus. Lielražošanā izmanto 8-15cm garus spraudeņus. Tos sprauž kūdrā atstājot 2-3cm garus galus. Jaunie dzinumi sāk augt pēc 3-4 nedēļām. Iestājoties sausumam stādi jāmitrina. Dzērvenes smidzina, lai pasargātu no pavasara un rudens salnām. Mazdārziņā var izmantot agrotīklu. Dzērvenājus svarīgi mulčēt reizi piecos gados. Mulčai izmanto kūdru.

  124. Cidonijas.
    Parastās cidonijas labi piemērojušās mūsu apstākļiem. Savvaļā cidonijas aug Kaukāzā, gar Melnās jūras piekrasti, Vidusāzijā, Irānā. Augs var veidot nelielu koku vai arī 3-4m augstu krūmu. Zied maijā, jūnijā ar lieliem balti rožainiem ziediem uz īsiem ziedkātiņiem, tie novietoti pa vienam dzinumu galos. Augļi pēc formas līdzīgi āboliem, bumbieriem. Nogatavojas kļūst citrondzelteni, tiem spēcīgs, patīkams aromāts. Svaigā veidā nav ēdami, bagāti ar miecvielām. Parastā cidonija prasīga pēc gaismas, au jebkurā augsnē. Izturīgāka smagās, viegli drenētās, skābās augsnēs. Ieteicams stādīt divus krūmus 4m attālumā vienu no otra. Kamēr augi jauni, tos der pasargāt no sala uzberot uz saknēm kūdras vai lapu kārtu. Pavasarī šis segmateriāls jānoņem. Cidonijas pavairo , potējot vai apsakņojot jaunos dzinumus pie krūma pamatnes. Tos pieliec pie zemes un apber ar augsni. Var pavairot arī ar sēklām. Kopj tāpat kā bumbieres.

  125. Cūku skirnes.
    Djurokas šķirne.
    Izaudzēta ASV. Viena no audzētajām krāsainajām cūku šķirnēm. Brūnas, vidēja lieluma ar arkveida muguru stipru skeletu un kājām. Labi piemērojas dažādiem turēšanas apstakļiem. Laba augšanas intensitāte. Liesa cauraugusi gaļa ar labām garšas īpašībām.
    Pjetrenas šķirne.
    Izveidota Beļgijā. Izmanto daudzās Eropas valstīs. Cūkas ir raibas paīsas, bet platu ķermeni, ļoti izteiktu plecu daļu. Plāna zemādas speķa kārta. Maz taukaudu vēdera daļā. Liesas gaļas iznākums 62,1%. Sivēnmāšu auglība 11 sivēni metienā.
    Landrases šķirne.
    Latvijā audzē kopš 1959 gada. Pirmās ieveda no Zviedrijas, pēc tam no Beļgijas, Somijas un Dānijas. Cūkas ir garas stiprām kājām un noļukušām ausīm. Plāna speķa kārta (9,8mm). Augsts liesās gaļas iznākums (61,8). Sivēnmātēm dzimst vidēji 11 sivēni.
    Hemšīras šķirne.
    Izveidota ASV Dekoratīvs izskats. Lielas druknas, ar spēcīgu skeleta uzbūvi, bet īsu ķermeni. Labas gaļas īpašības, plāns zemādas tauku slānis. Sivēnmātēm ir līdz 10 sivēni metienā.
    Jorkšīras šķirne.
    Saukta arī Lielā baltā. Izveidota Eiropā. Baltas ar samērā stāvām ausīm, laba gaļas kvalitāte. Speķa biezums 12,2mm. Liesās gaļas iznākums 59%. Sivēnmātēm dzimst 10-12 sivēni.

  126. Arizēma.
    Skropstainā arizēma pieder pie kallu dzimtas. Savvaļā aug Himalajos. Vegetāciju sāk pēc Jāņiem taču ātri sasniedz 0,7-1m augstumu. Lapa sastāv no garām, šaurām lancetniskām daivām, atgādina lietussargu. Tas, ko dēvē par ziedu patiesība ir vesela ziedkopa. Sīkie ziediņi sakopoti vālītē, ko ieskauj ko itver krāsaina vīkallapa.
    Vairojas vegetatīvi veidojot sāņus augošus stolonus, ar kuriem augi plešas plašumā. Jāstāda labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Saulainā vietā. Tās pārstāda reizi 3-5 gados. Augus izstāda retāk augsnē iestrādajot sadalījušos kompostus. Bumbuļus stāda 15-20cm dziļumā un nosedz ar 3-5cm mulčas slāni.
    Ir saltcietīga, var ziemot atklātā vietā. Drošības dēļ var rudenī piesegt. Mulčas slānis pasargās augus no kailsala.
    Arizēmas nav īpaši slimību ieņēmīgas, tomēr var apdraudēt bakteriālā puve, kuras iedarbībā bumbuļi sapūst. Ja bojāta tikai bumbuļa daļa, bojāto daļu izgriež, griezuma vietu apžāvē un apber ar ogles vai krīta pulveri. Tad stāda svaigā augsnē.

  127. Oposumi.
    Pašlaik Latvijā ir parādijušies Virdžīnijas oposums un Austrālijā mītošie cukura oposumi.
    Abi pieder pie somaiņiem. Virdžīnieši ir kašķīgi, reizēm bailīgi. Viņu pazīmes, rozā deguntelis un mazās ieapaļās ausis. Kermeņa garums 36-53cm, plus vel varena tvērējaste. Visi sudrabainā nokrāsā ar baltām svītrām uz galvas un gar ausīm. Savvaļā šiem zvēriņiem mūžu saīsina vielmaņas ātrums, aukstums un cilvēki. Amerikā tos uzskata par kaitīgiem radījumiem un nemēdz saudzēt. Oposumi vēlas, lai ar tiem nodarbotos, nedrīkst norāt un pacelt balsi. Visu laiku turēt būrī tos nedrīkst, jālaiž, lai izskraidas. Amerikā oposumi barību meklē visās iespējamās vietās. Nebrīvē oposums mielojas ar svaigiem dārzeņiem. Piemērota ir atkaulota vistas gaļa. Var dot arī zivis, miltu tārpus, liesu sieru, olas, piena produktus.
    Cukura oposums ir mazāks 12-32cm ar biezu un mīkstu kažoku un apaļu sejiņu. Īpaša pazīme -lidplēve starp kāju pirkstiem. Ir ļoti saticīgs. Savvaļā dzīvo draudzīgā barā. Savā starpā sazinās čiepstot kā zvirbulēni. Mitinās tikai kokos.
    Mājas mīlulim vajadzīgs paliels būris. Noliek kādu cauruli, lai būtu, kur noslēpties. Vēlams turēt pa diviem, labāk viendzimuma. Ēdienkartē dominē vistas fileja, miltu tārpi, olas.Piedāvā arī dārzeņus, sulas un nektāru.

  128. Monilioze jeb augļu puve.
    Vispirms melnie kraupja punktiņi paradās uz lapām un jaunajiem augļaizmetņiem. Kraupja sēnei savairojoties uz augļiem bojājuma vietās miza pārkorķojas , veidojas mazas plaisiņas, kurās iekļūst augļu puvju sēņu sporas. Lietainās vasarās plaisāšana pastiprinās un augļi sapūst jau zaros. Sapuvušie augļi mumificējas un turas zaros, lai pavasarī inficētu jauno ražu. Pavasarī sēne ieperinās negatavos augļos. Kraupja sporas pārziemo uz nobirušajām lapām.
    Jācenšas savākt visus iepuvušos augļus, no zariem novāc visus bojātos augļus. Dārzam ir ļoti noderīgi smidzinājumi ar vara preperātiem. Rudenī vai pavasarī līdz lapu plaukšanai apsmidzina ar Bordo šķīdumu. Rudenī ar 3%, pavasarī ar 1% šķīdumu.

  129. Baltās sinepes.
    Baltās sinepes ir viengadīgi augi, tāpēc jāsēj ar aprēķinu, lai varētu ieart zemē sējas gadā. Labs pēcaugs augustā novaktām kultūrām. Zaļmēslojumam var sēt līdz septembra sākumam. Gatavas iearšanai zemē pēc 60-85 dienām kopš sējas. Labākais laiks iearšanai zemē ir ziedēšanas sākums. Ja sēj agri pavasarī zied jūnijā. Jāiear zemē, kamēr nav nogatavojušās sēklas, citadi kultūraugs var pārvērsties par apkarojumu sārņaugu. Vislabāk sēt nedēļu pēc graudaugu novakšanas. Sēj 2-3cm dziļi, izsējas norma 25kg uz ha. Sinepes ir mitrumprasīgas it sevišķi dīgšanas laikā. Slikti aug skābās , blīvās, māla augsnēs. Sējot rudenī gatavas iearšanai ir oktobrī. Zaļā masa ir bagāta ar slāpekli, kas uzkrājas augu atliekās.

  130. Miltrasa.
    Vīnogu lapas bojā neīstās miltrasas izplatīšanās. Miltrasas sporas ir augsē. Kopā ar lietus un laistāmā ūdens pilieniem tās vispirms nonāk augsnei tuvāk izvietoto lapu apakšpusēs. Tur izveidojas dzelteni plankumiņi, kas vēlāk kļūst iepelēki un pūkaini. Uz neizturīgo sķirņu lapām miltrasa ātri savairojas, bojātās vietas paliek brūnas un sažūst. Ar nokrišņiem un vēju pāriet uz jaunām lapām, pāris nedēļu laikā tās nobrūnē. Ja infekcija ir spēcīga visas lapas sakalst un pirms laika nobirst. Arī ogas bojājas.
    Ja stāda jaunas vīnogas, tad vēlams izvēlēties kādu no izturīgajām šķirnēm. Lai miltrasu ierobežotu slimās lapas noplūc un iznīcina. Augsni zem vīnogām nosedz ar tikko pļautu zāli, mulču vai agrotīklu. Tuvu zemei esošās lapas jau uzreiz noplūc. Tas traucē sporām no zemes nokļūt uz auga. Zem stādiem ar lejkannu izlej kādu mikrobiologisko preperātu. Pavasarī zem vīnogām var liet noraudzētu kūtsmēslu atšķaidījumu. Rudenī pēc stādu apgriešanas un agri pavasarī gan stādus gan augsni profilaktiski apstrādā ar1% Bordo šķīdumu. Bojātās lapas savāc un iznīcina.

  131. Kāposti bez galviņām.
    Galviņas neveidojas tāpēc, ka izpūst vidi, bet tie izpūst, ka kalcija deficīta gadījumā augiem ir atmiris augšanas pumpurs. Smagās augsnēs pumpura atmiršanu veicina bora trūkums augsnē. Lai kāposti normāli attīstītos kalcija daudzumam jābūt vismaz 1000-1500mg/l līmenī. Ja zeme nav regulāri bagātināta ar kalciju, augiem šī elementa sak pietrūkt. Lai tā nenotiktu skābā augsnē iestrādā krītu, kaļkaķmens vai dolomīta miltus, bet augsnēs ar neitrālu ar sārmainu reakciju iestrādā gipsi. Pirmās kalcija pazīmju trūkums parādās jau jūnija sakumā. Augus, kuriem nav pūšanas pazīmju, var glābt, intensīvi dodot kalcija saturošu mēslojumu, piemēram kalcija nitrātu.

  132. Stēvija jeb cukurpuķe.
    Daudzgadīgs tropu augs kam lapas ir 15 reizes saldākas par cukuru. Dienvidamerikas iedzīvotāji ar tam jau izsenis saldina tēju. Kops pagājušā gs. Ķīnā, Japānā, ASV, Taivānā ar stēviju plaši aizvieto cukuru. To pieprasa cukura diabēta slimnieki. Koncentrēts uzlējums ir arī veselīgs ādas kopšanai. Tas palīdz dermatīta un ciu slimību ārstēšnai. Uzlabo matu un nagu stāvokli, pasargā zobu emalju no bojāšanās. Pie mums stēviju audzē puķu podā. Pavairo ar spraudeņiem. Nepieciešams paaugstināts gaisa mitrums. Augšanas periodā no maija līdz septembrim katru mēnesi nokniebj galotnes un nolasa lapiņas zem jaunajiem dzinumiem, kuras liek žāvēt. Viena auga raža ir ap 30g kaltētu lapiņu. Pirmaja gadā aug ļoti lēni, tāpēc kultivē kā divgadīgu. Saldvielas ir izturīgas pret karsēšanu un ilgstošu glabāšanu. Labi šķīst ūdenī. Augu pārtikā izmanto dažādiem nolūkiem. Ietilpst diētiskajos produktos. Uzlējumam pietiek ar dažām lapiņām, tējas saldināšanai noder arī atkārtots uzlējums. Cukurpuķi var izmantot gatavojot krājumus ziemai, jo tā darbojas kā konservants.

  133. Ziemas ķiploki.
    Lai ķiploki labi uzglabātos jānovāc tie pareizā laikā, pietiekami apžāvēt un turēt atbilstošā temperatūrā.
    Ķiploki parasti nobriest jūlija beigās, augusta sakumā. Šajā laikā augiem paliek dzelteni lakstu gali. Novākšanu nedrīkst nokavēt, citādi sausās zvīņas pārplīst, daivas atlūzīs un paliks augsnē. Vislabak novākt sausā laikā. Ķiplokus izceļ ar dakšām. Pēc izcelšanas nogriež stublāju un nogriež saknes. Žāvē apmēram divas nedēļas. Pēc tam šķiro. Glabā kastēs, tīklos, grozos , kur tiek gaiss. Glabā vietās, kur temperatūra ir +10 grādi. Šādi sagatavoti ķiploki nebojājas.

  134. Pupiņu slimības.
    Pākstis var bojāt pupiņu rūsa. Šī slimība var izra°isīt visas ražas zudumu. Slimību var pazīt pēc tumsi sarkaniem 1-2mm lieliem plankumiem. Tie mēdz paradities uz dzinumiem, lapām, pākstīm pēc dažām dienām izaug melnas ziemojošo sporu kaudzītes.Tās pārziemo uz pupiņu un zirņu atliekām, bet nākamajā gadā inficē augus. Slimības attīstībai labvēlīga mērena gaisa temperatūra +15-+25 grādi un mitrums uz augiem. Lai mazinātu inficēšanos pākšaugus viena un tajā pašā vieta drīkst audzēt reizi trijos četros gados.
    Sējai der tikai veselas kodinātas sēklas. Kodināšanai var izmantot nitragīnu un trihodermīnu. Labāk izvēleties pret šo slimību izturīgas šķirnes.
    Bakteriālā plankumainība.
    Šīs slimības pazīmes parādās uz visām auga daļām. Uz lapām veidojas ovāli vai stūraini gaisi brūni plankumi ar brūnu apmali. Vēlāk tie palielinās un pārņem visu lapas plātni. Plankuma vidū audi sakalst un izdrūp. Uz pākstīm veidojas apaļi sarkanbrūni plankumi ar ūdenainu apmali. Inficētās pākstis arī nogatavojušies nemaina krāsu. Ja ir augsts gaisa mitrums, uz plankumiem parādās eksudāta pilieni ar baktērijām. Ierosinātājs saglabājas uz augu atliekam un sēklam, bet vegetacijas periodā izplatās ar ūdens pilieniem. Slimības attīstībai labvēlīgi apstakļi +18-+20 grādi.
    Apkarošanas paņēmienu nav. Iesaka regulāras apstrādes ar vara preperātiem. Ievērot augu seku, izvēlēties no infekcijas brīvu vietu.

  135. Ar noliektņiem.
    Piemājas dārzam nelielā daudzumā krūmmelleņu stadus var iegūt pavairojot ar noliektņiem. Drīkst izmantot jaunus, spēcīgus krūmus. Pavasarī vai rudenī viengadīgos dzinumus noliec, nostiprina ar kāsīšiem un apber ar irdenu trūdvielam bagātu augsni, atstājot napbērtas tikai galotnītes.. Augsni uztur mitru. Ja ilgstoši pieturas silts un karsts laiks, noliektņus laista. Regulāri irdina zemi un ravē nezāles. Noliektņi iesakņojas viena vai divos gados. Apsakņojušos dzinumus no mates krūma atdala agri pavasarī vai rudenī. No viena dzinuma var iegūt vienu vai divus stādus.

  136. Viktorija.
    Vispopulārakā novisām vēlajām plūmju šķirnēm. Šķirnei ļoti patīk mitrums, tāpēc karstā laikā jālaista. Augļi tumši rozā, saldi un garšīgi.
    Krasnoslobodskaja.
    Augļi palieli, tumši sarkanrozā. Mīkstums dizgan stingrs, labi atdalās no kauliņa. Lielie augļi ir saldi, aromātiski ar labu izturību pret augļa puvēm un plaisāšanu. Nogatavojušās plūmes diezgan ātri nobirst. Ziemcietība pietiekami laba. Šķirne ir pašauglīga.
    Lielhercogan.
    Skaisti, iesārti, lieli, olveidīgi, saldi augļi. Ilgi noturas zaros. Vēsās vasarās tie dažreiz nespēj ienākties. Mitros rudeņos augļi mēdz pūt. Ziemcietība vidēja, bet apsalušie koki ļoti labi atjaunojas. Pašauglīga.
    Kārsavas sarkanā.
    Spēj augt jebkura vieta Latvijā. Koki salizturīgi, ļoti pieticīgi. Augļi vidēji lieli, ovāli, tumsi orandzsarkani ar violeti zilu apsarmi. Nogatavojušies labi turas zaros.

  137. Rudens plūmes.
    Kijevas Vela.
    Dod auglus olas lieluma. Tie ir skaisti, tumsi zili ar apsarmi. Mikstums stingrs, labi atdalas no kaulina. Garsa laba, toties mizina nav izturiga pret plaisasanu. Mitros rudenos augli var saput jau koka. Koks loti speciga auguma. Ziemcietiba pietiekami laba.
    Kirke.
    Sena Anglijas skirne ar skaistiem, lieliem, tumsi violetziliem augliem. Garsa laba, salda, aromatiska. Kaulins labi atdalas no mikstuma. Augli nebirst, neplaisa un nepust. Skirne ir pasneaugliga. Labi padodas malainas augligas augsnes, siltas darzu vietas.
    Stanley.
    Videja ziemcietiba. Augli skaisti, lieli, olveidigi, tumsi zili. Saulainas vasaras salda garsa. Mizina izturiga, var zavet. Lietainos rudenos augli var plaisat un put.

  138. Romanovas aitas.
    Romanovas aitas izmanto krustošanai tieši aglības dēļ. Ar tam uzlabo citu šķirņu ražību. Otra labā īpašība ir pieticība barības ziņā. Saglabā labu miesas stavokli, ja barība ir zemākas kvalitātes vai arī ja baribas mazāk. Piebarošanai var dot placinātus graudus. Šādu barību aitas labi pārstradā.
    Romanova šķirnes jēru gaļa atgādina medījuma gaļu. Tajā nav treknuma. Tas ir diētisks produkts. Izkāvuma iznāk 50% gaļas.
    Aitas maz slimo, nesirgst ar nagu iekaisumiem.

  139. Puķu zirnīšu kaites.
    Puķu zirņiem lapu bālēšanu var izraisīt sēra, slāpekļa, magnija vai kada cita elementa trūkums. Taču lapu bālēšana var būt slimību vai kaitēkļu iedarbībā.
    Lapu dzeltēšanu izraisa parastā tīklērce. Erces sūc šūnsulu lapas apakšpusē uz lapas parādās balti dzeltens punktējums tāpēc lapas dzeltē un birst.
    Ir vairākas slimības, kuru dēļ lapas zaudē krāsu.
    Vīķu neīstā miltrasa.
    Nereti postoša slimība. Uz lapām veidojas bāli plankumi, bet lapu apakšpusē tiem iepretī pelēcīgi balta apsarme. Bojātas lapas sažūst un nokrīt.
    Sūreņu miltrasa.
    Izplatīta un un bīstama. Uz lapām veidojas balts miltveida sēņotnes pārklājs. Lapas dzelte un birst.
    Dedestinu lapu sarmplankumainība.
    Bīstama, visai bieži sastopama slimība. Uz lapām un stublājiem parādās gaiši plankumi ar bālganu apsarmi. Lapas dzeltē, atmirst viss augs.
    Vienā vietā var audzet vairākus gadus pēc kārtas, taču augsnē vajadzētu katru gadu ierakt kūdru, labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu. Der iestradāt krītu, dolomītmiltus vai koka pelnus. Ja auga attīstībā ir redzami kādi trūkumi, tad tie jāpiebaro ar šķīstošo pilnmēslojumu. Jāuzmanās, lai nepārmēslotu ar slāpekli.

  140. Baldriāni.
    Ja vēlas dārzā baldriāni, to var izrakt no savvaļas audzes un pārstādīt mitrā, trūdainā augsnē. Savvaļā šis augs sastopams upju palienēs, mitrās pļavās. Stāda agri pavasarī pirms lakstu dīkšanas vai rudenī, kad laksti sāk dzeltēt. Stādot rudenī, virszemes daļas nogriež 5cm augstumā.
    Var pavairot arī ar sēklām, taču līdz sakneņu ražai ilgi jāgaida. Sēklas iesēj februārī kastītēs jūnijā stāda laukā. Pirmajā gadā izau tikai lapu rozete, tikai otrajā stublājs ar ziedu. Zied no maija beigām baltiem vai violeti rozā krāsas ziediem. Ārstniecībā izmanto saknes un sakneni, kas satur 2-3% ēterisko eļļu, 0,5-1% baldrianskabes, ka arī glikozīdus un citas nomierinošas vielas.
    Lakši jeb meža ķiploki.
    Aizsargājams augs.
    Sēj paliekamā vietā augustā, septembrī, oktobrī. Sadīkst 4-12 nedēļu laikā. Daudzgadīgs liliju dzimtas augs. Dārzā var ieaudzēt nodrošinot ēnainu mitru vietu ar vieglu kūdrainu augsni.

  141. Melotrijas.
    Melotrijas -ķirbjaugu dzimtas augs, kuras dzimtene ir Āfrikas tropiskie apgabali. Savā dzimtenē tā ir daudzgadīga liāna. Pie mums var audzēt tikai ka viengadīgu vīteņaugu. Ēdami ir gan zaļi baltie augļi, gan pazemes bumbuļi. Melotrijai strauji izaug 3m gari dzinumi, tā spēcīgi zarojas, bagātīgi salapo tādēļ noder sienu vai žogu apaudzēšanai.
    Maziem gurķīšiem līdzīgos augļus var ēst svaigus, var marinēt, sālīt, var likt želejā kopā ar tomātiem. Tie noderīgi salātu un citu ēdienu rotāšanai. Pazemes bumbuļus nevar uzglabāt, tie jāēd tūlīt pēc izrakšanas.
    Vislabāk aug irdenā, ūdenscaurlaidīgā augsnē. Nevajadzētu stādīt tur, kur iepriekšajā gadā stādīti ķirbjaugi. Patīk organiskais mēslojums, tāpēc der iestrādāt kūtsmēslus, vai kompostu.
    Melotrijas audzē no dēstiem. Sēklas sēj aprīļa beigās podiņos. Līdz sadīgšanai ievieto +28 grādu temperatūrā. Dīksti parādās pēc 10-12 dienām. Pēc sadīgšanas augiem nodrošina daudz siltuma un labu apgaismojumu. Stāda laukā, kad iesilusi augsne un neapdraud salnas. Stāda 50-60cm attalumā vienu no otra. Audzēšanas laikā nepieciešama laba laistīšana un 3-5 reizes piebarošaana. Papildmēslojumu pirmo reizi dod ziedēšanas sākumā, vēlāk ik pēc 10-12 dienām. Piebarošanai izmanto svaigu organiskā mēslojuma atsķaidījumu. Optimālā augsanas temperatūra +25- +30 grādi.

  142. Ciedru priedes.
    Latvijā var izaudzēt Atlantijas ciedru. Sēklas sēj bez apstrādes. Ciedrus var pavairot aŗī ar spraudeņiem.
    Ciedru priedes pieder pie priežu gints. Eiropas, Sibīrijas, Korejas ir 1-2cm garas, ēdamas ļoti vērtīgas sēklas. Lai uzdīgtu sēkla vajadzīgs 5-12 mēnešu ilgs periods. Rudenī pirms sala iesēj kastītēs un iegremdē zemē. Daļa uzdīkst pavasarī, daļa pēc gada.
    Otrs variants. Sēklas samaisa ar mitram tiram smiltīm, ieliek ledusskapī. Sēj pavasarī, pārklājot ar 3cm substrāta kārtiņu. Sadīgušos sējeņus iepiķē podiņos pēc gada vai diviem stada patstāvīgā vietā. Stādot jācenšas neizjaukt sakņu kamolu. Kokus apputeksnē vējs, tapēc tos stāda grupās. Kocinus stāda saulainā vietā, 5-8m attālumā vienu no otra.

  143. Kūdras brikešu pelni.
    Kūdras pelni sastāv silīcija, dzelzs un kalcija oksīdiem. Kūdras pelnos var būt salīdzinoši daudz fosfora. Tie ir sārmaini, strauji var izmainīt augsnes reakciju, tādēļ noder skābas augsnes uzlabošanai. Pelni jāizkaisa pavasarī pirms kultūraugu sēšanas. Uz 100m2 var dot 40-50kg pelnu. Pēc izsēšanas iestrādā augsnē. Pelnus var bērt arī komposta kaudzē tā bagātinot kompostējamo masu. Pelni satur smagos metālus, tāpēc augsnē iestrādā nelielos daudzumos.

  144. Smecenieks lazdās.
    Riekstu smecernieks ir neliela vabolīte ar garu tievu smeceri. Pieaugušas vaboles barojas sūcot sulu no dažādu kokaudu- lazdu, ābeļu, ķiršu, bumbieru, plūmju, upeņu jaunajiem dzinumiem lapām un augļiem. Šā iemesla dēļ dārza kokus vajadzētu stādīt tālāk no lazdām.
    Kukaiņu attīstība notiek tikai uz lazdām. Kamēr čaumala vēl mīksta mātīte riekstā iedur caurumu un iedēj olu. No ta izšķīlies kāpurs izēd visu rieksta kodolu. Augusta beigās vai septembra sākumā pieaugušais kāpurs izgraužas no rieksta un ielien 15cm dziļi zemē iekūņojas un pārziemo lazdu tuvumā. Kāpuru apdzīvotie rieksti nobrūnē un nobirst. Lai ierobežotu smecernieka attīstību bojātos riekstus salasa. Tas jādara, kamēr kāpurs vēl nav izlīdis. Rudenī augsni zem lazdam uzirdina. Vabole dzīvo vairakus gadus, tāpēc lazdu audzi bojā ilgstoši.

  145. Līdakastes.
    Līdakastes ir visvieglāk audzējamie un kopjamie augi. Tās nedrīkst pārlaistīt. Ilggadīga līdakaste spēj radīt ziedu katru gadu. Tā jāaudzē pasmagā augsnē, jātur gaišā, bet no saules stariem pasargātā telpā. Nedrīkst būt caurvēja un krasu temperatūras maiņu. Vienu vai divas reizes mēnesī mēslo. Laista vienu reizi nedēļā. Pēc kārtējās ziedēšanas pārtrauc mēslot un samazina laistīšanu. Pārstāda reizi 3-5 gados.
    Līdakastes zied ziemā pavasarī. Zied pagarās vārpās.Tās veras pakāpeniski, sakot no lapas apakšas līdz galotnei. Ilgāk zied pavēsās telpās. Ziedos ir daudz nektāra.

  146. Kazas.
    Kaziņas pirmo reizi var meklēties jau 4-5 mēnešu vecumā, bet lecināt vēl nedrīkst, jo organisms nav nobriedis. Latvijas vietējās kazas var laist 12-15 mēnešu vecuma, bet Zanes kazas 10-15 mēnešu vecumā. Latvijas kazai dzīvsvarā jābūt 38kg, bet Zanes kazai 40kg. Parasti mēklēšanās sākas augustā un turpinās līdz pat janvārim. To viegli pamanīt. Dzīvnieks kļūst nemierīgs, skurina astīti. Meklēšanās ilgst vienu vai divas diennaktis. Ja pazīmes vērojamas no rīta, tad vakarā ved pie āža. Apaugļota kaza vairs nemeklējas. Kazas var sapārot arī cita gada laika, tikai jāatstaj kopā ar āzi uz ilgāku laiku. Kazas grūsnība ilgst 5 mēnešus.
    Kazu ēdināšana.
    Lai iegūtu daudz piena barībai jabūt sabalansētai. Ziemā kazām jādod sulīga barība, kartupeļi, dārzeņi, priežu un egļu zari. Vasarā ganību zāle, koku zari ar lapām. Visu gadu siens un salmi. Visvairak piena dod 3-4 mēnešos pēc atnešanās. Šaja laikā kopā ar sienu un spēkbarību jādod sulīga barība. Vislabāk izēdināt placinātu graudu maisījumu, kviešu klijas, saules puķu un rapša rauši. Vienā reizē drīkst izēdināt tikai 0,5kg graudu barības. Ganību sezonas sakumā jādod kartupeļi un melase. Pie jauniem barības līdzekļiem dzīvnieki jāpieradina pakāpeniski. Vislabāk kazām ganīties aizlaistos, krūmainos zemes gabalos. Pēdējos grūsnības mēnešos izēdina 300g spēkbarības, pēc atnešanās devu pakāpeniski palielina. Divus mēnešus pirms atnešanās kazu nedrīkst slaukt.
    Kazām patīk koka kūtis. Mītnei jābūt plašai, sausai. Telpā jānodrošina svaiga gaisa apmaiņa. Temperatūra var būt mīnusos, bet gaisam jābūt sausam. Par pakaišiem izmanto siena atliekas, salmus.

  147. Kučinskaja Jubiļeinaja.
    Vispopulārākā gaļas un olu šķirne Krievijā. Pieticīga barības ziņā, spēj piemēroties dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Šīs vistas izmanto daudz zaļbarības un ir ātraudzīgas. Putniem raksturīgs garš ķermenis, plata mugura, skaists apspalvojums. Vistas ir mierīgas. Izcilas kvalitātes gaļa. Gailīšiem 10 dienu vecumā parādās uz muguras melna svītra, bet vistiņas paliek dzeltenas.
    Oršovskaja Sitcevaja.
    Vistas nav visai dējīgas. Tām ir augsvērtīga gaļa ar izcilām garšas īpašībām. Izskatīgas, izceļas ar augstu dzīvotspēju, pieticīgas. Putns labi pacieš gan karstumu gan salu.
    Zagorskaja Lasosevaja.
    Piemērota gaļas un olu ieguvei. Vistas ar brūnām spalvām, gaiļi ar sudrabainām krēpēm, tumši brūnu muguru melnām krūšu un astes spalvām. Gadā vidēji izdēj 160-170 olu. Olas svars 57 grami. Cālēnu var atškirt. Gailīši tumšāki, vistiņas gaišākas.

  148. Russkaja Černaja Borodataja.
    Šie putni ir lieli dekoratīvi ar baķenēm un bārdiņu. Dēj prāvas olas. Olas vidējais svars 65-67g ar gaiši brūnu čaumalu. Izturīga, labi pacieš aukstumu.
    Russkaja Hohlataja.
    Krievijā ļoti izplatīta šķirne. Izskatīgos cekulainos putnus izsenis audzē gan gaļas, gan olu ieguvei. Mierīgas dabas, ļoti dekoratīvi. Gadā vidēji izdēj ap 200 olām.
    Gološeinaja.
    Amizanti putni. Uz kakla un zem spārniem nav spalvu. Barības ziņā nav izvēligi. Piemēroti siltam klimatam. Gadā izdēj ap 160 olu.

  149. Kulang.
    Izveidota Uzbekistānā kaujas vistu šķirne. Vērtīga arī gaļas ražošanai. Gaļa ir garšīga, putni izcili aug un pieņemas svarā. Gaiļi var sasniegt 6kg, bet vistas 3,5kg svarā. Gadā izdēj 140-160 olu ar gaiši brūnu čaumalu. Gaiļi pieauguši kļūst agresīvi, nikni, tāpēc nedrīkst turēt ar citu šķiņu gaiļiem.
    Jurlovskaja Golosistaja.
    Šī šķirne savu nosaukumu ieguvusi skanīgās dziedāšanas dēļ. Šos putnus audzē gan gaļas, gan olu ieguvei. Vista gadā izdēj 120-160 olu, kas svarā līdz 80 gramiem.
    Moskovskaja.
    Ir olu un gaļas šķirne. Labi barota vista izdēj 280 olas. Ola sver 56-60 gramiem. Loti izturīgi un pieticīgi putni.
    Andalūzijas zilā.
    Viena no visvecākajām šķirnēm Vidusāzijas zemēs. Apspalvojums interesantā krasā, un kājas arī zilganpelēkas. Labas dējējas.Dēj vismaz 200 dienas gadā. Olas svars 58 grami, olām balta čaumala.

  150. Vistu šķirnes.
    Rodailendas
    Sena gaļas un olu šķirne ar labiem parametriem. Cēlusies Amerikā. Spalvas ķiegeļsarkanā krāsā. Atkarībā no turēšanas un kopšanas apstākļiem izdēj gadā 180-250 olu. Vienas olas vidējais svars 55-60g. Čaumalas krāsa brūna.
    Saseksas .
    Viena no senākajam Lielbritānijas vistām. Izdēj 160-170 olu gadā. Putniem maiga, balta gaļa.
    Lielā Brama
    Vācijas putnu šķirne. Bikšainajiem, brūnganraibajiem putniem vairak ir dekoratīva nozīme. Bramas aug lēni, tikai divos gados sasniedzot pieauguša putna svaru. Gadā izdēj 120-150 olu. Vienas olas svars apmēram 60 gramu.

  151. Zirņu tinējs.
    Latvijā izplatīts tumšais zirņu tinējs. Šie kaitekļi barojas arī vīķos un dedestiņās. Pārziemo augsnē kokonos. Pavasarī tie iekūņojas līdz ko iesilst zeme. Jūnija beigās vai jūlija sākumā izlido tauriņi. Zirņu ziedēšanas laikā uz ziediem, stublājiem. lapām izdēj pa vienai olai vai vairākām olām. Atkarība no temperatūras pēc 8-15 dienām izšķiļas kāpuri iegraužas pākstīs un sak baroties no iekšienes. Pēc 18-25 dienām tie izgraužas no paksts un augsnes virskārta veido kokonu ziemošanai.
    Nedrīkst sēt zirņus pēc zirņiem vai vīķiem. Jācenšas sēt agrāk lai ziedēšanas laiks būtu pirms kaitēkļu izlidošanas.
    Latvijā šā kaitēkļa ierobežošanai ir atļauts izmantot insekticīdus Ciperkils 500e.k un Decis Mega. Jāsmidzina tūlīt pēc pārziedēšanas.
    Viens no drošākajiem aizsardzības līdzekļiem ir trihogrammu izlaišana.

  152. Žultsakmeņi.
    1 citrona sulu sajauc ar 1 olas baltumu un izdzer no rīta tukšā dūšā. Tā rīkojas divas nedēļas pēc kārtas. Akmeņi pārvērtīsies par smiltīm un tiks izvadīti laukā.
    Žultsakmeņi sairst, ja 1,5-2 mēnešu laikā apēd 2 glāzes meža pīlādžogu- katru dienu.

  153. Pret audzējiem.
    Jāņem viss dadzis kopā ar saknēm. Ar rokām izmaļ, tad caur marli izspiež sulu. Līdzīgās daļās liek klāt svaigi spiestu burkānu sulu un kāpostu sulu. Dzer pa vienai ēdamkarotei vienreiz dienā. Dziedniecisko kūri sak dilstošā mēnesī.
    Dzer svaigi spiestu burkānu sulu – puslitru dienā. Tā šķīdina audzēju šūnas jau 3 dienā. Dienā noed 250g svaigi rīvētu sarkano bieti. Ju pec 4 nedēļām audzējs samazinās. Sarkanā mušmiere ļoti efektīvs līdzeklis. Ieliek seni vienlitra burkā, uzlej degvīnu – pilnu burku. Ierok zeme apmēram 0.5m dziļumā. Tur atstaj 15 dienas. Tad izkāš un liek leduskapī, bet uz pudeles raksta indīgs! Sāk lietot pa vienam pilienam ar ūdeni(ūdens daudzums nav svarīgs). līdz 10 pileiniem, katru dienu pa 1 pilienam lietot klat. Tad no 10 pielieniem atpakaļ – līdz 1 pilienam. Dzert 1 stundu pirms ēšanas.sevišķi palidz pie ķunga audzējiem.

  154. Srelīcija.
    Karaliskā strelīcija ir mūžzaļš daudzgadīgs lakstaugs. Tam nav stumbra, bet stingrās lapas veido 1-1,5 m augstu puduri. Zied ziemas mēnešos līdz pat pavasarim.
    Strelīcijai raksturīgas resnas, gaļīgas un trauslas saknes, tādēļ necieš, ka tās traucē pārstadot. Augus pārstada lielāka traukā kopā ar visu veco augsni. Ja sakne parlūst, traumēto sakni labāk nogriest un brūci apkaisīt ar bērza kokogļu pulveri. Ja bojātu sakņu ir daudz tad augsnei pievieno kokogļu pulveri. Augus pārstāda reizi 4-6 gados.
    Strelīcijas stāda un audzē smagās augsnēs. Pārstāda velēnu augsnēs ar krietnu devu māla, bet jāpievieno arī lapu zeme, bagātināta kūdra un rupja grants. Substrātam jābūt gaisa un ūdens caurlaidīgam.
    Aug +18…+25 grādu siltumā, bagātīgi jālaista. Laista ar siltu ūdeni, sakņu kamolam jābūt viegli mitram. Mēslo reizi nedēļā ar kompleksajiem mēslojumiem. Pārmaņus var izmantot organisko mēslojumu. Vasaras mēnešos vajadzētu nedaudz atpūtināt, jo dabā tām paredzēts miera periods. Tām pazemina temperatūru un samazina laistīšanu. Mājas apstakļos laista pavisam nedaudz un pārstaj mēslot.
    No sēklas audzēta uzzied 4. 5. gadā. Jāaudzē gaišā un saulainā telpā. Vasarās tās novieto svaigā gaisā. Tas pozitīvi ietekmē ziedu attīstību.

  155. Laima slimība.
    Laima slimība ir izplatīta, kur ir jaukto koku meži un dzīvo ērces. 20%-60% ērču ir inficētas ar šās slimības izraisītāju. Organisma stipra saindēšanās notiek pēc inficēšanās. Infekcijas sekas var būt locītavu artrīts, ādas atrofiskas izmaiņas, galvas smadzeņu un nervu bojājumi. Attiecīgi zūd darba spējas, nogurums.
    Ērces -slimības pārnēsātajas- spēj inficēt no aprīļa līdz novembrim. Visaktīvākās ir vasaras sākuma un pavasarī.
    Ja pēc ērces koduma parādās sārts plankums, kurš ir krasi norobežots. Tā malas sāk izplesties, bet vidus kļūst gaišāks. Plankuma vietā izveidojas aplis. Tā arī ir Laima slimības pazīšanas zīme. Vēlāk uz ādas parādās šādi plankumi. Vienlaikus parādās temperatūra, sāp muskuļi, galva, kakls un locītavas. Viss liecina, ka slimība sak izplatīties pa visu organismu. Ja šajā laikā slimību neārstē slimība kļūst hroniska. Palīdzēt šajā gadījumā var tikai speciālists.

  156. Stīvas kājas.
    Mājputniem stīvas kājas var būt, ja ir nepareizas kalcija un fosfora attiecības. Putniem ir intensīvi dzīvības procesi, tie ātri aug un patērē daudz minerālvielu. Optimālās calcija un fosfora attiecības pieaugušajiem putniem 4:1, jaunputniem2:1, cāļiem 1:1. Ir vajadzīga piebarošana ar krītu, gliemežvākiem, koku pelniem, kaulu miltiem. Gliemežvāku deva pieaugušiem putniem var būt 4-6% no kopējās barības, jaunputniem 1-2%. Kaulu milti ir labs fosfora avots. Sausajai putnu barībai to pievieno 1-2%.
    Iekaisumu kājās izraisa arī nepiemēroti pakaiši. Putnu mītnei jābūt klātai ar sausiem nesapelējušiem salmiem, zgu skaidām vai kūdru. Kad tie piemēsloti jānomaina.

  157. Peru puve.
    Sastopamas Amerikas, Eiropas peru puve un kalķu peri. Visbīstamākā ir Amerikas peru puve. Ierosinatāja ir sporulējoša baktērija, kas saimē nonāk izlaupot citas slimas saimes. To var ievazāt ar nedezinficētu invertālu vai nezināmas izcelsmes spietiem, tostarp ar bišu barību, ja iet no slimiem stropiem. Var nokļūt arī ar vasku, ja vasks nav sterilizēts. Vasaras vidū saime nonāk stresā. Tad var iestāties slimības klīniskās pazīmes. Skarti tiek aizvākotie peri. Vāciņš kļūst tumšāks un ieliecas dažkārt sīkiem iegraustiem caurumiņiem, dažreiz līdz pusei aizvākots. Noņemot vāciņu redzams, ka ķermenītis aizgājis bojā, un pārvērties gaiši brūnā masā. Slimība strauji attīstās un saime aiziet bojā. Citas bites var pārnest slimību uz saviem stropiem. Tā slimība var izplatīties daudzās druvās.
    Jāpārtrauc saimju apskate ar vieniem un tiem pašiem instrumentiem. Izgiezt un nosūtīt uz laboratoriju izmainīto peru paraugu. Ja konstatēta Amerikāņu peru puve, tad saime jāiznīcina kopā ar visu stropu. Ja strops ir dārgs, tad jāveic stropa dezinfekcija. Izmanto 3-5% ziepju zāļu šķīdumu. Slapjo virsmu apstradā ar lodlampas virsmu. Tas tādēļ, ka slimības ierosinātājs veido sporas, kas ir izturīgas pret slimībs ierosinātājiem. Sporas atrodas 3mm dziļi kokā, medū, ziedputekšņos, vaskā Sie produkti var būt par infekcijas avotiem. Pārējās dravas saimes apskata reizi divās nedēļās novērojot peru veselības stāvokli. Ja ir slimi peri iznīcina saimi. Antibiotikas nelieto.

  158. Lucerna
    Pasaulē ir ap 50 lucernas sugas. Savvaļā sastopama sirpveida lucerna. Lucerna ir ilggadīgs augs. Tā ir piemērota velēnu augsnēm ar vāji skābu reakciju vai arī neitrālās augsnēs. Augus pļauj ziedēšanas sākumā. Vegetācijas perioda var ievakt 3 vai 4 ražas. Pirmo pļāvumu veic jūnija sākumā. Tālāk pēc 30-40 dienām. Pēdējo reizi pļauj septembra pēdējās dienās. Pļaušanas augstums vai 4cm. Necieš nomīdīšanu un zemu apganīšanu.
    Lucerna ir proteīniem bagata lopbarība, to izmanto skābbarības, vai skabsiena ražošanai.

  159. Puravi.
    Puravi pieder liliju dzimtai. Tie ir no sīpolaugu dzimtas, bet ar maigāku garšu, ko tiem piešķir sērs un ēteriskās eļļas. Uztura var izmantot balto garo stublaju un arī zaļās lapas, kurās daudz mineralu nātrija, kālija, kalcija, dzelzs, fosfora, sēra, dažādu fermentu, B, PP, C vitamīnu. Puravi stiprina imunitāti, nomierina nervu sistēmu, lieto garīgas slodzes gadījumos. To lieto garīgas slodzes gadījumos, pie aknu slimībām, žultsakmeņiem. Pielieto vārot diētiskās zupās.

  160. Kannas.
    Kannas norok pēc pirmajām salnām. Pirms izrakšanas augus apgriež 15cm augstu. Noraktos sakneņus neizpurinātus noliek sausa telpā, kur temperatūra nenoslīd zem +15 gradiem. Pēc nedēļas ievieto kastēs un apber ar augsni. Kastes pārvieto uz vēsakām telpām, kur temperatūra ir+10 grādi. Tā nevar būt zemaka, jo citādi saknenis sāk bojāties. Ziemā vajag skatītis, lai būtu atbilstošs mitrums. Dalīt kannas ieteicams marta beigās. Jaunus veselīgus sakneņus atdala no nedzīvā centra atstājot pie tā 2 vai 3 pumpurus. Griezuma vietas apstradā ar ogles pulveri. Sadalītos sakneņus ievieto siltā, mitrā augsnē un noliek telpā ar +25 grādi temperatūru.

  161. Daudzstāvīgie sīpoli.
    Daudzposmu sīpolus izmanto zaļo loku ieguvei. Sens kultūraugs cēlis Āzijā. Laba ziemcietība. Vienā vietā var audzēt 7 gadus. Aug vairākos stāvos sasniedzot 80cm garumu. Loki tumši zaļā krasā ar zilganu nokrāsu un vaska apsarmi. Ir sulīgi ar asu garšu. Uztura var lietot visu vasaru. Sēklu vietā veidojas sīki gaisa sīpoliņi. Audzēšanai piemērotas irdenas ūdeni un gaisu caurlaidīgas smilšmāla vai mālsmilts augsnes, kuras ir tītas no nezālēm. Tās nedrīkst būt skābas.

  162. Nokaru sīpoli.
    Nokaru sīpoli ir daudzgadīgi liliju dzimtas augi. Tie ir ziemcietīgi un neizsalst pat visbargakajās ziemās. Spēcīgās saknes stiepjas 50cm dziļi. Vienā vietā var audzēt 6 gadus. Veido īpatnējas 25-30cm garas, 2-3cm platas, sulīgas zaļas vai gaiši zaļas lapas ar patīkamu maigu garšu. Tajās ir līdz pat 100mg% C vitamīna un daudz dzelzs. Šiem sīpoliem lapas veidojas agri pavasarī, piesedzot ar agroplēvi var novākt jau aprīļa beigās. Jaunās lapas veidojas nepārtraukti visu vasaru. Paši sīpoli aug uz pazemes stublājiem, tie ir nelieli cilindriski 2cm diametrā. Otrajā audzēšanas gada augi sāk ziedēt gaiši violetiem ziediem ar gaišu nokrāsu. Tie ir ļoti dekoratīvi. Sīpolus var pavairot ar sēklām, dēstiem, gan sadalot cerus. Ceru dalīšanu var veikt sākot no lapu ataugšanas un visu vasaru. Lai pārstādītie augi ieaugtos tiem ir vajadzīgs mitrums. Kopj tāpat kā visus sīpolus. Agri pavasarī dod komplekso mēslojumu. Ja lapas ievāc regulāri dod papildmēslojumu-calcija nitrātu.

  163. Viktorijas sīpoli.
    Šie daudzgadīgie sīpoli aug lapu koku mežos vai Alpu pļavās Centrālajā Eiropā, Vidusjūras piekrastē, Sibīrijā, Kaukāzā, Ķīnā, Japānā. Latvijā savvaļā nav sastopami. Pārtikā izmantojams viss augs sīpoli, lapas, ziedi. Sīpoliem ir plānas, platas lapas ar izteiktu, maigu ķiploku smaržu. Sāk ataugt pavasarī pie katra sīpola veidojas divas platas lapas. Ziedi ir divdzimumu, apputeksnē kukaiņi. Sākoties sēklu nobriešanai lapas dzeltē un nokalst. Savvaļā veido audzes. Nereti no izbirušajam sēklam izaug jauni augi. Aug vieglā labi drenētā augsnē nav izvēlīgi skābuma ziņā. Var būt skāba, neitrāla vai pat sārmaina reakcija. Šie augi necieš noēnojumu. Var pavairot ar sēklām, sīpoliem in ceru dalīšanu.
    Sēklas ir melnas, ieapaļas dīkst 20-25 dienas pēc nobriešanas mitrā augsnē +20 gradu temperatūrā.
    Pirmajā gadā veidojas divas šauras lapiņas in sīks sipoliņš līdz 5mm diametrā. Pēc iesēšanas labāk likt mierā un rudenī apbērt ar koku lapām. Tās aizsargā no sala un nodrošina mitrumu un satrūdot irdenu augsni. Otrajā gadā veidojas lielākas lapiņas, bet trešajā gadā saknes sāk zaroties veidojot divus vai trīs sīpolus. Ceturtajā gadā sāk ziedēt.

  164. Tupeņi neskādē.
    Kartupeļi ir labs eņergijas avots govju ēdināšanā. Tiem ir augsta barotājvērtība. Liellopiem kartupeļus izēdina svaigus. Slaucamām govīm var izēdināt 10-12kg., nobarojamiem liellopiem 20kg. Lai neciestu kuņga mikroorganismi pie šādām devām pieradina pakāpeniski apmēram 2nedēļu laikā. Ja šādu barību dod strauji, tad palielinās spurekļa skabums govs mazāk izmanto rupjo barību. Dod mazāk piena, pazeminās tauku saturs pienā. Ja govis ir pieradinātas pie kartupeļiem, uzlabojas veselība uzlabojas piena kvalitāte. Nedrīkst izēdinat tik daudz, ka govis sāk nobaroties. Nedrīkst izēdināt saulē nostāvējušos zaļus kartupeļus, jo tie satur solonīnu, kas ir kaitīgs dzīvniekiem.

  165. Kadiki.
    Parastajam kadikim ir loti atskiriga vainaga forma. Tas var but zemei pieplacis krums, gan neliels zarots kocins, gan cienijama izmera koks. Ja velas ieaudzet meza augusu kocinu, tad izvelas 20-30cm lielu stadinu, jo tas vieglak pacies parstadisanu. Kadikis labak sarod ar jauno majvietu, ja to stada agri pavasari vai rudeni septembri, augusta beigas. Saknites jaizrok loti uzmanigi. Transportejot labak iesainot pleve, lai nenobirtu augsne. Nedrikst stadus turet ar kailam saknem ilgstosi saule un veja, jo atmirusas saknites nespes kocinu apgadat ar udeni, tas izniks. Kocinu stada tada pasa dziluma ka audzis ieprieks. Pavasari staditie vairakkart jalaista. Rudeni staditie jalaista lidz pirmajam salnam. Kadikis nav prasigs, labi pacies enu. Labak aug atklatas vietas, viegla kalki saturosa augsne.

  166. Korintes.
    Ļotidekoratīvas korintes ir ziedēšanas laikā. Zied aprīļa beigās, maijā. Ogas ienākas jūlija beigās, augustā. Rudeņos korintes priecē acis ar košajām lapām. Korintēm ir laba ziemcietība. Tās var augt jebkuta tipa un skābuma augsnē, tomēr visdāsnak ražo mitra trūdvielām bagātā augsnē. Ļoti piemērots audzēt dzīvžogā lauku sētā.
    Latvijā bieži sastopama vārpainā korinte, kas pargājusi savvaļā. Veido 3-8m augstu, blīvi zarotu krūmu ar ieapaļu vainagu. Tai ir melnas ogas, rudenī krāsojas dzeltensarkanas. Izmanto dekoratīviem stādījumiem.
    Gludās korintes.
    Lapām pavasaros un rudeņos ir bronzas krāsa. Ogas sarkanas, saldas.
    Alkšņlapu korinte.
    Ogas zilganmelnas, klātas ar apsarmi, sulīgas ar skābeni saldu garšu. Krūms izaug līdz 5m augsts. Šķirne ir pašneauglīga. Jāstāda krūms kopā vārpaino vai gludo korinti.
    Atvasainā sīkziežu korinte.
    Ziedi sakārtoti nokarenās skarās. Krūms līdz 2m augsts. Ogas sulīgas, zilganmelnas. Mazā auguma dēļ šīs sugas korintes piemērotas stādīšanai grupās un zemos dzīvžogos.
    Lamarka korinte.
    Var izaugt 6-7m augsta. Plaukstot lapas ir vara sarkanā krāsā. Vēlāk tās mainās uz zaļo. Ogas vidēji lielas, sulīgas, tumšā purpura krāsā.
    Pavairošana.
    Vienkāršāk pavairot acojot. Potcelmiem jābūt ar kuplu labi sazarotu sakņu sistēmu. Potcelmus izaudzē no sēklām. Sēj sekli kastītēs, podiņos viegli apberot ar zemi. Pēc tam stādinu pārpiķē kūdraina augsnē.

  167. Persijas kaķi.
    Kaķi ir mierīgi, nosvērti, neuzbāzīgi. Ļoti rātni, neuzplijas cilvēkam. Savu prieku izrāda neuzbāzīgi. Persietis mājās nekašķejas ar citiem mīluļiem, nekaunīgiem izlecieniem dod pretsparu, bet nav liels cīnītājs. Saimniekam jāizraugās kaķa četrkājainie kompanjani. Tie nedrīkst būt nopietni suņi,ne arī nesaticīgi kaķi. Vienīgais apgrūtinājums ir kažoka kopšana.
    Selekcijas ceļā izveidots eksotiskais kaķis. Pēc rakstura un izskata tāds pats ka persietis, tikai ar īsu spalvu.
    Retu šķirņu cienītājiem var ieteiktselkirkas reksu. Tam raksturīga persieša maigā daba. Rekša vilna ir neparasti sprogaina.

  168. Pirmā pote.
    Kaķēnus var sākt vakcinēt no 6 nedēļu vecuma, bet īsti noturīga imunitāte izveidojas no 3 mēnešu vecuma. Nedēļu pirms vakcinēšanas dzīvnieks jāattārpo. Pirms tam ir noteikti jāatbluso. Der pulveris Bolfo. Pulveri ieber dzīvnieka apmatojumā. Profilaksei der vienu reizi, bet ja ir blusas tad jāatkārto. Kaķēnam ir paredzēta kompleksā vakcīna pret trakumsērgu, panleikopēniju un rinotraheītu. Kaķi, kurus laiž arā var iet pastaigā pēc nedēļas.

  169. Hafavarti, Pireneju kalnu suņi.
    Hafavarts.
    Liela auguma, skaisti noaudzis suns ar skaisti zīdainu kažoku. To senči kādreiz apsargāja īpašumus Vācijā. Līdz šodienai nav pazudis sarga instinkts. Šī šķirne ir pazīstama kopš feodālisma laikiem. Suņi izceļas ar izcili skaistu izskatu, labu veselību, noturīgu psihi un teicamām rakstura īpašībām. Tos var izmantot narkotiku, pazudušu cilvēku meklēšanai. Arī mājas mīluļa lomu pilda ar prieku. Taču liela nozīme ir saimnieka attieksmei pret viņu. Noteikti jāraspektē dzivnieka spēcīgais raksturs, intelekts un vadoņa spējas. Tādēļ jau kucēna vecumā jāliek noprast, ka galvenais ir saimnieks. Nedrīkst turēt pie ķēdes, jo tam ir vajadzīgs plašums un sava teritorija, ko sargāt. Slikti jūtas dzīvokļos. Ir viegli apmācāms standarta paklausības komandām. Vienīgi saimniekam jābūt pacietīgam un nosvērtam. Mīl apsargāt savējos, īpasi dievina bērnus. Nemīl klaiņot, jo vēlas būt blakus saimniekam. Pret svešiniekiem ir piesardzīgs- pats izlemj kā izturēties. Sunim nepatīk arī viņa teritorijā iekļuvuši sveši mājdzīvnieki. Labi satiek ar savējiem.
    Suns apveltīts ar labu veselību. Viļņainais kažoks labi kopjams. Pietiek, ja vienreiz nedēļā izķemmē. Suns var ārā dzīvot visu gadu.
    Pireneju suns.
    Var teikt, ka tas ir balts un pūkains. Pēc dabas tas ir savrups. Pireneju suņi ir darba suņi. Vīņi apsargāja un pārdzina uz ganībām aitu un liellopu ganāmpulkus. Mantojuši patstāvīgu un nopietnu dabu. Francijā izmantoja māju un piļu apsargāšanai. Turot mājās saimniekam jārēķinās ar lepno un neatkarīgo raksturu. Suns turas pats par sevi un cenšas būt noteicējs mājās. Komandam jau jāapmāca laikus. Suns ir pacietīgs, labsirdīgs pret savējiem, bet piesardzīgs pret svešiem. Sunim ir biezs kažoks ar bagātīgu pavilnu, tādēļ tas piemērots dzīvei ārā. Kažoku reizi nedēļā izķemmē.

  170. Mana vietne Sākums
    Reģistrācija
    Ieeja
    Sākums » 2012 » Marts » 30 » Ketoze.
    11:13
    Ketoze.
    Ketoze jeb acetonēmija ir vielu maiņas slimība. Lielākoties ar to sirgst govis pēc atnešanās. Augstražīgas govis ar barību nespēj uzņemt tik daudz barības cik patērē piena ražošanai un sevis uzturēšanai. Trūkstošās eņergijas segšanai izmanto tauku rezerves tādējādi degenerējas aknas.
    Svarīgi, lai cietstāvēšanas beigu periodā govs neaptaukotos. Barojums nedrīkst pārsniegt vidējo. Pēdēja grūsnības mēnesī jāpārkārto ta, lai uz atnešanās brīdi govs saņemtu vismaz 2-4kg spēkbarības. Nākamais, agrīnais laktācijas periods. Pirmajās 45-60 laktācijas dienās barības devai jābūt koncentrētai, jo govs barību uzņem nelielā daudzumā. Nepieciešamo rupjās barības daudzumu spēj apēst tikai sakot ar trešo mēnesi pēc atnesanās.
    Aptaukojušās govis pēc atnešanās vienmēr ēd slikti un sak izmantot savus uzkrātos taukus, bet to sadalīšanās produkti-ketonvielas ir kaitīgas organismam. Nonākot asinīs bojā visa organisma sistēmas. Tauki izgulsnējas arī aknās, tās nespēj veikt savas funkcijas.
    Barības uzņemšanu kavē arī citi apstakļi. Kūts mikroklimats, sasmacis gaiss, mitrums, amonjaka izdalīšanās no kūtsmēsliem, neērtas stāvvietas, kāju slimības. Tad arī dzīvnieks sak izmantot iekšējas rezerves un tas var izraisīt ketozi.

  171. Negaršīgs piens.
    Govij ir nepieciešams krīts, kas satur calciju, vārāmā sāls. Taču vajadzība pēc ta laktacijas laikā stipri mainās. Vispirms jānoskaidro cik kalcija un nātrija govs saņem, tikai tad jādod papildus minerālbarība. Uzņemtais fosfora daudzums, atkarīgs no spēkbarības veida apēstā daudzuma. Minerālvielu nepietikamība var pasliktināt piena kvalitāti.
    Negaršīgs piens ir tad, kad izēdina bojātu barību, nepareizi ieskābētu skābbarību. Piens piesaista jebkuru kūts smaku. Piena garšu var ietekmēt vielmaiņas slimības, dzemdes saslimšana, apslēpts tesmaņa iekaisums.

  172. Ganāmpulks rudenī.
    Septembra pēdējās dienās govis pāriet uz ziemas ēdināšanu. Tomēr siens nenodrošina noturīgu izslaukumu. Labi ja var izēdinat atāla zāli, biešu lapas, cukurbiešu graizījumus vai bietes. Uz katra iegūta piena kilogramu jādod 100-300g spēkbarības. Vēlams barībā iekļaut skābbarību. Bullēnus jāpiebaro ar spēkbarību. Gaļas lopiem ieteicams dot kartupeļus un spēkbarību.
    Aitam turpinās lecināšanas laiks. Ziemas mītnēs vēlams temperatūrai jābūt +10 grādi. Jābūt labai ventilacijai, jāsargās no caurvēja. Pirms ziemošanas pārbauda nagu stāvokli. Nagi jāapgriež jāiztīra.
    Cūku ēdinkartē noder tas, kas izaudzis dārzā. Lai iegūtu gašīgu gaļu ieteicams izmantot daudzveidīgu barību. Ja cūkām ir cērmes dod sasmalcinātu ķirbi ar sēklam, barībā iekļauj biškrēsliņus un ķiplokus.
    Mājputniem vajadzētu ilgak pastaigāties ārā. Nobarojamiem putniem pastaigas ierobežo. Barība var būt daudzpusīga. Lai saglabātu dējību vistām vajadzīgs 12 stundu apgaismojums.

  173. Rauši, spraukumi.
    Šie līdzekļi bagātīgi satur proteīnu- 30–40%, energētiskās vērtības ziņā ir līdzīgi graudiem. Daudz tauku. Spraukumos 4%, raušos 8-12%. Tauku saturs ierobežo izēdināmās barības daudzumu. Ja barībā par daudz tuku, cieš aknas. Govij var dot lidz 3kg raušu, spraukumus vairāk. Uzglabājot vairak par 3 mēnešiem tauki var sākt sadalīties. Barība kļūst indīga. Nezināmas izcelsmes rapša izstradajumi var saturēt kaitīgas vielas.Pērkot noteikti jāskatās kāds barības līdzeklī ir proteīna saturs.

  174. Mīkstčaulu olas.
    Mīksta čaumala olām veidojas tad, ja putnu barība nav pietiekami daudz kalcija vai arī tie atrodas stresa stāvoklī. ja nesaņem pietiekoši barība calciju, tad ņem no saviem kauliem, lai veidotu čaumalu. Vistai drīz kauli kļūst trausli, kājas stīvas un olas kļūst mīkstčaulas. Dažkārt uz putniem iedarbojas arī stresa faktori, karstums, neierasti trokšņi. Ja stresu izraisījis karstums, tad vistām dod C vitamīnu, jo skābā vidē organisms labāk uzsūc kalciju. Karstā laikā kalcija devas jāpalielina 3,7% jauniem, 4% pieaugušajām vistām no kopējās sausās barības daudzuma.
    Labs kalcija avots ir gliemežvaki, krīts, kaļķakmens. Var dot izžāvētas un sasmalcinatas olu čaumalas. Tās obligāti jāizkarsē. Nevar dot svaigas čaumalas, jo tad putni iemācās ēst olas. Kvalitatīvas čaumalas veidojas, ja izēdina pusi krīta, pusi gliemežvākus. Gliemežvakus var iebērt silītē, lai varētu knābāt neierobežotā daudzumā.

  175. Kā mēslot zemenes.
    zemenes nav ilggadīga kultūra, ražo apmēram 3 gadus. Ilgāk audzet nav vērts. Ceri noveco, augsne kļūst baribas vielām nabadzīgaka, savairojas kaitēkļi, cerā ieviešas nezāles. Lai uzlabotu augsnes struktūu un bagatinatu augsni noteikti nepieciešams organiskais mēslojums. Visplašāk izmanto kūtsmēslus. Vislabāk izmantot sadalījušos vai kūdras- kūtsmēslu kompostu. Vieglās smilšainas augsnēs uz 1ha iestrādā 60-80 t kūtsmēslu. Ja nav kūtsmēslu var aizstāt ar zaļmēslojuma augiem. Ar eļļas rutku vai sinepēm, ko iear vai ierok zemē. Papildmēslojumā lieto tikai minerālmēslus. Dod 2 vai 3 reizes sezonā. Smilšainās augsnēs labāk dot mazāk un biežāk, jo tie izskalojas no augsnes. Pirmo reizi mēslo agri pavasarī, pēc augsnes atkušanas. Lieto amonija nitratu. Otro reizi ziedešanas sakuma. Treso reizi uzreiz pēc ražas novakšanas.

  176. Augļkopja rūpes.
    Avenēm un kazenēm izgriež visus neražojošos dzinumus. Rudenī ražojošajām nogriež zarus līdz zemei. Septemra pirmajā pusē var stādīt zemenes. No septembra vidus var stādīt avenes, kazenes, upenes, jāņogas, ērķšogas. Līdz salnām iesakņosies bez laistīšanas. Mēneša beigās var stādīt ābeles, bumbieres, dārza pīlādžu šķirnes. Pārējo sugu un šķirņu augļaugus stāda pavasarī. Līdz septembra vidum vēl var turpināt acošanu, ja acetņus paredzēts rudenī izrakt un parziemināt telpās. Lai acojums pieaugtu, stadam jabūt augošam un temperatura naktī nedrīkst būt zemāka par +10 grādiem. Septemra pirmajā pusē var sakt spraust jāņogu, ērķšogu, ēdamo sausseržu, irbeņu koksnainos spraudeņus. Tos griež apmēram plaukstas garumā ar 3-4 pumpuriem. Atbrīvo no lapām. Augšējai griezuma vietai jābūt ar pumpuru.Ērķšogam labak apsakņojas dzinumi, kas atrauti ar pēdiņu. Ja augsne nav pietiekami mitra ta ir jalaista. Kad spraudeņi sasprausti, tos mulčē. Mēneša biegās var spraust upenes. Gatavo augsni pavasara stadījumiem.

  177. Ražas novākšana.
    Vācot ķirbjaugus izvēlas tikai pilnīgi nobriedušus augļus, kuriem kātiņš parkoksnējies un mizā nevar iespiest ar nagu. Nogriež ar nazi pie kāta atstājot tikai kāta galiņu. Ja brūce ir pārāk tuvu auglim pa to varētu iekļūt infekcija.
    Pupiņas mūsu klimata apstakļos aug lēni, tāpēc grūti sagaidīt, kamēr nobriest. Tās var sapūt vai nosalt pirmajās salnās, tāpēc jāvāc izlases veidā. Jāvāc nobriedušākās pākstis. Pupiņas labi jākaltē un tad jāizloba. Sēklgrauža bojātās jāiznīcina. Uzglabā vēsās sausās telpās.
    Sīpoliem jāpalīdz nobriest noliecot lakstus. Kaltēt vēlams silta vietā. Ja sabērums biezāks neiztikt bez piespiedu ventilācijas. Jāsaīsina laksti, bet nedrīkst nogriest līdz galam. Ķiplokus pirms kaltēšanas nomazgā.
    Kāpostus novāc septembra biegās.
    Sakņaugus un Ķīnas kāpostus vāc, kad temperatūra noslīdējusi līdz +5 grādi. Tāpēc vēlams sagaidīt oktobri. Pirmās novāc bietes, tad burkānus.

  178. Kāršrozes.
    Kāršrozes ir malvu dzimtas lakstaugi- gan viengadīgi, gan daudzgadīgi. Savvalā sastopami ziemeļu puslodes mērenā klimata joslā. Lielākoties izmanto parasto kāršrozi. Latvija puķe var parziemot un augt vairakus gadus, tomēr to audzē kā divgadīgu. Pirmajā gadā izveidojas spēciga sakņu sistēma un ziemojoša lapu rozete. Nākamajā sezonā izveidojas gari stublāji ar ziediem. Lapas daivainas ar garu kātiņu, bet lielie piltuvveida ziedi atrodas lapu žāklēs. To audzēšanai piemērota saulaina no vējiem aizsargāta vieta. Augsne vidēji smaga, caurlaidīga, trudvielam bagāta un dziļi sastrādāta. Stādījumi kārtīgi jāpiesedz ar egļu zariem.
    Lielākoties audze no sēklām. Tās dīkst tumsā, tāpēc jāpiesedz ar 5mm biezu zemes kārtiņu. Lai labāk attīstīos sakņu sistēma pēc sadīgšanas sējeņus no kastītes izpiķē un vēlāk izstāda pavairošanas dobē. Augustā augus liek patstāvīgā vietā. Attālums starp augiem 50-60cm, lai līdz salam varētu iesakņoties. Pavasarī noņem skujas, uzirdina augsni, un iestrādā papildmēslojumu.

  179. Brūklenes dārzā.
    Brūklenes ir gaismas prasīgi augi. To stādīšanu izvēlas līdzenu lauku un vieglu trūdvielām bagātu, ūdens un gaisa caurlaidīgu, skābu pH4,5-5,5 augsni. Labi aug gan kūdras, gan smilšainās augsnēs. Necieš pārpurvošanos un augstu grunsūdeni. Vieglas smilts augsnes var pielabot pivienojot pakaišu kūdru. Tas nodrošina nepieciešamo augsnes skābumu. Ja augsne ir smaga, tad var izdzīt 30-40cm dziļu vagu un piepildīt ar skābo sfagnu sūnām, kas attiecībā 1:1 sajaukta ar lapām vai smilti. Brūklenes var stādīt rindās vai rindu slejās. Stādot rindās attālums starp tām ir 60cm, stādot slejās attālums starp tām ir 45cm. Starp slejām attālums ir 80cm, starp augiem rindā 30cm. Stāda mitra augsnē aprīļa beigās vai maija sākumā. Lai sekmīgi ieriestos ziedpumpuri nākamajam gadam, jāseko, lai augsne būtu mitra. Laistīšanai ieteicams lietot mīkstu ūdeni. Augsnes reakciju var regulēt, mulčējot augsni ar sfagnu sūnu. Bŗūklenēm ir vajadzīgs slāpeklis, tāpēc jālieto attiecīgi mēslošanas līdzekļi. Piemēram līdzekli NPK 32-10-10. Latvijas apstakļos ieteicams mēslot 2 vai 3 reizes, sākot agri pavasarī, bet ne vēlāk kā līdz jūlijam. Ik rudeni augsni ap krūmiem mulčē ar skabo kūdru 2-3cm slanī. Mulča pasargā no kailsala un nodrošina trūdvielas.

  180. Laputis piparos.
    Telpās lielakoties audzē viengadīgo papriku, kas pieder pie nakteņu dzimtas. Krūmiņi ir līdz20-50cm augsti, stipri zaroti. Atkarībā no šķirnes augļi var būt konusveidīgi, ieapaļi, gareni.Krāsa no dzeltenas līdz sarkanai. Augļi ir ēdami, turpretī parējās daļas ir indīgas. Paprikas audzēšanai piemērotas gaišas telpas, kur temperatūra ir +18-+22 grādi. Sausās un siltās telpās jārasina auga lapas. Ziemā piparus jānovieto pēc iespējas gaišāka vietā. Vasarā jāsargā no stipras pusdienas saules. Papriku audzē trūdvielām bagātā augsnē, vai kūdrā ar viegli skābu vai neitrālu vidi. No pavasara līdz septembra beigām augus mēslo ik pēc 8-10 dienām. Var mēslot ar atšķaidītu zāļu vircu, raudzētiem kūtsmēsliem. Laista bagātīgi, bet nepārlaista.
    Ja sīvie pipari aug siltā telpā ar sausu gaisu tad savairojas laputis. Cīņai izmanto dažādas metodes. Var augus noskalot vēsā dušā, līdz laputis izzūd.
    Ik pēc 6-7 dienām apstrādā ar zaļo ziepju šķīdumu. 100ml iejauc uz 3l ūdens.
    Augu lapas var apstrādāt ar kokakolu. Pēc tam augus nomazgā siltā dušā.

  181. Hiacinšu uzziedināšana.
    Vēlai uzziedināsanai sīpolus no lauka novac jūnija beigās vai jūlija sākumā. Tūlīt pēc novaksanas strauji apžāvē izmantojot piespiedu ventilaciju. Nenotīrītus sīpolus uzliek planā kārtā uz stiepļu žogiem. Uzglabašanas temperatūrai jābūt līdz +17 grādiem. Stāda no 1-15 decembrim. Hiacintes parasti uzziedina podos. Par substrātu izmanto tīru smilti, granti vai bagātinatu kūdru. Reakcija nedrīkst būt zem 5,5 vai 6. Lai novērstu kādu pelējumu sīpolus jāapstrādā ar kādu fungicīdu. Stāda tā, lai 2 trešdaļas būtu augsnē, bet 1 trešdaļa virs augsnes. Sīpola virssaknei jābūt vienā līmenī ar trauka malu. Ja stādīšanai izmanto kūdru, tad to virspusē pārber ar 2-3cm biezu grants kārtu. Pēc iestādīšanas substrātu kārtīgi samitrina. Pēc tam podu pārvieto uz apsakņošanas telpām. Optimāla apsakņošanas temperatūrai jābūt +7 grādi. Apsakņošanas telpā augsni samitrina reizi nedēļā. Lai attīstītos garāki ziedi siltumnīcā ienestos augus uz dažām dienām pieēno ar melnu papīru. Asniem sajā laikā jābūt 2-3cm gariem. Sākuma temperatūrai siltumnīca jābūt 20-+22 grādiem, beigās kad ziedkopa kļūst redzama +16-+18 grādi. Tad hiacintes novieto gaišā vietā.

  182. Zivju ērgļi.
    Zivju ērglis ir rets Latvijas iemītnieks. Pie mums ligzdo vairāk ka 100 pāri.Šis plēsīgais putns ir iekļauts aizsargājamo putnu sugu sarakstā. No ērgļu sugām ir vismazākais. Gaišs vidēja lieluma ar gariem spārniem, kurus lidojumā tur nedaudz ieliektus un samērā īsu asti. Ķermeņa apakšpuse tāpat kā galva un spārnu apakšējās segspalvas baltas. Kermeņa augšpuse tumši brūna. Raksturīga izteikta tumšā acu svītra. Tumši laukumi ir spārnu apkšdaļā locītavās un spārnu gali.
    Zivju ērglis savu upuri noskatās lidojumā un pēc neilgas plivināšanās uz vietas strauji pikē ūdenī vai dažreiz pilnīgi ienirst. Paceļoties no ūdens putns nopurinās, zivi nes nagos un aizlido uz kādu klusāku vietu, kur netraucēti notiesā tās galvu. Pārējo medījumu aiznes mātītei un bērniem.
    Zivju ērglis ir gājputns, kurš atceļo aprīlī un aizceļo septembrī un oktobrī. Ziemo trofiskajā Āfrikā.
    Putns barojas dažāda tipa ūdenslrātuvēs. Atradis barību putns ūdenskrātuvi apmeklē regulāri. Diennakts norma 300g zivju. Ir noteikta ligdzdošanas teritorija. Šā teritorija tiek apsargāta. Barošanās vietās var būt dažādi putni, no dažādām teritorijām.
    Ja zivju īpašnieks grib pasargāt savu dīķi, tad var nostiept pāri dīķim tīklu, var baidīt ar skaņas ierīcēm vai ar putnu biedēkli ērgļa veidā.

  183. ķimenes.
    Ķimenes vislabāk aug neitrāla, trūdvielām bagatā augsnē. Priekšaugi var būt vislabak graudaugi, kartupeļi, kas mēsloti ar kūtsmēsliem. Lai pavasarī nekavētos sēja, augsni apstrādā jau rudenī un nomiglo ar raundapu pret nezālēm. Pēc tam mēslo ar fosfora un kālija mineralmēsliem. Pavasarī augsni apstrada tā, lai augsne būtu irdena un līdzena.Izmanto sļūci aiz ecēšām, pēc tam lauku 1 vai 2 reizes kultivē.Pavasarī sēj pēc iespējas agrāk, tad labi sadīkst jau maija begās, izveido spēcīgu lapu rozeti un nakamajā gadā ražo sēkleņus. Kimenes sēj 2cm dziļumā. Var sēt parasta rindsējā 10-15cm attālumā un krustsēja. Otro gājienu izdara šķērsam pirmajam. Izsējas norma 6-7kg uz ha.
    Sējas gadā ieteicams iestrādāt 50kg slāpekļa, 90kg fosfora un 160 kg kālija uz ha. Pusi nošā daudzuma dod jūlijā, lai izveidotu spēcīgu lapu rozeti. Otrajā gadā mēslojumam dod tikai slapekli 90-120kg uz ha. 40kg izkaisa tūlīt pēc sniega nokusanas.
    Sējumos postošākā ir baltā puve un miltrasa, ka arī ķimeņu gartaustu kode un ērcīte. Baltā puve parādās pēc noziedēšanas, lauks pārklājas ar baltu micēliju. Baltās puves un miltrasas izplatību var ierobežot apstradājot pirms ziedēšanas lauku ar sumileksu. Ķimeņu gartaustu kode ziednešos izveido tīklojumu- ligzdas, kutās attīstās kāpuri. Tie dzīvo, barojas un iekūņojas stublājā. Kaitēkļu ierobežošanai kāpuru šķilšanās laikā var lietot insekticīdus.
    Ziedi balti vai rožaini sīki salikti rozetēs. Zied maija beigās, jūnija sākumā. Auglis skaldauglis. Ķimenes sak novakt, kad lielaka daļa sēklu kļūst tumši brūnas, paberzējot sauja viegli atdalās. Pēc ražas novākšanas iekūlums jādzesē, jāvēdina, lai masa nesasiltu. Sēkleņus kaltē ar aktīvas vēdināšanas palīdzību, kamēr mitrums samazinās 12%. Žāvē 3-4 dienas. Pēc tam jātīra ar sēklu un graudu šķirojamo mašīnu. Lieto sietus ar 10mm un 5mm acīm. Šķiro 3 frakcijās. Pirmā augstakā labuma izmanto sējai un maizes cepšanai., otrās izmanto smalkmaizītem

  184. Mazā kapmirte.
    Mazo kapmirti parasti audzē kapavietās. Mūžzaļs 10-20cm augsts puskrūms ar ložņājosu stumbru. Labāk aug ēnainās vietās. mitrās, irdenās, trūdvielām bagātās, gaisu caurlaidīgās augsnēs. Šo stādījumu ik pēc 15 gadiem jāatjauno. Pārstāda pavasarī. Augus izceļ no augsnes un sadala. Augsnes uzlabošanai var izmantot lapas, kompostu. Pirmajā gadā var uzbērt 5cm mulčas slāni. Tas palīdzēs saglabāt mitrumu.

  185. Īrisi.

    Lai iegūtu labas kvalitates sīpolus, ir jānorok 1,5 mēnesi pēc noziedēšanas. Šīpolīrisi ik gadu jānorok un jāuzglabā sausumā. Noraktos sīpolus apžāvē, tad liek uzglabāties +20 grādu temperatūrā. Dobē stāda vēlā rudenī. Līdz sala sākumam sīpoliem jāiesakņojas.Sīpolus stāda 10-12cm dziļumā. Lai sīpolīrisi labi pārziemotu, tos nosedz ar 10-15cm, biezas kūdras slāni. Holandes īrisus audzē saulainā vietā, neitralā vai viegli sārmainā vidē. Vajadzīga vieglismilšaina trūdvielām bagāta augsne. Ziedēsanas sakumā augsnei jābūt mitrai.

  186. Laurentijas.
    Siltajās zemēs laurentijas ir daudzgadīgas, pie mums tās nepārziemo. Pie mums šīs pulkstenīšu dzimtas puķes var audzēt kā vasaras puķes. Tās var audzēt balkonos, iekaramajos podos, puķu dobēs. Augam ir nokareni tievi dzinumi un šauras lapiņas. Ziedēšanas laikā tās ir pārklātas ar zilām smaržojošām zvaigznītēm. Ir arī rozā ziediņi. Lai iegūt jūnija beigās ziedošus augus sēklas sēj janvārī, februārī. Pavasarī stāda saulainā vietā labi drenētā augsnē. Sader kopā ar petūnijām.

  187. Madagaskaras jasmīns.
    Mūžzaļš kāpelētājaugs, kas savvaļā apvij koku stumbrus, bagātīgi raisot smaržīgus, vaskainus baltus ziedus. Lai neaugtu tikai ar vienu dzinuma galotni vēl mazai esot vairākas reizes jāapriež. Augs sāks ziedēt, kad būs sasniedzis 60-80cm garumu. Jo garaks augs, jo vairāk ziedu čemuru. Lai ziedētu ik gadu ir vajadzīgs miera periods, kura laikā vajadzīga +14-+16 grādu temperatūra. Kamēr tas atpūšas laista maz uzturot vienmērīgu mitrumu. Šajā laikā augu nemēslo. Parasti miera periods ir ziemas mēnešos.
    Augs necieš krasas temperatūras svārstības. Nelabvēlīgas temperatūras ietekmē auga ziedēšanu. Ziedēsanu ietekmē arī parmērīga laistīšana. Bagātīgā sakņu sistēma necieš pārmērīgu mitrumu. Tā labāk spēj izturēt sausumu. Augs jāsargā arī no karstiem cepinošiem saules stariem.
    Augsnei jābūt ūdens un gaisa caurlaidīgai, trūdvielām bagātai un viegli skābai. Intensīvas augšanas periodā 2-4 reizes nedēļā jāmēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem vislabak ar ūdenī šķīstošajiem. Pirms ziedpumpuru parādīšanās jāmēslo ar kāliju un fosforu. Ja ziedpumpuri nobirst pie vainas var būt gan laistīšana gan mēslojuma trūkums. Uz cietajām lapām kaitēkļi metas reti.

  188. Ziedkāposti.
    Viengadīgs kāpostdzimtas augs, ēdamā daļa ziedkopa un tās pamatne. Jāvāc tehniskajā gatavībā, kamēr ziedpumpuri vēl nav attīstījušies. To vegetācijas periods 60-100dienas. Ir šķirne ziemas ziedkāposti, ko stāda septembra sākumā, bet ražu vāc aprīlī vai maijā. Ziemā daļa lapu aiziet bojā, bet pavasarī ataug no jauna.
    Ziedkāpostu vegetācijas periods atkarīgs no šķirnes. Svarīgs kvalitātes rādītājs ir lapu forma. Jo vairāk lapu, jo lielāka kāposta galviņa. Parasti ziedkāpostu galviņas ir baltas vai iedzeltenas.
    Ziedkāpostu optimālajai temperatūrai jaut +20 grādi, bet galviņas ierišas +14 grādu temperatūrā. Dēsti jāaudzē podiņos, kūdras kubos vai kastēs. Dēsti ar vaļējām saknēm slikti ieaugas un slimo ar melnkājai līdzīgu slimību, kur augi aiziet bojā 3nedēļu laika pēc iestādīšanas. Stādi pirms izstādīšanas jāapstrādā ar previkuru. Ja pievieno vēl aktaru, augi tiek pasargāti no kāpuriem un laputīm. Biezība 3 vai 4 augi uz kvadrātmetru.

  189. Brokoli.
    Edama dala ir ziedkopa ar nepilnigi attistitiem pumpuriem. Pumpuri ir tumsi zala krasa. Gaismas trukuma del vai ari silta telpa dzelte. Laikus nenovakti strauji paraug.Ja visu razu nav iespejams apest, tad to var sasaldet. Brokoli izaug loti atri, razu var novakt 65-90 dienam. Ta ka brokoli atri bojajas, tad ieteicams galvinas uzglabat +3 gradu temperatura.

  190. Skābeņskābe pret ērci.
    Skābeņskabi varrozes ierobežošanai var izmantot trijos dažādos veidos. Apsmidzinot bites, appilinot tās ar sīrupa un skābes maisījumu un ievadot stropā skābes tvaikus.
    Lietojot pilināšanas metodi, jāsagatavo 3,2% skābeņskābes šķīdums – Uz litru cukura vajag 75g skābeņskābes dihidrāta. Skābes kristalus izšķīdina 1l silta ūdens tad pieber 1kg cukura un izšķīdina. Ar šādu maisījumu pietiks 20-30 bišu saimēm. Šķīdumu uzpilina starp rāmīšiem, nosakot devu 4-5ml uz katru kāru atstarpi. Apstrādi veic rudenī- laikā, kad saimē nav aizvākotu peru. Šo metodi var lietot novembrī un decembrī. Pilināšanai izmanto parastās šļirces.

  191. Avenes.
    Vislabāk avenes stādīt rudenī. Ja stāda pavasarī, tad jāstāda agri lidz pumpuru plaukšanai. Avenēm ļoti patīk trūdvielām bagāta augsne, no vāji skābas līdz neitrālai. Pirms stādīšanas augsne ir jāsakārto. Jātiek vaļā no daudzgadīgām nezālēm. Rīkoties ar herbicītiem nav ieteicams. Parasti augsnes sagatavošanai ziedo visu vasaru. Augsni vairākas reizes sezonā uzirdina, tad iesēj zaļmēslojuma augu, ko vēlāk iear zemē. Ja stādīšanas vieta ir nezāļaina, tad agri pavasarī var nomiglot ar raundapu. Tad līdz rudenim augsni irdina. Vieglas, smilšainas vai mālainas augsnes jāpadara par trūdvielām bagātām. Augsnē var iemaisīt kūdru, sadalījušās zāgskaidas. Der arī koku lapas.
    Lai ogas būtu lielas, tad avenēm jābūt pietiekoši mitrumam. Ogas ir jālaista, līdz kamēr ogas sāk krāsoties. Vietās, kur nav iepējams saglabāt mitrumu, lieto mulču. Mulču ber laikā, kamēr nav attīstījušies jaunie dzinumi. Vislabāk der kūdra vai sadalījušies kūtsmēsli. Komerciālā stadījumā avenēm ierīko balstus.
    Avenes ir ļoti uzņēmīgas pret vīrusiem. Bieži izplatītas mizas slimības- iedegas vai plankumainība. Pēdējā laikā savairojies aveņu pongondiņš. Slimās avenes ir ar ļoti maziņām ogām, vai arī tiem nokalst dzinumi. Stādam jābūt ar veselu zaļu vai gaiši brūnu mizu. Saknēm jabūt barkstainām. Parasti augu stāda 0,3-0,5m attalumā. Stāda līdz sakņu kakliņam. Avenēm dzinumu augšanas fāzē vajadzīgs slāpeklis, bet vēlāk pietikami daudz kālija un fosfora. Agri pavasarī dod vircu. Rudenī pēc ražas novākšanas dod superfosfātu un kālija sulfātu.

  192. Udens hiacintes.
    Ir loti dekoratvs udensaugs, kas savvala aug Dienvidamerikas tropos. Augi brivi peld pa udens virsmu, saknes brivi iegremdetas udeni, ar tumsi zalainam lapam. Tas noklaj udenstilpnes virsmu. Stada pavasar, kad beigusas salnas, to ieliek neliela darza baseina. Peldosais udensaugs labi vairojas vegetativi. Augam vajadzigs silts udens un saulaina vieta. Augusta uzzied ar krasniem violetiem ziediem. Augs barojas ar algem, tadejadi attirot udeni. Augs ir sala neizturigs tapec to audze ka viengadigu kulturu vai ari rudeni augu parnes silta, gaisa telpa. Augu parziemina mitra komposta poda ka ari labi kopta akvarija. Pavasari pec salnam augu atkal parvieto telpa.

  193. Dienziedes.
    Ir pieticīgas un izturīgas. Vienlīdz labi aug gan noēnotās, gan saulainās vietās. Augsnei jābūt mitrai, vislabaka ir auglīga, labi sastrādata, vidēji smaga un caurlaidīga. Viegla smilts augsne jaielabo ar mālu, kūdru vai lapu trūdzemi. Visām dienziedēm ir daudzgadīgas gaļainas saknes, kurās uzkrajas mitruma rezerves, tāpēc ceri var paciest sausumu. Reizi mēnesī ir jadod kompleksais mēslojums.Dienziedes var augt 10 un pat vairāk gadus bez parstādīšanas.

  194. Pašu audzēts citronkoks.
    Lielāka daļa citronu ir pašapputes augi, kas labi piemērojušās istabas audzēšanai.Augļi ienākas 8-9 mēneši pēc ziedēšanas un krūmā var palikt pat 2 gadus. Vissprīgāk citroni zied martā, aprīlī un oktobrī. Uz viena auga var būt ziedi, zaļi un jau nogatavojušies augļi. Aug gaišās labi vēdinātās telpās ar vienmērīgu temperatūru un 60%-70% gaisa mitrumu. Ziemā temperatūra +10 grādi. Augi jālaista ar mīkstu, siltu ūdeni. Citronus potē ka augļu kokus. To dara martā. No sēklām izaudzēto potē, kad stumbrs zīmuļa resnumā, par potzaru izmanto kādu razojušu šķirni. Kad jaunais augs pēc potēšanas izaudzis 80cm garumā, to apgriež 15-20cm augstumā, lai veidotos sānzari. Atstāj spēcīgākos, pārējos izgriež. Tā rīkojas arī vēlāk. Regulāri apgriezti kociņi zied līdz 4 reizes gadā.

  195. Piemīlīgās zvzigznītes.
    Liela zvaigznīte ir piemīlīgs čemurziežu lakstaugs, kas aug platlapju un jauktu koku mežos, mežmzlās, krūmājos. Latvijā sastopams reti-galvenokart Zemgales dienvidrietumu daļā. Lapojums kopā ar ziednešiem sasnīedz 1m augstumu. Lapas vasarzaļas staraini šķeltas vai dalītas. Ziedi sīki, sakartojušies nelielos čemuros. Zied jūlija un augustā. Septembrī nogatavojas brūns skaldauglis. Pavairojas generatīvi. Sēklas pēc novākšanas sēj kastītēs. Sējumus pa ziemu atstāj laukā. Vairojot vegetatīvi cerus dala agri pavasarī vai rudens sākumā. Dārzā augus stāda zem kokiem vai ūdenstilpju krastos mēreni sausā trūdvielām bagātā augsnē. Vienā vieta var augt 5 6 gadus. Pirms sēklu nogatavošanās ieteicams nogriezt ziedkopas.

  196. Plūmes birst neienākušās.
    Plūmes var birt 2 iemeslu dēļ- dabiska augļaizmetņu retināšana, augļus bojā zāglapsene. Melnie caurumi augļu sānos ir zāglapseņu kāpuru bojājumi. Miglot ar insekticīdu vajag tūlīt pēc noziedēšanas. Zāglapsenes var labi savakt arī lamatās. Ziedēšanas sākumā zaros pakar pudeles ar rūgstošu sulu vai ievārījumu. Tā atstāj līdz rudenim.Jācenšas aizvākt visas plūmes ar caurumiņiem. Augļos pie kauliņa var būt arī balts kāpurs. Tas ir plūmju tinējs. Zemē nobirušos auglīšus vajag savākt, jo starp tiem var būt kaitēkļu bojātie. Vēlu rudenī zemi zem kokiem uzrok lapstas dziļumā.

  197. Sīrijas hibisks.
    Ķīnas roze.
    Skaisti ziedošs krūms, taču var izaudzēt ka kociņu. Zied no marta līdz novembrim ar klajiem puspildītiem vai pildītiem dažādu krāsu ziediem. Tie var būt divkrāsaini. Audzē siltās gaišās telpās. Nav izteikta miera perioda. Patīk trūdvielām bagāta augsne neitrāla vai nedaudz kaļķaina. No marta līdz augustam dod papildmēslojumu. Vasarā var nest ārā. Augu nedrīkst parlaistīt vai iekaltēt, jo tad birst lapas vai ziedpumpuri.
    Sīrijas hibiska dzimtene ir Mazāzija. Dabā tas veido lielu krūmu vai līdz 6m augstu koku. Vairāk noderīga balkonu, terašu vai dārzu izdaiļošanai.
    Dārzā hibiski sāk ziedēt jūlija otrajā pusē un turpina līdz septembrim. Dārzā jāstāda pilnā saules apgaimojumā un vējiem un sala aizsargātā vietā labi drenēta auglīgā smilšmāla augsnē ar vāji skābu vai neitrālu reakciju. Tie necieš pārmērīgu mitrumu ziemā, var iznīkt smagā māla augsnē. Tiem nepatīk mainīgi laika apstākļi un lielā salā var izsalt. Pirmo gadu pēc iestādīšanas ieteicams rudenī uz saknēm uzbērt kūdru. No pavasara salnām nebaidās. Dārza hibiskus var audzēt arī podos, pirms sala iestāšanās ienes vēsā telpā. Tur var uzglabāt līdz aprīlim. Sākoties aktīvajai augšanai veic papildmēslojumu.
    Pavairo ar sēklām, kas nogatavojas rudenī. Pogaļas ievāc oktibrī, novembī un žāvē istabas temperatūrā. Kad tās atveras izdauza sēklas un uzglabā sausā siltā vietā. Agri pavasarī izsēj kastītēs un diedzē. Sadīkst mēneša laikā. Vasaras beigās augus iepiķē pa vienam. Pa ziemu ar visiem podiem tur ieraktus lecektīs un piesedz ar skujām. Ptstāvīgā vietā stāda trīsgadīgus augus.

  198. Ja bērnam sākušās iesnas.
    1 tējkaroti medus izšķīdina 2 ēdamkarotēs vārīta ūdens. Samitrina vates kociņu un iztīra slimajam bērnam nāsis.
    Ja bērnam ir vismaz 3 gadi tad rīkojas savādāk. Saspaida ķiploka daiviņu. uzlej 2 tējkarotes vārīta ūdens, ļauj 40 minūtes ievilkties slēgtā traukā. Šķīdumu iepilina nāsīs.
    Nemierīgam bērnam zem matracīša paliek apses zarīņu, bet galvgalī marlē iesietu balderiāna sakni.

  199. Mazasinība un organisma spēku zudums.
    Samaisa kakao, cūku iekšējos taukus (1:1) liek uz lēnas uguns. Pievieno medu un sviestu atkal karsē uz mazas uguns, maisa, lai nepiedeg. Maisa tik ilgi kamēr vss izkusis. Nedrīkst vārīties. Maisījumu liek stikla burkā, atdzesē. Glabā vēsā vietā. Ņem vienu tējkaroti maisījuma un atšķaida karsta pienā. Jādzer 3-4 reizes dienā. Sasmalcina 200g ķiploku, aplej ar 200ml spirta 21 dienu notur tumšā vietā. Lieto pa 20 pilieniem 3 reizes dienā uz pusglazi piena. Pēc ēšanas.
    Ņem 250g vērmeļu, aplej ar 500ml degvīna. Nostādina 21 dienu, tumšā siltā vietā. Lieto pa 1pilienam ar 25ml ūdens no rīta tukšā dūšā.

  200. Galvas sāpes.
    Ko darīt, ja lēkā asinsspiediens un tādēļ bieži sāp galva?
    Tad palīdzēt var ķiploku eļļa. Ņem vienu vidēja lieluma ķiploka galviņu, sarīvē un aplej ar nerafinētu saulespuķu eļļu. Maisījums jagatavo stikla trauciņā un pa nakti jāieliek ledusskapī. Otrā dienā 1 tējkaroti ķiploku eļļassamaisa ar 1 tējkaroti citronu sulas un dzer 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Tā jāārstējas vienu mēnesi. Pēc tam seko mēnesi partraukums. Tad vēlreiz var atkārtot ārstēšanas kursu.

  201. Spināti atmiņas uzlabošanai.
    Ja vēlies uzlabot atmiņu, ikdienas ēdienkartē vēlams iekļaut C, E, un B grupas vitamīnus, kā arī dzelzi, cinku un jodu. Tie uzlabo īslaicīgu atmiņu, kurā visātrak rodas atmiņas traucējumi. Tādēļ ēd spinātus, kas satur šos vērtīgos komponentus. Ik dienas nepieciešams uzņemt arī pietikoši daudz ogļhidratu (kas ir saldumos), jo tie ir smadzeņu galvenais eņergijas avots. Tomēr nevajag parspīlēt, jo tie organisma var nogulsnēties tauku veidā.

  202. Dzer paniņas.
    Tikai glāze paniņu cilvēku nodrošina ar ceturto daļu nepiecišamā calcija. Turklāt šī produkta labākā īpašība zemais tauku saturs. Tāpat kā piens arī paniņas satur daudz vērtīgu un veselīgu vielu- olbaltumvielu, kalcija, magnija, kālija, lecitīna, kas nostiprina muskuļu, kaulu un nervu sistēmu.

  203. Sīpolu mizas.
    Pret varžacīm.
    Lai atbrīvotos no varžacīm kājas 10 minūtes vanno karstā sodas ūdenī. Uz 1l ūdens ņem 10g sodas 20g bērnu ziepju. Pēc vannošanas nokasa ādas ragslāni un slimo vietu apziež ar sīpolu mizu ziedi. Vēlams 2 reizes dienā.
    Sīpolu mizu ziedi var pagatavot pats. Sīpolu mizas sasmalcina, saberž, tad sajauc ar krēmu, vazelīnu un taukiem 2:3. Iegūto masu glaba tumšā traukā tumšā vietā.
    Mājas apstākļos var pagatavot sīpolu mizu etiķi. Ņem 10 ēdamkaotes mizu pārlej ar glāzi galda etiķa 14 dienas nostādina tumšā stikla traukā istabas temperatūrā. Izmirkušās mizas liek uz varžacs un apsaitē. Kompresi tur 6 stundas. Pēctam tulznu pāršķeļ izņem serdi.
    Pret kārpām.
    Kārpas veido ādas virsējā slāņa atmirušās šūnas. Efektīvs līdzeklis ir sīpolu mizu ekstrakts un ziede. Ekstrakta iegūšanai mizu izvilkumu vāra uz lēnas uguns līdz puse apjoma iztvaikojusi.
    Novārījuma iegūšana.
    1 daļu sīpolu pārlej ar aukstu ūdeni, 10 daļas samaisa un vāra 20 minūtes uz lēnas uguns, atdzesē, izkāš un atšķaida ar vārītu ūdeni līdz paredzētajam apjomam.

  204. Kā attīrīt asinis.
    Ņem 1 ēdamkaroti pieneņu sakņu drogu, liek termosā aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, ļauj 1 stundu ievilkties. Dzer 7 dienas pēc kārtas pa 1/3 glāzes pirms ēšanas.
    Ļoti sens un efektīvs līdzeklis ir panātres tēja. Lapu uz ziedu drogas vāra 10-15 minūtes. dzer cik var iedzert.
    Universiāla iedarbībair pelašķiem. Tos var lietot tējās, novārījumos, uzlējumos. Pusglāzei lauku piena pielej 4/5 tējas stipruma. Šo maisījumu dzer 2-4 reizes dienā turklāt līdz pusdienām pievienojot naža galu sāls, bet pēcpusdienā 2 karotes medus. pārsniegt šo devu nedrīkst. Ārstēšanās laikā jālieto daudz dārzeņu, augļu un zaļumu.

  205. Mitrinošas maskas.
    Mitrinošas maskas uzdevums ir piegādāt mitrumu sausai, ļenganai ādai, lai nodrošinātu normālus vielmaiņas procesus un normālu ādas tonusu.
    Sausai raupjai ādai labi palīdz maska no zaļo zirnīšu miltiem, ko iejauc piena sūkalās. Miltus iegūst, samaļot kafijas dzirnaviņās lobītus zaļos vai dzeltenos zirņus. Var arī nokāst un saspaidīt zaļos zirnīšus. Pēc izžūšanas seju noskalo lielā ūdens daudzumā.
    Kāpostu lapas novāra pienā un patur uz sejas 20 minūtes.
    Sausai sejai sajauc tējkaroti salda krējuma ar tējkaroti burkānu sulas, var pielikt tējkaroti biezpiena. Nomazgā pēc 15 minūtēm ar siltu ūdeni. Ja uz sejas ir sarkani plankumi, tad masku tur pusstundu.
    Sausai ādai sajauc saberztu tomātu ar nelielu cietes daudzumu līdz iegūst viendabīgu putriņu, pielej dažus pilienus augu eļļas. Nomazgā pēc 20 minūtēm.
    Rudeņos saules izkarsētai ādai un ziemā strādājot telpā ar sausu gaisu, noder šāda maska. saberž pusi banāna un uzklāj plānā slānī. Šādu masku var lietot arī ātrai sejas atsvaidzināšanai. Tam pašam nolūkam var izmantot cidoniju, humas, pīlādžu vai alvejas putriņu, kā arī ar krējumu vai augu eļļas sarīvētu rutku.
    Sausai ādai iesaka sajaukt divas ēdamkarotes salda krējuma ar karoti mineralūdens. Noņem pēc 15 minūtēm.

  206. Balanda.
    Balanda ir bagāta ar vitamīniem un mineralvielām. Sēklas ir indīgas. Lieto tautas medicīnā pie caurejas, histērijas vēdersāpēm, galvassāpēm, bronhiālās asmas. Uz 1 glāzi verdoša ūdens ņem 1 ēdamkaroti drogas ļauj 2 stundas ievilkties, izkāš, lieto pa 2 ēdamkarotēm 3 reizes dienā. Ārīgi lieto ādas niezes, iekšēji pie angīnas. Balto balandu darbība ir nomierinoša, pretiekaisuma, sāpes nomierinoša. Balandu lieto arī sagatavojot salātus.

  207. Sudrabs.
    Sudrabs efektīvi iznīcina baktērijas, daudz labāk par hloru, jo tas nerada toksiskus savienojumus ar ūdens piemaisījumiem un neveicina nepatīkamu smaku. Sudrabs var pieveikt 650 veidu baktērijas.
    Sudraba spēcīgās bakteriocīdās īpašības radījušas burvju metāla slavu. Nonākot saskarsmē ar slima cilvēka ādu sudrablietas melnē jo metāls iesaitās reakcijā ar jodu un sēru, kas izdalās kopā ar sviedriem, ja traucēta kāda iekšējā orgānu darbība. Ādai saskaroties ar sudrabu rodas vāja elektiskā strāva, kuras virziens ir no ķermena uz metālu. Tāpēc sudrabu izmanto metālterapijā.

  208. Lupstājs.
    Kopš seniem laikiem lupstāju uzskatīja par mīlas zāli un no tā gatavoja dzērienu mīļotā pieburšanai. Tam piemīt arī dziednieciskas spējas. Tautas medicīnā lupstāja sēklas izmanto izmanto pret migrēnu, reimatismu, podagru, neirozēm. Sakņu novārījumi un uzlējumi uzlabo sirds, kuņga un zarnu trakta darbību. To izmanto kā urīndzenošu, žulti dzenošu, strutainu brūču dziedēšanai, pigmenta plankumu likvidēšanai, matu stiprināšanai. Lupstājs ir arī ēdams augs, kurā daudz minerālvielu, vitamīnu. Laba garšviela zupām, gaļas zivju ēdieniem, salātiem.

  209. Ūdensroze.
    Dziedniecībai var vākt visas šī auga daļas. Vasarā un rudenī visas šī auga daļas, jūlijā un augustā ziedus, septembrī sēklas. Tautas medicīnā lieto zarnu trakta, ādas slimību ārstēšanai. Pret drudzi, podagru. Ārīgi lapu un ziedu novārījumus izmanto pret locītavu sāpēm, miozītu, sasitumiem. Svaigas sasmalcinatas lapas liek uz strutojošām brūcēm. Sakņu novārījumus sajauktus ar alu lieto pret matu izkrišanu.
    Ziedus sasmalcina, aplej ar degvīnu, atstāj uz 2-3 nedēļām ievilkties, pēc tam nokāš. Lieto kā balinošu losjonu.
    Novārījumu lieto pret nieru kaitēm. Ņem ēdamkaroti sakneņu, aplej ar glāzi ūdens un 20 minūtes vāra peldē, izkāš un pielej ūdeni līdz sākotnējam tilpumam.
    Ūdensrozes ir kontraceptīvs līdzeklis.
    Ņem 2-3 karotes ūdensrozes ziedu, aplej ar verdošu ūdeni, ietin marlē un liek uz augoņiem, uz sapošās vietas komprešu veidā.
    Ņem 2 ēdamkarotes svaigu ūdensrožu ziedlapiņu, pārlej ar 0,5 litriem verdoša ūdens, karsē 15 minūtes, 4 stundas nostādina. Lieto kosmētikā.
    Ziedlapiņu novārījumu lieto kā nomierinošu līdzekli.
    Piemīt bakteriocīda īpašība. Lieto pret sēnīšslimībām un baktēriju izraisītam dzimumorgānu slimībām.

  210. Irbenes.
    Irbenes aug gan savvaļā gan tiek kultivētas. Ir labs vitamīnu avots, gan ārstniecības līdzeklis. Sulu tecināšanas laikā ievāc mizu, vēlāk ziedus, bet rudenī ogu ķekarus.
    Miza ir labs pretiekaisuma, antiseptisks, nomierinošs, organismu nostiprinošs līdzeklis.Lieto kā asins apturošu līdzekli. Ziedu novārījumu lieto gremošanas uzlabošanai, pie zarnu trakta spazmām un čūlām. Lieto kā atkrēpojošo līdzekli. Ziedu, lapu un ogu novārījumu lieto kakla skalošanai pie angīnas.Irbenes augļus izmanto bronhītu, gastrītu, pneimoniju, kuņga un 12pirkstu čūlas arstēšanai. Vēl ārstē aknu kaites, dzelteno kaiti, hipertoniju. Ārīgi sulu atšķaidītu ar ūdeni lieto ārstējot ēdes, ādas sēnītes.
    Ogu ūdens uzlējumu lieto strutainu brūču ārstēšanai. Irbeņu eļlu lieto pie staru slimības, pie onkologiskām slimībām kā arī imūnsistēmas nostiprināšanai

  211. Lai zobi būtu veseli.
    Zobu augšanai un saglabāšanai nepieciešams kalcijs, fluors un D vitamīns.
    Kalcijs ir elements, kuru var nosaukt par kaulu un zobu būvmateriālu. Tas vajadzīgs gan žokļu kauliem, gan zobu augšanai un stiprumam. Daudz kalcija ir piena produktos. Tāču kalcija izmantošana notiek tikai D vitamīna klātbūtnē. D vitamīns ir zivīs, aknās, olās. To izstrādā arI pats organisms.
    Flouram ir liela nozīme zobu augšanā un saglabāšanā. Tas neļauj attīstīties kaiesam. Šo elementu satur melnā tēja, jūras zivis vistu krūtiņa un aknas, griķi.

  212. Nitrāti.
    Nitrāti ir vielas, kur augļi iegūst no augsnes un ūdens pārstrādā tās proteīnos un tā nodrošina dzīvības procesus.
    Izmantojot lauksaimniecībā intensīvas saimniekošanas metodes lielās devās tiek izmantoti slāpekļa minerālmēsli. Augļi saņem pārāk daudz nitrātu. Tie uzkrājas augļos un vēlāk nonāk uz mūsu galda.
    Mūsu gremošanas traktā ir baktērijas, kas nitrātus parstrādā nitrītos, kas ir kaitīgi veselībai. Nitrīti neļauj asinīm piesatināties ar skābekli, tās ir reālas briesmas zīdaiņiem un vēl nedzimušiem bērniem. Pieaugušiem ir tādi simptomi kā galvas sāpes, galvas reiboņi, tanikardija, redzes traucējumi. Nitrītti savienojoties ar amīniem, kas ir dūmos, rada kancerogēnas vielas. Lai ierobežotu to veidošanos jālieto ar C vitamīniem bagāts uzturs.

  213. Jaunības eliksīrs.

    Ņem 400g nomazgātu un sarīvētu ķiploku, pievieno 25 citronu sulu, samaisa. Glabā ar marli aizsietā burkā – vēsā vietā. Lieto pa vienai tējkarotei, atšķaidītu glāzē ūdens. Pirms lietošanas noteikti jāsaskalina. Pēc 1-2 nedēļām uzlabojas pašsajūta, pāriet miegainība, paaugstinās darba spējas. Turklāt ķiploki aizkavē sklerozes attīstību un spēcina organismu.

  214. Pret dzersanas tieksmi.
    Nem pa 2 edamkarotem vermelu, asinszales, piparmetras un pelasku teju sajauc kopa. Deserta karoti maisijuma aplej ar glazi verdosa udens. Nostadina apmeram 15 minutes. Diena jaizdzer 3-4 glazes, desmit dienas pec kartas, pec tam 3-4 dienas partraukums, tad kuri atkarto velreiz.
    Var izmantot ari tinkturu, kuru gatavo sadi: 50g berza pumpuru pievieno 100g radiolas saknu, aplej ar vienu glazi degvina, noliek tumsa , silta vieta uz divam nedelam. periodiski sakrata. Pusdienas pirms esanas jaiedzer 30g tinkturas, dziedinasanas kurss 1 menesis.

  215. Matu saknes stiprinoša maska.
    Ņem 1 ēdamkaroti kefīra, svaigu olas dzeltenumu, tējkaroti medus, tikpat sīpola sulas un rīcineļas. Visu rūpīgi sajauc un ierīvē galvas ādā. Galvu apsien ar kokvilnas lakatiņu un siltina ar vilns cepurīti. Pēc 25 minūtēm izmazgā ar siltu ūdeni. Masku sagatavo ik pēc dienas. Kurss 2-3 nedēļas.

  216. Maska vēja appūstai sejai.
    Sajauc 3 ēdamkarotes bieza kefīra un 2 ēdamkarotes kliņgerīšu uzlējuma. 2ēdamkarotes ziedu aplej ar pusglāzi verdoša ūdens, 30 minūtes nostādina, izkāš. Masku uzziež tīrai sejai pēc 25 minūtēm nomazgā ar siltu ūdeni. Seju viegli nosusins tad ieziež ar barojošu krēmu.

  217. Ja pavasarī sāp kauli.
    Profilaksei ieteicams šāds līdzeklis. Nēm 200g ķiploku un 1kg dzērveņu. Katru komponentu atsevišķi saspaida piestā tad samaisa kopā. Pēc tam pievieno puslitra medus un vēl samaisa. Glabā ledusskapī. Lieto pa vienai ēdamkarotei tukšā dūšā. Šis līdzeklis palīdz dzīt no organisma visus sārņus, kas parasti ir kaulu sāpju ierosinātāji.
    Pie sāpošām locītavām pieliek kādu lielu lapu. Tās var būt kāpostu, dadžu, māllēpeņu, ceļmallapas.
    Ņem mālus samaisa līdz skāba krējuma konsistencei ar koka karoti un pirkstiem uzziež uz linu auduma un piesaitē pie slimās vietas.
    Ņem kādu pamateļlu, iepilina 7-10 pilienus kastaņziedu, ievziedu, melises spirta izvilkuma un rūpīgi sakrata līdz sajaucas. Maisījumā samērcē marlīti un pieliek slimajai vietai. Virsū uzliek polietilēna plēvi un piesaitē ka kompresi.
    Ja sāp roka slimajā rokā biežāk turēt 3 kastaņus. Kastņus var likt pie ceļgala, zem spilvena vai kājgalī.
    Sāpošās vietas ieteicams pērt ar mārrutku, neplaucētu kadiķu, vībotņu un nātru slotiņām.

  218. Pret klepu.
    Rudkā izdobj bedrīti, kurā iepilda medu. Kad tas saēdies ar rutku sulu dzer pa ēdamkarotei 3-4 reizes dienā.
    Rutkus sīki sagriež un samaisa ar cukuru. Dzer pa vairākam karotēm dienā.
    Vienādās daļās sajauc rutku sulu, medu un pienu un visu uzkarsē. Lieto pa ēdamkarotei vairākas reizes dienā.
    Pret ilgstošu un dziļu klepu palīdz plūškoka augļu tinktūra.
    Jāēd pīlādžu ogas.
    Labi palīdz rudzu rogu un zirņu tēja.
    Dzērveņu sulu ar medu dzer pa ceturtdaļglāzei klepus saauksēšanas ārstēšanai.
    Ja saaukstēšanās sākas ar sausu klepu, palīdz medus komprese. Uz muguras starp lāpstiņām plānā kārtā uzziež medu, virsū uzliek sālūdenī novārītu kāpostu lapu virsū uzliek komprešu papīru uzklāj vates kartiņu un apsaitē. Liek pirms gulētiešanas un tur visu nakti. Atkārto kamēr nesākas atklepošana. Dod māllēpju vai ceļteku uzlējumu.
    Pie saaukstēšanās izmanto – 20g vērmeļu aplej ar puslitru degvīna, nostadina 24 stundas, dzer pa vienai ēdamkarotei 3 reizes diena.
    Sausu klepu ārstē ar prižu skujām. Vakarā tās vajag košļāt.
    Trīs tējkarotes medus izšķīdina krūzītē ar karstu ūdeni un pirms gulētiešanas dzer pret klepu.
    Vēl 3 reizes dienā var dzert pa 5 pilieniem anīsa tinktūra ar ūdeni.
    Pret stipru klepu jārīvē pēdas ar saberztiem ķiplokiem. Krūtis var ierīvēt ar cūku tauku un terpentīna ziedi.

  219. Kā normalizēt asinsspiedienu.
    Pa šķipsniņai ņem drogas – kumelīte, piparmēra, mātere, mežrozīšu augļi. Ber krūzē un aplej ar verdošu ūdeni. 15 minūtes tēja ievilksies, tad izkāš. Dzer pa vienai trešdaļai krūzītes, 3 reizes dienā.
    Sajauc pa vienai glāzei medus, mārrutku un burkānu sulas maisījumam pievieno 2 citronu sulu. Liek tumšā stikla traukā, cieši noslēdz. Dzer pa vienai tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Kurss 2 mēneši.
    Ņem irbeņu mizu, 1ēdamkaroti drogas aplej ar vienu glāzi verdoša ūdens, 2 stundas nostādina izkāš. Lieto pa 2ēdamkarotēm 3reizes dienā pirms ēšanas līdz stāvoklis uzlabojas.
    Sinepju plāksterus izmanto pret paaugstinātu asinspiedienu.
    Ja ir krasa asinspiediena paaugstināšanās kājas patur karstā ūdenī, kam piejaukts sinepju pulveris.
    1 glāzi svaigi saspiestu vilkābeles ogu aplej ar 200ml spirta iztur 3 nedēļas,izkāš. Lieto pa vienai tējkarotei ar ūdeni.
    Pret paaugstinātu asinsspiedienu palīdz ozollapu smarža. Ozollapu zarus pakar virs gultas.
    Katru rītu jāapēd ķiploka daiviņa.

  220. Varikozas vēnas.
    Varikozas vēnas rodas kāju vēnu vārstuļu vājuma dēļ. Šādas vēnas izplešas asins sastrēgumu dēļ. Varikozas vēnas veidojas cilvēkiem, kas ilgstoši spiesti stāvēt kājās.
    Jāapēd dienā antociāniem bagātīgi augļi. Zilenes, kazenes, ķirši, mellenes, tumšās vīnogas.
    Jāizvairās no ilgstošas stāvēšanas, sēdēšanas, liekā svara, pārāk cieša apgērba, kas traucē asinsriti.
    Ķiploki, sīpoli, ingvers, asie pipari palīdz noārdīt fibrīnu, kas veido cietus nelīdzenus audus ap varikozām vēnām. Katru dienu jālieto garšaugi, kas palīdz sadalīt fibrīnu un neļauj veidoties varikozām vēnām

  221. Pret gastrītu un čūlu.
    Dzeriet vairāk zaļo un melno tēju.
    Neatstājiet kuņgi ilgi bez barības un nepārslogojiet to.
    Neēdiet pārāk karstu vai aukstu.
    Slimības saasināšanās laikā atsakieties no visa, kas ir sālīts, žāvēts, cepts, marinēts kā arī no treknas gaļas un konserviem.
    Labi noder linsēklu uzlējums. To lieto kā savelkošu, mīkstinošu līdzekli. 1,5 tējkarotes linsēklu aplej ar verdošu ūdeni tur 15 minūtes izkāš. Dzer 30 minūtes pirms ēšanas 3 reizes.

  222. Tauksakne.
    Tauksakne aug saulainās un mazliet ēnainās vietās.Zied rozā un mazliet sarkanīgiem ziediņiem no maija līdz augustam. Bieži aug grāvjos ūdens malā, dārzos. No auga rudenī vai agri pavasarī savāc sakneņus. Žāvē parastos apstākļos vai kaltē nepārsniedzot +50 grādu temperatūru. Derīguma laiks ir 3 gadi. Droga satur alkaloīdus, miecvielas, gļotvielas, sveķus. Gatavo uzlējumu , novārījumu. Tauksaknei piemīt antibakteriāla, pretsāpju, savelkoša un mīkstinoša iedarbība. Tā veicina audu regenerāciju, pazemina cukura līmeni asinīs, pazemina asinsspiedienu. Konstatēta arī pretaudzēju aktivitāte. Lieto kaulu lūzumu, kaulu strutojošu iekaisumu, izmežgījumu ārstēšanai. Slikti dzīstošu brūču ārstēšanai. Lieto arī caurejas, kuņga un 12pirkstu zarnas čūlu ārstēšanai. Lielās devās paralizē CNS. Lieto arī bronhīta, tuberkulozes, vēnu ārstēšanai.
    Iekšķīgi lietojot jāievēro noteiktas devas. Nedrīkst lietot bez partraukuma vairāk kā mēnesi.

  223. Pret osteohondrozi.
    Slimo un sāpīgo mugurkaulu apziež ar medu, viegli ierīvējot to ādā. Virsū liek siltu mīkstu auduma gabalu. Medus iesūksies ādā un sāpes mazināsies.
    Ņem mīksta auduma gabalu un samērcē rutku sulā. Liek uz sāpīgās vietas, procedūru atkārto 10 dienas pēc kārtas.
    Ņem 5 velnābolus sasmalcina, ieber stikla burkā, uzlej 1l degvīna, trauku aizvāko, ļauj ievilkties vismaz nedēļu. Ar šo uzlējumu ierīvē sapošās vietas.
    Ņem 1 tējkaroti terpentīna, ieberzē sāpošo muguru. Tad ņem rauga mīklu un tur uz sāpošās vietas 50 minūtes. Parasti pietiek 3-5 procedūras.

  224. Mums palīdz augi.
    Vispārejai organisma spēcināšanai izmanto bērza sulu. Tas palīdz angīnas, mazasinības, furunkulozes ārstēšanai.
    Bērzu lapu un pumpuru novārījumu lieto brūču apmazgāšanai, pret matu izkrišanu, ekzēmu ārstēšanai.
    Vitamīnu dzēriens.
    Egļu skujs saberž piestā ar nelielu daudzumu auksta vārīta ūdens pielej klāt vārītu ūdeni paskābina ar citronu, vāra 20-30 minūtes, atstāj 3 stundas lai ievelkas, izkāš. Dzer pēc ēšanas.
    Smaganu asiņošanas novēršanai.
    Ņem 1ēdamkaroti sasmalcinātas ozola mizas, aplej ar 1 glāzi ūdens, vāra 10 minūtes, ļau ievilkties 3 vai 4 stundas, izkāš. Lieto mutes dobuma skalošanai.
    Hipertonijas, paātrinātas sirdsdarbības, galvas reiboņu, nemierīga miega novēršanai.
    2 ēdamkarotes melisa lapu ieber termosā, aplej ar 0,5l verdoša ūdens. Atstāj ievilkties 15-20 minūtes, izkāš un dzer kā tēju 3-4 reizes dienā.

  225. Ja sāp mugura un locītavas.
    Labs palīgs ir rīnineļļa. Vakaros ierīvē sāpošās vietas, pēc tam silda pusstundu.
    Uz sāpīgajām vietām pirms gulētiešanas uzliek dadžu vai nātru lapas.
    Sāpīgās vietas ieziež ar smilšērkšķu eļlu un liek sakarsētu jūras sāli, kamēr sāls ir atdzisusi.
    Ņem baltās jūras smiltis sasilda krāsnī, ietin plānā kokvilnas vai linu audumā un liek uz sapošajam vietām. Tur līdz vienai stundai. procedūru atkarto 10 dienas pēc kārtas. Seko 5-7 dienu partraukums, tad atkārto vēlreiz. Vajadzīgas 40-50 procedūras.
    Sāpīgās vietas ierīvē ar dažādu augu uzlējumu spirta vai degvīnā. Vislabāk izmantojami šādi augi: lupstajs, vienādās daļās kastaņu ziedi, ceriņu ziedi, lielās nātres laksti, ievu mizas un pētersīļi.

  226. Pret vezi.
    Sarkanvins trauce attistities veza sunam zarnas.
    Puse sipola ja aped katru dienu trauce attistities veza sunam.
    Melna teja pasarga no adas veza veidosanas.
    Visa veida kaposti, rutki, kali pasarga no kruts veza veidosanas.
    Citrona sulu lieto ikdiena pasarga no kruts veza.
    Zivis uztura ja lieto pasarga no kruts, prostatas, zarnu trakta veza.
    Citrusaugi pasarga no plausu, zarnu trakta, kruts veza.
    Tomati ir viens no aizsardzibas lidzekliem.
    Burkani, kirbji, sarkanie un dzeltenie pipari pasarga no veza plausas zarnu trakta.
    Pupas, zini, lecas trauce attistities veza sunam.
    Jo vairak partika bus magnija, jo mazaka iespeja saslimt. Magnija krajumus var papildinat ar salatiem, gurkiem, rutkiem, petersiliem, juras zivim.
    Abolu seklinas, aizkave veza sunu veidosanas.

  227. Pret pāragru novecošanos.
    Mārdadzis.

    Mārdadzī esošie glikozīdi silimarīns izosilibīns nostiprina aknu šūnu apvalku un padara to nepieejamu vīrusiem.Uzlabojas arī jaunu aknu šūnu veidošanās un spēja saistīt kaitīgos savienojumus – tādā veidā organisms tiek attīrīts un nenoveco.
    10-15g mārdadža sēkliņu samaļ kafijas dzirnaviņās vai sakošļā un uzdzer ūdeni. Lieto kursa veidā 3-6 mēnešus.
    Līdzīgi var lietot arī mārdadža lapas. Tās ievāc, kad sāk augs ziedēt, sagriež un žāvē 40-50 grādu temperatūrā.

  228. Drošs līdzeklis ir katru dienu lietot ķiploku sulu.
    Katru rītu jāizdzer pirms ēšanas glāzi ūdens ar 1 citrona sulu un drusku sāls.

  229. Strutene pret vēzi.
    Strutene spēj cīnīties ar vēzi visās formās. Pavasarī struteņu saknes bagātas ar barības vielām. Augu izrok, noskalo un nosusina. Augu samaļ gaļas mašīnā. Radušos putru izspiež, salej pudelē un aizkorķē. Pudeli liek istabas temperatūrā tumsā. Katru dienu jānoņem korķitis uz pāris sekundēm, lai ieplūst gaiss. Sula jāiztur 2-3 nedēļas. Kad process būs galā, sula būs dzintardzeltena.
    Sulu lieto pa 1/2 tējkarotei 2-3 reizes dienā tukšā dūšā no rīta, pusdienās pirms ēšanas un vakarā pirms miega. Mēnesi lieto, mēnesi nelieto. Tad atkal mēnesi lieto.

  230. Pret migrēnu.
    Likt aiz ausīm un uz deniņiem lupatiņā ieliktus skābus kāpostus. Ausī liek sarkano biešu sulā vai sīpolu sulā samērcētu lupatiņu. Ņem 1/3 ēdamkarotes sasmalcinātu piparmētru aplej ar glāzi verdoša ūdens un nepārtraukti maisot 15 minūtes silda ūdens peldē.Pēc tam izkāš pielej vārītu ūdeni un lieto pa pusglāzei 1-3 reizes dienā 15 minūtes pirms ēšanas.
    Ja galvas sāpes rodas pēkšņi kājas vanno karstā ūdenī.

  231. Rudzu maize.
    Ja vajag atbrīvoties no furunkuļiem rudzu maizei piejauc ķiršu sulu cep un siltu liek pie augoņa.
    Galvas sāpju gadījumā pie galvas liek etiķī samērcētu rudzu maizi, bet pie kājam mālus.
    Pret klepu dzer rudzu uzlējumu.
    Lai atbrīvotos no saaukstēšanās sāpēm uz pannas dedzinātus rudzu miltus aplej ar verdošu ūdeni un dzer tējas vietā.

  232. Kašķis.
    Kašķis ir lipīga infekcijas slimība. Var lietot sunīšu uzlējumu 4ēdamkarotes lakstu aplej ar 1 litru vāroša ūdens. 3-4 stundas nostādina tad izkāš. Dzer siltu 3-4 reizes pirms ēšanas. Uzlējumu var izmantot vannai.

  233. Ja slimas pēdas.
    Pret mikozi ieteicams izmantot baltegles eļļu. Marles saites gabaliņu samērcē eļlā un liek uz 10-20 minūtēm. Procedūru atkarto katru dienu regulāri.
    Pret sēnītēm vakaros sagatavo vannu. Glāzi vīna etiķa atšķaida ar 2l ūdens, uz nakti uzvelk etiķī samitrinātas zeķes.
    Ja pastiprināti svīst kājas, tad jāmazgā vismaz 2 reizes dienā. Vienādās daļās sajauc ozola un vītola mizu, salvijas lapas. Katru dienu 2-3 karotes novārijuma aplej ar litru ūdens un uzvāra, pusstundu nostādina un pielej siltajam ūdenim. Kāju vannošana ilgst 15-20 minūtes.

  234. Nomoka astma.
    Eikaliptu eļļa. 3-4 reizes iepilina nāsī pa 3-6 pilieniem.
    Ķiploka uzlējums. Sasmalcina 3-3 ķiploka daiviņas, aplej ar 300ml verdoša ūdens. Divas stundas nostādina. Izmanto pilināšanai degunā.
    Rutki ar medu. Svaigu rutku sulu sajauc ar medu un lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā. Kurss 5-10 dienas. Seko nedēļu pārtraukums tad kursu atkārto.
    Avenes ar medu. Sajauc 100g avenes un 200g medus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 4-5 reizes dienā kopā ar siltu ūdeni.

  235. Trijzaru nerva iekaisums.
    Trijzaru nerva ārstēšanai izmanto vārītas olas. Olas izvāra cietas, karstas noloba, pārgriež uz pusēm un pieliek sāpošajām vietām.

  236. Dzeltenraibais segliņš.
    Tas ir mūžzaļš ložņājošs augs, labs augsnes sedzējs gan ēnainās , gan saulainās vietās. Kokauga lapām raksturīga neregulāra plata dzeltenzaļa apmale, ziemā tās iekrāsojas sarkanīgas. Necieš ilgstošu sausumu kā arī parmērīgu mitrumu. Ziemā jāpiesedz ar skujām.
    Raiblatu segliņu var audzēt arī telpā. Jānovieto gaišā telpā. Stāda mālainā velēnu augsē. Noder arī bagātināts kūdras augsnes substrāts ar augsnes reakciju 6-6,5.
    Augs labi jūtas gan siltā gan vēsā telpā, taču necieš karstu gaisu. Audzējot telpās sakņu kamolamvisu laiku jābūt mitram. No pavasara līdz rudenim augu mēslo ar 0,2% barības šķīdumu. Lai gan augam nav miera perioda ziemā tam vajadzētu ļaut atpūsties. Pārstāj mēslot, un samazināt laistīšanu. pārstāda pavasarī.

  237. Ziloņķiploki.
    Ziloņķiploki ir līdzīgi puraviem. Auga pazemes daļa ir līdzīga ķiplokam, tā sastāv no vairākam, bet krietni lielākām daivām. Garša ir maigāka. Pirmajā gadā no daiviņas izaug viens liels sīpols, bet otrajā audzēšanas gadā tas sadalās daiviņās. Kaut gan augi bagātīgi zied, tomēr sēklas neienākas. Pavairošana ar sēklām nav iepējama. Latvijā tos parasti vēl neaudzē. Ja izdodas dabūt stādāmo materiālu, tad audzēšana grūtības nesastāda. Stāda rudenī 4 stādus uz kvadrātmetru.

  238. Adatpeles.
    Adatpeles var atšķirt pēc asā eža kažociņa. Pie mums pieejamas tikai Kairas adatpeles. Tie ir bara dzīvnieki, tāpēc jāiegādājās vismaz divi. Tie ir ļoti saticīgi radījumi, rūpīgi vecāki. Tēvu pēc mazuļu piedzimšanas neatšķir. Pakaišiem visbiežāk izmanto skaidas vai granulas, kas likvidē smakas. Vēl mītnē nepieciešams trauks ar smiltīm, jo tur peles tīra savus kažociņus. Nepieciešams ielikt nedaudz siena migas iekārtosanai. Baro ar sauso barību, kuru stingri dozē. Var piedāvāt biezpienu, vārītu olu, vārītu liellopu gaļu. Zobu asināšanai noder zaru gabaliņi. var dot augļu gabaliņus

  239. Tūska.
    Lielā šķidruma uzkrāšanās organismā rada tūsku rokās vai kājās. Tūskai var būt daudz iemeslu.
    Nieru slimības.
    Visvieglāk samanāma nieru slimību izraisītā tūska. Tā rada maisiņus zem acīm, un nāk komplektā ar pielonefrītu, nieru kamoliņu iekaisumu, nieru audu attīstības traucējumu. Šādas tūskas parādās strauji un tikpat strauji pazūd. Nefrotiskā sindroma gadījumā pietūkst netikai āda un zemādas audi, bet arī iekšējie orgāni.
    Hipertoniskā slimība.
    Kāju tūska hipertonijas dēļ var kombinēties ar galvas sāpēm, reiboni, nogurumu, aizdusu un sāpem ikros staigājot.Šādā situācijā nieres nespēj izvadīt liekos sāļus. Slimības dēļ sirdij jāstrādā pastiprināti, lai asinsritē iepludinātu lielaku daudzumu šā šķidruma pārvarot asinsvadu sieniņu sabiezinājuma radītos sašaurinājumus. Pastiprinātā asins izsviešana palielina nātrija un kalcija koncentrāciju, kas noved pie ūdens aiztures organismā.
    Sirds problēmas.
    Kāju tūska parādās sakarā ar dažādiem sirds un asinsvadu saslimšanas problēmām: aizdusu, sāpēm sirds rajonā, palēlinātu sirds darbību. Sirds vairs nejaudā tikt galā ar slodzi, arteriālo asiņu izmešana kļūst vāja un samazinās asins plūsma. Tālab daļa asiņīs esošā šķidruma nonāk caur asinsvadu sieniņām nonāk apkārtējos audos. Šķidrums pārvietojas uz leju un uzkrājas kājās.

  240. Tūska.
    Varikoze.
    Tūska var būt gan vēnu varikozes gan trombozes izpausme. Ja ir traucētas vēnu vārstuļu funkcijas, asins plūsma kļūst haotiska, palielinās spiediens uz asinsvadu sieniņām un ar laiku tie paplašinās. Rodas arī smagums kājās, sāpes, nogurums. Var būt velkoša sajūta.
    Menopauze.
    Sievietem menopauzes vecumā kāju tūska parādās vakaros, karstā laikā.
    Endokrīnie traucējumi.
    Par tūskas iemeslu var būt cukura diabēts, virsnieru dziedzera un vairogdziedzera funkciju traucējumi.

  241. Safrāns.
    Safrāns ir pasaulē dārgākā garšviela jo to audzēšana ir sarežgīta. To pavedienus iegūst no safrāna krokusa ziedu drīksnām. Vāc ar rokām. Safrānu pirms lietošanas ieteicams pamērcēt siltā pienā vai ūdenī. Kad safrāns iekrāsojis ūdeni to var pevienot ēdienam. Savukārt šķidriem ēdieniem to var sasmalcināt piestiņā un pievienot bez mērcēšanas.

  242. Kalindži jeb melnās ķimenes.
    Šī ir ēgiptiešu garšviela. To izmanto arābu zemēs un Indijā. Garšviela sader ar dārzeņiem, rīsu, pupu zirņu ēdieniem. Pievieno mīklai, maizei, cepumiem. Pirms lietošanas aktivizē apcep taukvielās tad pievieno ēdienam.
    Izmanto arī kāpostu skābēšanai, gurķu sālīšanai. Var pamēgināt arī saldo ēdienu aromatizēšanai. Šī garšviela ir ļoti spēcīga, tā jālieto mazos daudzumos.
    Kalindži iesaka kā līdzekli atmiņas uzlabošanai. Jāapēd 3g sēklu, kas sajaukta ar 10g medus. Tas stimulē šūnu atjaunošanu un piemīt pretvēža īpašības. Terapijā lieto kā urīndzenošu un sviedrējošu līdzekli. Garšviela veicina kuņga sulas izstrādi, uzlabo gremošanu, uzlabo redzi, aktivizē nervu sistēmas darbību.

  243. Miltenes.
    Parastā miltene ir ārstniecības augs. Lapas satur vielas ar bakteriocīdu iedarbību, labs līdzeklis urīnceļu ātstēšanai. Tautas medicīnā izmanto pret reimatismu, vielmaiņas darbības traucējumu novēršanai, nervu sistēmas spēcināšanai, tūsku, kā savelkošu līdzekli pret caureju, rūgšanas un pūšanas procesiem zarnu traktā. Nedrīkst lietot, ja ir akūts nieru iekaisums. Lietojot lielās devās var būt vemšana un caureja.

    Просмотров: 38 | Добавил: inta59 | Дата: 08.09.2012 | Комментарии (0)

  244. Lavanda.
    Par izcelsmes vietu uzskata Vidusjūras piekrasti. Tā ir pazīstama savas rūgtenās smaržas dēļ un ārsniecisko īpašību dēļ. Svaigā augā ir 2% ēterisko eļļu. Daudz miecvielu un rūgtvielu. Augam piemīt antibakteriālas, anestezējošas un nomierinošas īpašības. Eļlu lieto pret bezmiegu, stresa samazināšanai, uzbudinājuma samazināšanai. Ar eļlu mēdz apstrādāt brūces. Eļļu izmanto garīgā un fiziskā līdzsvara atjaunošanai. Izmanto inhalācijai, pirts vajadzībām.
    Tēja palīdz pret galvas sāpēm, var ietekmēt kuņga skābes stiprumu, mazina arteriālo asinspiedienu. Lieto kā piedevu ārstnieciskam peldēm. Izkaltēti ziedi palīdz aizbaidīt kodes.
    Kulinārijā izmanto kā garšvielu gaļas, zivju ēdienos. Aromatizē zupas, mērces, liķierus, vīnus.

  245. Aktinīdijas.
    Ogas ir zaļas nedaudz plakanas vai ieapaļas. Tām ir plāna miziņa un mazas sēkliņas. Ir bagātas ar C vitamīnu, auga mizā ir vielas sirds stiprināšanai, bet saknēs vielas nervu sistēmas nostiprināšanai. Izmanto arī vielu maiņas stabilizēšanai, kuņga un zarnu trakta slimību ārstēšanai. Garā klepus, tuberkulozes un daudzu citu kaišu likvidēšanai.

  246. Ķengurkaķi.
    Eiropā pirmie minči parādijās Francijā. To izplatība ir neliela, sastopama tikai pāris audzētavās. Visvairāk to ir ASV.
    Minčuki ir ļoti saticīgi, atrod valodu ar jebkuru cilvēku. Tiem patīk braukt automašīnā. Kaķi perfekti pielagojas bērnu draiskulībām. Ātri sadraudzējas ar citiem mājdzīvniekiem. Apmatojuma krāsas ir dažādas. Īsspalvainie var būt līdzīgi siāmiešiem, garspalvainie- zilganā, sudrabainā krāsā.

  247. Sarkanpangu laputis.
    Kaitēkļa olas parziemo uz sarkano un balto jāņogu krūmiem. Ļoti agri pavasarī no olam izšķiļas kāpuri. Izaugušās mātītes strauji veido kolonijaslapu apakšpusē, bet to virspusē parādās sarkanas pangas.
    Tās apkaro izgriežot un sadedzinot invadētās zaru galotnes. Ja bojājumu daudz var izmantot insekticīdus Var izmantot fastaks 50 vai kestaks 50.

  248. Saldie pīlādži.
    Dārza pīlādžu šķirnes atšķiras ne vien pēc ogu izskata un garšas, bet arī pēc koku lieluma. Stādīšanas attālumu izvēlas pēc šķirnes. Saldaugu šķirņu pīlādžus stāda ar 3m attālumu, bet lielā auguma koki tiek stādīti ik pēc 5m.
    Pīlādži piemērojas jebkuriem augšanas apstākļiem. Lielāku ražu dod, ja ir auglīga augsne un pilns apgaismojums. Zemei jābūt pietiekami mitrai, jo saknes novietojas sekli. Vainagu kopšanā ir tas pats princips kā ābelēm un bumbierēm. Jaunajiem stādijumiem ir ļoti daudzas atvases, kuras ir jāizgriež. Nedrīkst pieļaut pīlādžu tīklkodes savairošanos. Šie kaitēkļi izalo ogas un padara tās neēdamas. Tāpēc pavasarī 2 nedēļas pēc ziedēšanas jāizmanto kāds insekticīds. No slimībām visbīstamākā ir augļu puve.

  249. Padomi.
    Ja tomātu biezenim parlej kārtiņu eļļas, uzglabāšanas laikā to var pasargāt no pelēšanas.
    Lapu salātus, lociņus, un citus zaļumus nevajag turēt ūdenī, bet tikai pārklāt ar mitru drānu.
    Gurķi ilgāk saglabājas svaigi, ja kātiņa galu ievieto ūdenī.
    Biezpiens ilgāk saglabājas, ja to ietīsta drāniņā, kura samitrināta sāļā ūdenī.
    Piens ilgak saglabājas svaigs, ja tajā ieliek piparmētru vai mārrutku lapiņas.
    Ievārījums nesacukurojas, ja tam pievieno nedaudz cironu sulas.
    Citroni un apelsīni ir ilgāk svaigi, ja to mizu ieziež ar augu eļļu ieliek plastikāta maisiņā un ieliek ledusskapī.

  250. Sarkanlapu lazdas.
    Sarkanlapu šķirnēm ir dekoratīva nozīme. To rieksti ir ēdami, bet lazdas izmanto kā dekoratīvus augus. Dekoratīvās lazdas stāda zālienā kā atsevišķus krūmus.
    Praksē dekoratīvās šķirnes pavairo potējot. Augsnei jābūt labi sastrādātai. Riekstus sēj slejās 5cm dziļās vadziņās 15 cm cits no cita, starp vadziņām 20cm. Nosedz ar kompostu vai trūdainu augsni. Dīkstoša sēkla vispirms attīsta spēcīgu sakni, pēc rieksta sadīgšanas augsni irdina un uztur tīru no nezāalēm. Pirmajā gada stādiņiem jābūt 40cm gariem. Pēc 2gadiem sēklaudži būs pietiekami spēcīgi, lai varētu pārstādīt. Stādus stāda rudenī, kad apmācies laiks. No sēklām audzētās lazdas sāk audzēt 6-10 gadā. Lazdām patīk trūdvielām bagātas, neitrālas, vidēji smagas, pietiekami mitras augsnes. Lai iegūtu ražu jāstāda saulainā vietā.

  251. Holandes īrisi.
    Pie mums Latvijā Holandes zied jūnija beigās vai jūlija sākumā. Labāk aug siltās, saulainās vietās labi drenētās, bagātās barības vielām, smilšmāla augsnēs. Ziedēšanas laikā augsnei jābūt mitrai, pēc lapu nodzeltēšanas sausai un siltai, lai sīpoli pilnīgi nobriestu labi saglabātos. Tā ka mūsu vasaras bagātas nokrišņiem un vasarā grūti augsni uzturet sausu, tad sīpolus norok lapu dzeltēšanas laikā un uzglabā siltā telpā. Stāda oktobra beigās vai novembra sākumā. Sīpolus stāda 8-12cm dziļi aptuveni 10cm attālumā. Ziemā nosedz ar kūdras slāni, lapu vai zāgskaidu slāni. Agri pavasarī segumu noņem.

  252. Pelējums uz ķiplokiem.
    Bīstamākā ir pelēkā puve. Šī puve var inficēt arī sīpolus un kartupeļus. Tāpēc ķiplokus nevajadzētu audzēt pēc kartupeļiem.
    Slimības ierosinātāji pārziemo augsnē kā arī uz augu atliekām, kā arī starp sīpolu zvīņām un ķiploku zvīņām. Dīkstot veidojas micēlijs mitrā laikā sarodas sporas, kas izplatās pa gaisu. Sīpoli un ķiploki inficējas no micēlija, kas atrodas starp zvīņām.Vai arī inficējas ar sporām, kas atrodas uz augsnes. Parasti inficējas lapas, pēc tam nonāk uz kakla. Uz lapām veidojas dzelteni plankumi. Micēlijs vislabāk attīstās +23 -30 grādos.
    Aizkavēt micēlija augšanu var apžāvējot ar kastu gaisu. Lai gan ķiploki un sīpoli inficējas augšanas laikā, tomēr slimību var pamanīt tikai uzglabājot. Slimības izplatīšanos veicina siltums, augsts gaisa mitrums. Optimālais uzglbāšanas siltums tuvu nullei. Svarīga ir arī laba gaisa cirkulācija. Sīpolus un ķiplokus nevajadzētu glabāt kopā ar kartupeļiem, burkāniem, bietēm.
    Stādīšanai jāizmanto tikai veselīgs materiāls. Pirms stādīšanas jādezinficē kālija permanganāta šķīdumā.

  253. Citronkoks.
    Mūžzaļs citronkoks ir lapots visu gadu. Kā jau subtropu augs citronkoks rieš lapas, zied, nogatavina augļus.
    To stāda un audzē trūdvielām bagātā augsnē, kurā ir gan satrūdējoši mēsli, gan velēnu zeme, gan lapu zeme. Substrātam jābūt ar kābu reakciju. Ja augsne ir kaļķaina, tad lapas kļūst gaišas, augs sāk nīkuļot, var pat aiziet bojā. Tādēļ, ja laista ar krāna ūdeni, pievieno nedaudz citronskābes. Citronu ik pēc 3-5 gadiem pārstāda jaunā augsnē. Citronkoku jāstāda tik lielā podā, lai uz augsnes varētu redzēt kādu sakni. Tas nozīmē, ka citronkoks apguvis visa poda tilpumu. Pārstādot jāizvēlas pods atbilstoši auga lielumam. Katru nedēļu var mēslot ar citrusaugiem paredzēto mēslojumu. Pirms mēslošanas jāpārbauda vai augsne ir pietiekami mitra. Nedrīkst liet uz sausa substrāta.
    Citronaugu jāsargā no tīklērcēm un bruņutīm.

  254. Zilais sierāboliņš.
    Eiropas valstīs kultivē Sveicē. Tā dzimtene ir Ziemeļāfrika. Tas ir viengadīgs, 30-75cm augsts tauriņziežu dzimtas augs, kas dārzā audzējot pārsniedz 1m garumu. Tam ir stāvs sazarots stublājs un trīsstaraini saliktas lapas. Zied jūnijā, jūlijā sīkiem zilganiem ziediem. Lapu žāklēs pagara ziedkāta galā izvietotas blīvās ziedkopas atgādina balto āboliņu. Auglis daudzsēklu pāksts. Vairojas ar pašizsēju.
    Aug visur. Sēj 30-35cm attālās rindās. Pulvera iegūšanai izmanto tikai sierāboliņa lapas. Ražu iegūst ziedēšanas laikā saulainā dienā. Atdala lapas no kātiem un žāvē ēnā vai maizes krāsnī. Izkaltuša lapas samaļ pulverī. Pulveri var piejaukt biezpienam, krējumam, pievieno gurķu, tomātu salātiem. Var pievienot rudzu maizes mīklai.
    Grieķu sierāboliņš.
    Viengadīgs ap 70cm augsts augs. Lapiņas sīkākas, biezākas. Lapu žāklēs viedojas iedzelteni ziedi. Augļi 7-12cm garās pākstīs. Gatavo pulveri. Var pievienot gaļas un zivju ēdie… Lasīt tālāk »

  255. Parkinsona slimība.
    Parkinsona slimība ir lēni prognozējoša hroniska saslimšana, kas saistīta ar galvas smadzeņu zemgarozas un idussmadzeņu patologiju izraisot traucējumus, gausas nevieklas patvaļīgas lēnas un ierobežotas kustības. Muskuļu stīvumu, nestabilitāti stāvot, roku un kāju trīci. Kļūst stīva un nedroša gaita, apgrūtinoša runa, neveiklība ēdot, gērbjoties, rakstot. Slimība attīstās, ja organisms nervu šūnu darbības rezultātā nepietiekamā daudzumā producē dopamīnu. Vielu, kas atbild par nervu impulsu pārvadi smadzenēs. Kas nosaka locekļu kustību, domāšanu, uzvedību, emocijas.
    Ar laiku slimība izraisa intelektuālā līmeņa pazemināšanos tādēļ var būt pilnīga atkarība no citiem. Daļa slimnieku nevar kontrolēt savas kustības, ne apziņu, ne uzvedību. Tad paradās zemapziņas vadītās izpausmes.
    Trīce novērojama miera stāvoklī, sākumā nav patstāvīga. Visbiežāk slimo no 55-60 gadu vecumam neatkarīgi no dzimuma. Diagnozes noteikšanai var būt nepieciešami vairaki gadi pēc pirmo simptomu parādīšanās.
    Katram pacientam medikamentu izvēle ir individuāla ņemot vērā vecumu un slimības smagumu. Slimība ir ārstējama, taču nav izārtējama.

  256. Alcheimera slimība.
    Slimība ir progresējoša un ietekmē smadzenes. Tādēļ pasliktinās atmiņa, domāšana pvājinās spriešanas spējas. Ir grūtības koncentrēties, apgūt jaunas prasmes.
    Rodas izmaiņas personībā un uzvedībā.
    Slimības simptomi ir ļoti dažādi un visi var nebūt katram slimniekam.
    Sastopami atmiņas traucējumi, nepazīst savus gimenes locekļus. Nespēj orentēties apkārtējā vidē. Ir grūtības veidot vārdus un teikumus, depresija, agresija, uzbudinājums, nemiers, halucinācijas, mānijas un psihozes. Ir koordinācijas traucējumi, trīce, krampji.
    Alcheimera slimību nosaka genētiskie faktori, gan apkārtējās vides nelabvēlīga ietekme. Riska faktori ir paaugstināts asinsspiediens, galvas traumas, saindēšanās ar smagajiem metāliem, nepietiekamas fiziskās aktivitātes, sociālā vide.
    Slimība sākas pēc 50 gadu vecuma. Simptomi rodas un pastiprinās katram citādi, bet pēc 10 gadiemjau spēcīgi ietekmē ikdienas dzīvi.

  257. Madaras.
    Madaras pārstāv rubiju dzimtu. Latvijā savvaļā aug vairākas sugas. Lielākā daļa ir daudzgadīgas. Visbiežāk sastopamās ir 3. Tā ir mīkstā madara, sīkiem, baltiem ziediņiem.
    Ziemeļu madara- ar zarotiem ar zarotiem apmeram 50cm gariem stublājiem, kura galotnē attīstās balti ziedi.
    Istā madara- sīkie ziediņi ir spigti dzelteni ar spēcīgu medus smaržu.
    Madaru gintī ietilpst arī smaržīgā madara. Zema auguma lakstaugs ar baltiem ziediem. Savukārt dārzos ka nezāle aug ķeraiņu madara. Viengadīgs augs, kas ķeras pie drēbēm.
    Valsts aizsargājamo augu grāmatā iekļautas trejziedu, krāsu un Šultesa madaras.
    Madaras izmanto dziju, audumu krāsošanai. No virszemes daļas iegūst zaļi dzeltenīgus toņus, no sakneņiem koši kiegeļsarkanus.
    Arstnieciskiem nolūkiem vāc visu ziedošu augu. Izmanto nervu slimību ārstēšanai.
    Organisma attīrīšanai izmanto lieto madaru nolējumus.

  258. Ķirši.
    Ķiršos ir kumarīns, kas samazina asins reci. Visu sezonu ēdot ķiršus samazinās sāpes sirds apvidū. Ķiršos ir C, B2, B6, P vitamīnu dzezs un magnija apvienojums, kas palīdz pret mazasinību, nostiprina kapilārus, pazemina asinsspiedienu, pasargā no radiācijas iedarbības. Saldajos ķiršos ir daudz kālija.

  259. Upenes.
    Palīdz pie sirds un asinsvadu slimībām, laringīta, bronhīta, uzlabo asinriti, novērš pūšanas procesu zarnās. Plīdz pie stiprām galvas sāpēm, mazina stresu.
    50gr upeņu C vitamīna diennakts deva.
    Piesardzīgi jālieto pie gasrtīta, kuņga čūlas, paaugstinātas kuņga skābe

  260. Mellenes.
    Nav citu ogu, kas tik labi ietekmē redzi kā mellenes. Mellenes var saglabāt kaltētas, gan saldētas, gan karsēt bez cukura.
    Mellenēs ir vielas, kas samazina cukura līmeni asinīs. Te var palīdzēt arī melleņu lapu tēja. Mellenes ir dabīgas antibiotikas, palīdz pie aizcietējumiem.

  261. Avenes.
    Pirmās zāles pie saaukstēšanās. Satur salicilskābi darbojas kā aspirīna tabletes. Taču tie, kas cieš no podagras un nefrīta no pārlieku lielās ogu ēšanas jāizvairās. Avenes satur daudz purīna.

  262. Sliekas.
    Eiropā ir zināmas 12 mēslu slieku sugas. Mēslu slieka ir tā pati Kalifornijas slieka.Ir izveidotas dažādas slieku šķirnes ar dažādu augšanas garumu, vairošanās biežumu, olu skaitu kokonā, izmēru un citām pazīmēm. Kalifornijas sliekas ir sīkākas, bet ātrāk aug. Tās arī ir siltumprasīgākas. Tāpēc piemums sliktāk pārziemo. Toties sliekām, kuras dzīvo vēsākos apstākļos, veidojas lielāks kermenis.

  263. Lai pieaugsana butu sekmiga, jaievero vairakas ipatnibas. Potzari nedrikst but sala bojati. Tie jasagatavo velu ziema, bet pirms sala. Nem zaru galus tikai no razojosiem dzinumiem. Pie saknu kaklina augosie udenszari neder. Potzaru ievista mitras avizes, tad ieliek pleves maisa un glaba vesa pagraba. Kad keras pie darba vispirms mizu atbrivo no pukojuma. Nenotiritiem mizas pukojums ieklust grizuma vieta apgrutinot pieaugsanu. Svarigi, lai potcelma un potes diametri sakristu. Potet var darza agri pavasari. Pavairojot ziema potejumus vispirms tur mitruma, istabas temperatura. Kaste ieklaj pleves maisu, ciesi ievieto potejumus, starp saknem saberot samitrinatas zagskaidas. Tad maisam aizloka galus un potejumus glaba. Tiem jabut visu laiku mitruma, tadel visu laiku jarasina. Tad novieto vesa pagraba.
    Pote pieaug loti leni. Ja izplaukusie dzinumi parsniedz plaukstas garumu, tad pote ir pieaugusi. Ta jau pirmaja rudeni iegust patstaviga vieta liekamus stadus. Tos rudeni iestada dzilak par potejuma vietu. Ta var nomakt mezena augsanu. Divos tris gados uzpoteta skirne izveido saknes. Tad augsne jaatraus un potcelms jaizgriez.
    Ar nolietniem var iegut kulturskirnu stadus. Jaunos dzinumus rudeni vai agri pavasari pieliec, ieguldot 10cm vadzina un piesprauz ar kasisiem. Galotni ar 3-4 pumpuriem pacel vertikali un piesien pie mietina. Vadzinu apber ar augsni. Regulari mitrinot izaug pirmaja gada 80cm gari stadi. Rudeni vai pavasari augus parstada patstavigi.

    1
    2
    3
    4
    5

    Skatījumu skaits: 54 | Pievienoja: inta59 | Reitings: 0.0/0

  264. Havaju palma.
    Savvala atrodas tikai dazi desmiti eksemplaru. Ierakstits Pasaules Sarkanaja gramata. Toties telpaugu biznesa paradijies ka jaunums. Pateicoties biezajai epidermai tas ir izturigs pret kaitekliem. Tas ir pulkstenisu dzimtas sukulents, kas vizuali atgadina palmu. Tas spej izaugt lidz 2m, resna stumbra galotne veido lapu rozeti.
    Savvala aug klinsu iedobumos, parkares, saulainas vietas, kur ir sauss un maz augsnes. Tadejadi ari telpai jabut saulainai. Noteikti nedrikst parlaistit. Augsnei jabut pasmagai, bet irdenai un galvenais ar labam udens un gaisa caurlaidibas ipasibam. Augsnes sastava ietilpst velenu augsne ar maziem mala gabaliniem, lapu zeme un rupja grants. Audzejot telpas meslo ar kaktusiem paredzetiem meslojumiem reizi divas nedelas. Havaju palmu staditu kudras substrata meslo katru nedelu. Zied ar nelieliem dzelteniem ziediniem, kas atrodas starp lapam. Pec noziedesanas seklas neienakas, jo daba tas apputeksne specialas kodes. Majas apstaklos pavairo ar galotn… Lasīt tālāk »

  265. Tūjas no spraudeņiem.
    Spraudeņu gatavošanai izraugās veselīgus sānu dzinumus. Ņem jaunu dzinumu, nogriež aptuveni 10cm garu 2-3mm zem mezgla, un atplēš zem divgadīga zara koksnes tā lai pie pamatnes pliek maza vecās koksnes un mizas pēdiņa. Ja pēdiņa ir garāka par puscentimetru to ar nazi saīsina. Pēc tam spraudeņa apakšējo daļu attīra no skujām. Tūjas pavairo aprīļa beigās, maija sākumā. Spraudeņus var likt 1-2cm podos, kastītēs vai uz lauka. Substrātam izmanto kūdru, virs kūdras uzber smilšu kārtiņu. Izvieto noēnotā vietā. Substrātam vasarā jābūt mēreni mitram. Līdz septembra vidum tūjām izaug mazas saknītes. Pirms ziemas nosedz ar skujkoku zariem. Nākamajā pavasarī tos var stādīt uz lauka.

    Просмотров: 94 | Добавил: inta59 | Дата: 13.12.2012 |

  266. Bišu ērces.
    Parazīti vairojas jūlija beigās augusta sākumā, kad bites audzē jauno paaudzi.Ērces ielien bišu peru šūniņās barojas no peru hemolimfas, traucē bišu attīstībai. Varru jaunās skartās bites ir vājas, nav spējīgas pārziemot. To mūžs saīsinās.
    Parasti rudeņos apskatot bites var redzēt varras, kas sēž bitēm uz muguras, kas izmanto bites, lai nokļūtu uz jauniem bišu periem. Var redzēt arī jaunās bites ar neattīstītiem spārniem. Lielākas invāzijas gadījumā bites atvāko un izmet slimos perus. Šādas saimes parasti pārziemojot aiziet bojā. Lieto dažādas ķīmiskas vielas. Pielieto dažādas organiskās skābes.Skudrskābe, pienskābe, skābeņskābe. Izmanto arī augu ēteriskās eļļas- timolu, kamparu. Tiek izmantoti arī preperati, kas satur šīs vielas. Vēl izmanto īpašus preperātus varrocīdus. Visbiežāk tās ir plāksnītes.

    Просмотров: 64 | Добавил: inta59 | Дата: 14.12.2012 | Комментарии (0

  267. Ķiploku ērces.
    Ķiploki glabāšanas laikā mēdz bojāties kaitēkļu dēļ. Lielu postu nodara ķiploku ērces. Tās ir ļoti sīkas, caurspīdīgas un grūti saskatāmas.Ērču olas nimfas un pieaugušās ērces pārziemo starp ķiploku daiviņām. Barojas izsūcot šūnsulu, tādēļ uz daiviņām veidojas sīki brūni plankumi, vēlāk daiviņa izžūst vai sapūst.
    Ērces spēj pārziemot arī atklātā laukā, kur nonāk ar invadētām daiviņām. Kāpuri izškiļas, kad relatīvais mitrums tuvu 100%, tādēļ drošākais līdzeklis kāpura attīstības aizkavēšanai ir sauss gaiss. Ērces kļūst aktīvas pie +6 grādiem. Ja temperatūra ir +24 grādi ērces attīstības cikls ilgst 8-10 dienas. Vasarā mēdz baroties arī uz auga lapām. Ar vēja palīdzību var nonākt uz citiem laukiem. Lai iznīcinātu vismaz daļu ērču pirms stādīšanas daiviņas peldina karstā ūdenī. Ieteicams tūlīt pēc novākšanas ķiplokus kaltēt. Uzglabāt sausā telpā.

  268. Augu maiņa.
    Kartupeļu audzētājiem atkārtoti kartupeļus audzēt tikai pēc 8 gadiem. Inficēšanās risku samazina kā priekšaugs rapši. Samazina risku saslimt ar tādām sēnēm ka kraupis, rizoktonioze līdz 38%. Par priekšaugu izmantojot miezus risks saslimt ir 7-8%. Rudzi samazina līdz 12%. Augmaiņā izmantojot ziemas rudzus un rapšus trīs lauku rotācijā ar kartupeļiem inficēšanās risks ar patogēnajām sēnēm var samazināties pat par 40%. Izmantojot miežu un rapšu kombināciju kopā ar kartupeļiem rezultāts nav visai labs.

  269. Ruksis aitas kažokā.
    Šķirne Mangalika atzīta 1927. gadā Ungārijā. Dzīvnieki var sasniegt 150-200kg dzīvsvara un skaustā 85cm. Raksturīga tumša āda , gari, cirtaini sari ar zīdainu spīdumu. Ne velti tās sauc par aitu cūkām. Biezais apmatojums var būt baltā, dzeltenīgā, sarkanīgā krāsā. Var būt melns ar baltu vēderu. Ausis vidējas, nedaudz vērstas uz priekšu. Dzimumgatavība iestājas pēc 10 mēnešiem. Metienā ir 5-8 sivēni. Mātes pienīgas. Cūkas ir izturīgas reti slimo. Biezais kažoks sargā no vēja un aukstuma. Kuiļi nav agresīvi. Dzīvnieki ir lēnaudzīgi, kaušanas svaru sasniedz mēneša vecumā. Gaļa taukaina bez cīpslam, sulīga un ļoti garšīga. Aī tauki ir daudz veselīgāki. Vilnas cūkas ir ekonomiski izdevīgākas, jo neprasa siltas kūtis. Ziemā var turēt aplokā. Tikai jāierīko nojume, kur patverties no sniega. Vasarā galvenā ir ganību zāle, ziemā jāpiebaro ar siesu, nevārītiem kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem. Izplatītas Rumānijā, Ungārijā, Vācijā.

  270. Komatveida bruņutis.
    Komatveida bruņutis ir polifāga suga, sastopama uz dažādiem augiem.Pīlādžiem, ozoliem, ābelēm, klintenēm, plūmiem un daudziem citiem kokiem un krūmiem. Arī uz skujkokiem un zālaugiem. Gadā attīstās viena paaudze. Ziemo olas zem nobiegušos mātīšu bruņām. Jūnijā šķiļas kāpuri, kas rāpo pa stumbra vai zaru mizu.Pamazām pie tās piesūcoties. Jūlija beigās vai augusta sākumā mātītes sāk dēt olas. Viena izdēj 50-100 olu un pēc tam nobeidzas. Kaitēkļi sūc koka mizu. Bojātie koki nīkuļo, miza saplaisā, bet spēcīgas invāzijas gadījumā koki nokalst.
    Apkarojot var kokus smidzinat ar deci. Sim gadījumam sagatavo 0,1% šķīdumu.

    Просмотров: 69 | Добавил: inta59 | Дата: 19.12.2012 | Комментарии (0)

  271. Vēzis ābelēs.
    Vēža brūces jāapstrādā pēc ieispējas ātrāk. Bojāto mizu ar nazi izgreb līdz zaļai mizai, vēl dažus milimetrus no veselās mizas tad apsmērē ar kopšanas līdzekli. Augļu koka vēža apkarošanai izmanto divus fungocīdus. Preperātu čempions 50 izmanto vienreiz sezonā, apsmidzinot rudenī vai pavasarī pēc zaru apgriešanas.
    Ar efektoru- augļu koki apsmidzināmi pavasarī pēc zaru izgriešanas, tad ziedēšanas laikā. Atkārto pēc 7-14 dienām.
    Vēža izplatību veicina vēss un mitrs laiks. Loti bīstami šādi apstākļi ja ir daudz brūču. Piemēram pavasarī, ja izgriež zarus. Galvenais nosacījums vēža ierobežošanai ir infekcijas perēkļu iznīcināšana. Bojātie zari jātzgriež, jāsadedzina. Bojātos kokus labāk iznīcināt.

  272. Rūsa uz bumbierēm.
    Bumbieru- kadiķu rūsa izplatīta uz lapām, lapu un augļu kātiem, uz jaunajiem dzinumiem veidojot koši orandžus plankumus. Lapas apakšpusē zem plankuma parādās nelieli radziņveida izaugumi, kurās attīstās ecīdijsporas. Vasaras otrajā pusē tās ir nobriedušas, izlido un inficē kadiķus. Kadiķos slimības izraisītāja sēne pārziemo. Tā spēj saglabāties arī bumbieru dzinumos, taču slimais augļu koks neaplipina citus bumbierus. Bumbierus inficē no kadiķiem atlidojušās sporas. Lai ierobežotu slimības izplatību izgriež un sadedzina bojātos zarus. Rudenī pēc lapu nogrābšanas un iznīcināšanas apdobes apstrādā ar 5% karbamīdu. Bumbieru tuvumā nedrīkst audzēt kadiķus.
    Latvijā pret bumbieru – kadiķu rūsu izmanto efektoru. Pirmo reiz bumbieres apsmidzina pavasarī, pumpuru plaukšanas laikā. Atkārtoti pēc 7-14 dienām. Tā līdz slimības uzliesmojuma beigām. Izmanto 0,075%-0,1% šķīdumu.

  273. Dārzeņu pūcīte.
    Bieži bojā tomātu, gurķu un citu dārzeņu augļus, stublāju, saknes, lapas. Jūnija otrajā pusē lido pelēkbrūni taureņi, kas barojas ziedošos augos. Pūcītes ielido arī siltumnīcās, tur augu lapu apakšpusē sadēj olas. Kāpuri sākumā barojas lapu apakšpusē, vēlāk izgrauž caurumus lapās un negatavos augļos. Pūcīšu kāpuru bojātie tomāti sāk krāsoties un reizēm pūst.
    Latvijā nav registrētu aizsardzības līdzekļu. Aizsardzība jāveic agrotehniski. Regulāri jārušina augsne ap tomātiem, jālikvidē nezāles, jo uz tām pārziemo olas, un sākotnēji barojas izšķīlušies kāpuri. Pēc tam parvietojas uz citiem augiem. Ka auga stublājā iegrauzies kāpurs, visbiežāk secina tikai tad, kad augs jau vīst.

    Просмотров: 74 | Добавил: inta59 | Дата: 23.12.2012 | Комментарии (0)

  274. Cūku pupām bojājumi rodas kvēpsarmas sēnes gan puves dēļ. Cūku pupas bieži bojā brūnplankumainība. Ierosinātāja sēne augsnē saglabājas sīku melno graudu-sklerociju- veidā. Šī slimība ir izplatīta, ja cūku pupas audzē vienā vietā vairākus gadus. Infekcija var saglabāties arī sēklās. Pēc pirmo sporu veidošanās tā tālāk izplatās ar lietus ūdeni. Nonākot uz lapām sporas strauji uzdīkst, pēc 5-7 dienām parādās pirmie plankumi. Sākumā tie ir sīki, brūni. Slimības attīstībai labvēlīgs mitrs, pavēss laiks.
    Nedrīkst izmantot sēklas no inficēta lauka. Jānodrošina laba augsnes struktūra, jāiestrādā organiskie mēsli. Nedrīkst audzēt pākšaugus vienā vietā. Sējai jāizvēlas veselīgas sēklas.

  275. Zirņu puve.
    Pie zirņu pūšanas vainīga augsne un augsnē esošās patogēnās sēnes, kas augiem izraisa sakņu kakliņa puvi. Aukstā pārmitrā augsnē saknēm pietrūkst skābekļa, tās nespēj normāli strādāt, augi cieš badu un tiem grūti cīnīties ar slimībām. Zirņu stādīšanai vajag izvēlēties laukus, kur pēc lietus neveidojas peļķes. Augsnei jābūt labi strukturētai. Uzlabot augsnes struktūru palīdz zaļmēslojums, kaļķošana. Labāk ir iegādāties kodinātas zirņu sēklas.

  276. Ķiploki dzeltē un pūst.
    Slimību izsauc fuzarioze. Tā ir augsnē mītoša sēne. Infekcija strauji izplatās mitrā augsnē. Daļēji pret šo slimību palīdz kodināšana. Maija mēnesī augsnē var iestrādāt Trihodermīnu vai Biomiksu. Nedaudz var līdzēt rindstarpu rušināšana, lai noietu liekais ūdens. Šādus ķiplokus nevajadzētu izmantot par stādāmo materiālu.

    Просмотров: 114 | Добавил: inta59 | Дата: 26.12.2012 |

  277. Ziemassvētku kaktuss.
    Parasti tā ziedēšanas laiks ir novembris, decembris, janvāris. Reizēm var uzziedēt pavasara beigās vai rudens sākumā. Ja augam bagātīgi ir attīstījušies ziedpumpuri, tad ir jāuzmanās ar laistīšanu. Mitruma nedrīkst pietrūkt un arī nedrīkst parlaistīt. Laistīšanas ūdeni jābūt siltam un mīkstam. Jālej, lai kaktuss kārtīgi sadzeras, taču liekais ūdens jānolej. Substrātam jābūt no lapu zemes vieglam un caurlaidīgam. Augsnes reakcijai viegli skabai. Kaktuss necieš, ka to parstāda izjaucot sakņu sistēmu. Ja nepieciešams pārstādīt augu pārveļ lielakā traukā pieberot zemi. Lai bagātīgi ziedētu kaktusam jāatvēl gaiša telpa, bet ne tieši saules tiešajos staros. Augam nepatīk temperatūras maiņas. Pāris mēnešus pēc ziedēšanas augam ļauj atpūsties. Laista minimāli un nemēslo. Kad augs sāk ziedēt atsāk laistīšanu un mēslo ar vieglu barības šķīdumu, piemēram kristalonu.
    Ļoti retos gadījumos ziedpumpurus var birdināt uzradušās tīklērces, tripši, bruņutis. Šie kaitēkļi sūc šūnsulu no lapu posmiem, līdz ar to lapu posmi kļūst sačervelējušies, nokrīt. Apkarošanai izmanto insekticīdus.

  278. Kreimenes ziemā.
    Agrīnai uzziedināšanai derīgi augi ar labi attīstītiem ziedpumpuriem. Stādi jāizaudzē dārzā, mežā audzētie neder. Labi augi izaug siltinātā labi mēslotā smilšainā vai mālsmilts augsnē. Stādus izrok rudenī pēc pirmajām salnām, kad nodzeltējuša lapas. Rok ar dakšam, tad sakneņus sašķiro. Agrai uzziedināšanai der trīsgadīgie, kuri sasniegusi 7-7,5 mm diametrā. Labāki ir resni, taisni ziedpumpuri. Ja tādu ziedpumpuru pārgriež tad redzams ziedkopas aizmetnis. Gatavojot stādus saknes atstāj, jo jaunas saknes neveidojas.Sakneni apgriež 14cm augstumā. Sāndzinumi jāapgriež. Pēc izrakšanas stādi tūlīt jāiestāda. Jāskatās, lai neiežūtu. Sagatavotos stādus var tūlīt stādīt podos. Krietni salaista. Uzziedināšnai der jebkura svaiga irdena augsne. Līdz uzziedināšanai uzglaba vēsā pagrabā, kur temperatūra ir +1 grāds. Var arī ierakt lecektī vai dārzā. Apsedz ar lapu kārtu. Uzziedināšanai izņem aplaista ar siltu ūdeni un novieto tumšā telpā ar temperatūru +28 grādi. Jātur tumsā pirmās 10-12 dienas. Aug… Lasīt tālāk »

  279. Pamstošā jastrofa.
    Pusmetru augsts sukulents ar pudeļveida stumbru, uz kura attīstījušies paresni zari, savukārt uz tiem 20cm platas trīsdaļīgas lapas ar garīem kātiem. Maijā jūnijā puķe uzzied ar koraļļsarkaniem ziediem garos kātos. Tā ir ļoti pieticīga. Ziemā tai ir izteikts miera periods, kad augu pārtrauc laistīt. Šajā laikā augam nobist visas lapas. Kamēr atpūšas to var pārvietot telpā ar temperatūru +14 grādi. Tam visu laiku jāatrodas gaišā un saulainā telpā. Nedrīkst parlaistīt, jo augs var sapūt. Pēc miera perioda jāsāk laistīt, kad parādijušās pirmās lapiņas. Sākumā lej nedaudz, vēlāk vairāk. Vislabāk jūtās vidēji smagā, trūdvielām ne pārāk bagātā augsnē ar viegli skābu vai neitrālu reakciju. Augsnes sastāvā var ietilpt velēnu zeme, lapu zeme. Augs nav jāpārstāda katru gadu, to var darīt pēc 3 vai 4 gadiem. Katru gadu jāatjauno augsnes virskārta. Mēslo reizi mēnesī ar kompleksiem mēslojumiem. Pāris dienu pirms mēslojuma saņemšanas labi jālaista. Nedrīkst mēslot sausu. Pavairo ar spraudeņiem. Visas auga daļas ir indīgas. Jāstrādā ar gumijas cimdiem, kuriem netiek cauri augašūnsula.

    1
    2
    3
    4
    5

    Skatījumu skaits: 60 | Pievienoja: inta59 | Reitings: 0.0/0

  280. Purva dzeguzene.
    Viena no orhideju dzimtas sugm, kas sastopama aizsargjamos biotopos. Atrodamas purvains plavas, avoksnajos, parejas un zalu purvos. Parmitras un atklatas vietas. Aug visa Eiropas un Azijas merenaja josla. Augs ieklauts Baltijas juras regiona Sarkanaja gramata.
    Purva dzeguzenes ir daudzgadigs 20-50 cm augsts lakstaugs ar stavu, zalgani brunu stublaju un zalam lancetiskam lapam. Viena kekera var but lidz 15 ziediem. Zied julija un augusta. Apputeksnesanai pievilina ipasas lapsenes.

  281. Martinrozes.
    Parasti uz lauka zied lidz novembrim, jo pacies temperaturas pazeminasanos lidz
    -4 gradi. Ara labi ziemojosam skirnem dzinumus nogriez pec noziedesanas 10-15cm garuma. Augus atstaj ziemot turpat, kur augusi. Cerus apber ar sausu kudru vai zagskaidam. Salam sakoties apsedz ar skujkoku zariem. Aprili ziemas piesegumu pakapeniski nonem. Tas skirnes, kas neparziemo rudeni izrok, stada podos vai kastes un liek pagrabos ar temperaturu +4, +6 gradi. Jaraugas, lai pagrabs nebutu mitrs. Ja ir neizziedejosi ceri, var iepodot un nest istaba. Pec noziedesanas apgriez lidz 15cm augstumam. Ziemosanas laika augi dazkart jaaplaista. Februara beigas marta sakuma pakapeniski pieradina pie saules gaismas. Kad augi salapojusi, temperaturu paaugstina, augus sak laistit un meslot. Pec pavara salnam iestada darza. Agras skirnes uzzied oktobri, velas novembri un decembri. Velajam skirnem parasti pietrukst siltuma. Tadel rudeni salnam tuvojoties, parstada siltumnica. So darbu javeic, kamer pumpuri vel nelieli. Parstadot ar lielakiem var veidoties kropli ziedi. Pec iestadisanas augsni uztur mitru. Kad martinrozes parziedejusas, augus nogriez. Pavasari stada darza.

    1
    2
    3
    4
    5

    Skatījumu skaits: 670 | Pievienoja: inta59 | Reitings: 0.0/0
    Komentāru kopskaits: 3

  282. Ka sadzivot ar slodzi.

    Lieli, publiski fizisko aktivitasu pasakumi un sacensibas, kur piedalas ne tikai sportisti notiek arvien biezak. Diemzel amatieru treninu procesi nenotiek treneru uzraudziba. Tapec ari tiek parverteti speki. Varbut dazadas muskulu traumas, saisu sastiepumi. Regulari speka un izturibas trenini ir labakie vitalitates prieksnosacijumi. Fiziski aktivs veids ir labs pamts darba speju saglabasanai. Tomer mereni fiziska slodze nav pamats piedalities sacensibas. Parslodzes. nepareizs uzturs, vitaminu trukums mineralvielu, energetisko dzerienu lietosana izsauc sirds slimibas, asinsvadu slimibas. Var saasinaties ari hroniskas iekskigas slimibas. Cukura diabets, bronhiala astma. Var sakties nieru problemas. Var saasinaties hipertoniska slimiiba. Ieteicams reizi gada parbaudities pie arsta.

  283. Es gribetu apskatities ka sakt pelnit un ko rakstit sava bloga.

  1. Pingback: url man

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *

*


*

Jūs varat izmantot šādas HTML birkas un atribūtus: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <strike> <strong>